Lieta C‑246/17

Ibrahima Diallo

pret

État belge

(Conseil d’État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Eiropas Savienības pilsonība – Direktīva 2004/38/EK – 10. panta 1. punkts – Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas pieteikums – Izsniegšana – Termiņš – Lēmuma pieņemšana un paziņošana – Sešu mēnešu termiņa neievērošanas sekas – Dalībvalstu procesuālā autonomija – Efektivitātes princips

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 27. jūnija spriedums

1. Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38/EK – Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas izsniegšana – Termiņš – Pienākums pieņemt un paziņot lēmumu saistībā ar uzturēšanas atļaujas pieteikumu sešu mēnešu termiņā

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 10. panta 1. punkts)

2. Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38/EK – Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas izsniegšana – Termiņš – Neievērošana – Sekas – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta automātiska izsniegšana paredzētā termiņa pārsniegšanas gadījumā – Nepieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 10. panta 1. punkts)

3. Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38/EK – Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas izsniegšana – Deklaratīvs, nevis tiesības nodibinošs raksturs – Sekas

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 10. panta 1. punkts)

4. Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38/EK – Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas izsniegšana – Lēmums par atteikumu – Tiesas veikta minētā lēmuma atcelšana – Sekas – Automātiska jauna sešu mēnešu termiņa sākšanās – Neesamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 10. panta 1. un 2. punkts)

1.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 10. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka lēmums saistībā ar Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas pieteikumu ir jāpieņem un jāpaziņo šajā tiesību normā paredzētajā sešu mēnešu termiņā.

   Proti, kā ir norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 44. punktā, formulējuma “ne vēlāk kā sešus mēnešus no pieteikuma saņemšanas dienas” lietojums skaidri norāda, ka dalībvalstīm ir jāizsniedz ieinteresētajai personai Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja šajā termiņā. Direktīvas 2004/38 10. panta 1. punktā minētais jēdziens “izsniegšana” nozīmē, kā to būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 45. un 46. punktā, ka šajā tiesību normā paredzētajā sešu mēnešu termiņā kompetentajām valsts iestādēm ir jāizskata pieteikums, jāpieņem lēmums un gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs atbilstu nosacījumiem, lai, pamatojoties uz Direktīvu 2004/38, saņemtu uzturēšanās tiesības, izsniegt šim pieteikuma iesniedzējam minēto uzturēšanās atļauju.

   No tā izriet, ka dalībvalstu pienākums izsniegt Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju imperatīvajā sešu mēnešu termiņā, kas paredzēts Direktīvas 2004/38 10. panta 1. punktā, nozīmē obligāti lēmuma pieņemšanu un paziņošanu ieinteresētajai personai pirms šī termiņa beigām.

   Tas tā ir arī tad, ja kompetentās valsts iestādes atsaka ieinteresētajai personai izsniegt Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju.

   (skat. 35., 36., 38., 39. un 43. punktu, kā arī rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Direktīva 2004/38 ir interpretējama tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kurā kompetentajām valsts iestādēm ir noteikts pienākums pēc savas iniciatīvas izsniegt Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju, ja ir pārsniegts Direktīvas 2004/38 10. panta 1. punktā paredzētais sešu mēnešu termiņš, iepriekš nekonstatējot, vai ieinteresētā persona faktiski atbilst nosacījumiem, lai saskaņā ar Savienības tiesībām uzturētos uzņemošajā dalībvalstī.

   Šajā ziņā jānorāda, ka Direktīvā 2004/38 nav ietverta neviena tiesību norma, kurā būtu reglamentētas sekas, kādas izrietētu no Direktīvas 2004/38 10. panta 1. punktā minētā termiņā pārsniegšanas, jo šis jautājums principā izriet no dalībvalstu procesuālās autonomijas – ar nosacījumu, ka tiek ievēroti efektivitātes un līdzvērtības principi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 17. marts, Bensada Benallal, C 161/15, EU:C:2016:175, 24. punkts). Šajā kontekstā, lai arī Savienības tiesības neliedz dalībvalstīm ieviest netiešu apstiprināšanas vai atļauju piešķiršanas sistēmu, tomēr šādas sistēmas nedrīkst aizskart Savienības tiesību lietderīgo iedarbību.

   Šajos apstākļos, lai gan nekas neliedz valsts tiesiskajā regulējumā paredzēt, ka kompetentās iestādes klusēšana sešu mēnešu laikposmā no pieteikuma iesniegšanas dienas nozīmē noraidošu lēmumu, pats Direktīvas 2004/38 teksts tomēr