Apvienotās lietas C‑293/17 un C‑294/17

Coöperatie Mobilisation for the Environment UA
un
Vereniging Leefmilieu

pret

College van gedeputeerde staten van Limburg
un
College van gedeputeerde staten van Gelderland

(Raad van State lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 92/43/EEK – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – 6. pants – Plāna vai projekta ietekmes uz teritoriju attiecīgs novērtējums – Valsts programma cīņai pret slāpekļa nosēdumiem – Jēdzieni “projekts” un “attiecīgs novērtējums” – Vispārējs novērtējums pirms individuālu atļauju izsniegšanas lauku saimniecībām, kuras rada slāpekļa nosēdumus

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 7. novembra spriedums

1. Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Projekta attiecībā uz aizsargāto teritoriju jēdziens – Lopu ganīšana un mēslojuma iestrādāšana – Iekļaušana

   (Padomes Direktīvas 92/43 6. panta 3. punkts; Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

2. Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – Dalībvalstu pienākumi – Plāna vai projekta ietekmes uz teritoriju attiecīgs novērtējums – Projekta attiecībā uz aizsargāto teritoriju jēdziens – Atkārtota darbība, kas atļauta pirms direktīvas spēkā stāšanās – Iekļaušana – Nosacījumi

   (Padomes Direktīvas 92/43 6. panta 2. un 3. punkts)

3. Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – Dalībvalstu pienākumi – Plāna vai projekta ietekmes uz teritoriju attiecīgs novērtējums – Valsts programmatiskais tiesiskais regulējums, kas atļauj īstenot individuālus projektus, pamatojoties uz iepriekš veiktu novērtējumu – Pieļaujamība – Nosacījumi – Valsts tiesas veikta pārbaude

   (Padomes Direktīvas 92/43 6. panta 3. punkts)

4. Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – Dalībvalstu pienākumi – Plāna vai projekta ietekmes uz teritoriju attiecīgs novērtējums – Valsts programmatiskais tiesiskais regulējums, kas atbrīvo no atļaujas saņemšanas pienākuma noteiktus projektus, kuri nepārsniedz zināmu slāpekļa nosēdumiem noteikto sliekšņa vērtību vai robežvērtību – Pieļaujamība – Nosacījumi

   (Padomes Direktīvas 92/43 6. panta 3. punkts)

5. Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – Dalībvalstu pienākumi – Plāna vai projekta ietekmes uz teritoriju attiecīgs novērtējums – Valsts programmatiskais tiesiskais regulējums, kas noteiktas kategorijas projektus atbrīvo no pienākuma saņemt atļauju un veikt novērtējumu – Nepieļaujamība – Robežas – Objektīvi apstākļi, kas ļauj pārliecinoši izslēgt iespēju, ka var tikt būtiski ietekmēta attiecīgā teritorija – Valsts tiesas veikta pārbaude

   (Padomes Direktīvas 92/43 6. panta 3. punkts)

6. Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Plāna vai projekta ietekmes uz teritoriju attiecīgs novērtējums – Aspektu noteikšana, kuri var ietekmēt teritorijas aizsardzības mērķus – Dažu ar programmu nesaistītu pasākumu veidu ņemšana vērā – Nosacījums – No minētajiem pasākumiem paredzamo ieguvumu noteiktība novērtēšanas brīdī

   (Padomes Direktīvas 92/43 6. panta 1., 2. un 3. punkts)

7. Vide – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – Īpaši aizsargājamās teritorijas – Pienākums veikt atbilstošus aizsardzības pasākumus – Piemērojamība – Pasākumi, kas ietver lauku saimniecību uzraudzības un kontroles noteikumus, kā arī iespēju uzlikt sodu

   (Padomes Direktīvas 92/43 6. panta 2. punkts)

1.  Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darbības, kas ietver lopu ganīšanu un mēslojuma iestrādāšanu uz augsnes vai augsnē Natura 2000 teritoriju tuvumā, var uzskatīt par projektu minētā noteikuma izpratnē, pat ja šīs darbības, ņemot vērā, ka tās nerada fizisku iejaukšanos dabiskajā apkārtnē, nav uzskatāmas par projektu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

   (skat. 73. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Direktīvas 92/43 6. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu atkārtotu darbību kā mēslojuma iestrādāšanu uz augsnes vai augsnē, kas atļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, var uzskatīt par vienu un to pašu projektu minētā noteikuma izpratnē, kas ir atbrīvots no jaunas atļaujas izsniegšanas procedūras, ciktāl šis projekts ir vienota darbība, kuru raksturo kopējs mērķis, nepārtrauktība un identitāte, jo īpaši attiecībā uz šīs darbības veikšanas vietām un izpildes nosacījumiem. Ja vienotais projekts tika atļauts, pirms šajā noteikumā noteiktais aizsardzības režīms kļuva piemērojams attiecīgajai teritorijai, tad minētās direktīvas 6. panta 2. punkts tāpat var būt piemērojams šī projekta īstenošanai.

   (skat. 86. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.  Direktīvas 92/43 6. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts programmatisku tiesisko regulējumu, kas ļauj kompetentajām iestādēm atļaut projektus, pamatojoties uz attiecīgu novērtējumu minētā noteikuma izpratnē, kas veikts agrāk un kurā noteiktais kopējais slāpekļa nosēdumu daudzums ir atzīts par saderīgu ar minētā regulējuma aizsardzības mērķiem. Tomēr tas tā ir tikai, ciktāl rūpīga un padziļināta šī novērtējuma zinātniskā pamatojuma pārbaude ļauj pārliecināties, ka nav pamatotu zinātnisku šaubu par to, ka nevienam no plāniem vai projektiem nav nelabvēlīgas ietekmes uz attiecīgās teritorijas viengabalainību, kas ir jāpārbauda valsts tiesai.

   (skat. 104. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

4.  Direktīvas 92/43 6. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts programmatisku tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā aplūkotais, kas dažus projektus, kuri nepārsniedz zināmu slāpekļa nosēdumiem noteikto sliekšņa vērtību vai robežvērtību, atbrīvo no prasības par individuālu atļauju, ja valsts tiesa ir pārliecināta, ka attiecīgais novērtējums šī noteikuma izpratnē, kas veikts iepriekšējā posmā, atbilst kritērijam par pamatotu zinātnisku šaubu neesamību attiecībā uz to, ka šiem plāniem vai projektiem nav nelabvēlīgas ietekmes uz attiecīgo teritoriju viengabalainību.

   (skat. 112. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)

5.  Direktīvas 92/43 6. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts programmatisku tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā aplūkotais, kas ļauj īstenot noteiktas kategorijas projektus, šajā gadījumā mēslojuma iestrādāšanu uz augsnes vai augsnē un lopu ganīšanu, nepiemērojot pienākumu iegūt atļauju, un tādēļ bez attiecīga individuāla novērtējuma par šo darbību ietekmi uz konkrētajām teritorijām, ja vien objektīvi apstākļi neļauj pārliecinoši izslēgt, ka nepastāv iespēja, ka šie projekti, atsevišķi vai kopā ar citiem projektiem, var būtiski ietekmēt šīs teritorijas, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

   (skat. 120. punktu un rezolutīvās daļas 5) punktu)

6.  Direktīvas 92/43 6. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecīgā novērtējumā šī noteikuma izpratnē nevar ņemt vērā aizsardzības pasākumus šī panta 1. punkta izpratnē, preventīvus pasākumus minētā panta 2. punkta izpratnē, pasākumus, kas veikti konkrēti tādai programmai kā pamatlietā aplūkotā, vai arī tā saucamos autonomos pasākumus, ņemot vērā, ka šie pasākumi neietilpst šajā programmā, ja paredzamie ieguvumi no šiem pasākumiem šīs novērtēšanas laikā vēl nav skaidri.

   (skat. 132. punktu un rezolutīvās daļas 6) punktu)

7.  Direktīvas 92/43 6. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pasākumi, kas ieviesti ar tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir pamatlietā aplūkotais, tostarp tādu lauku saimniecību uzraudzības un kontroles noteikumi, kuru darbība rada slāpekļa nosēdumus, un iespēja uzlikt sodu, līdz pat šo saimniecību slēgšanai, ir pietiekami, lai ievērotu šo tiesību normu.

   (skat. 137. punktu un rezolutīvās daļas 7) punktu)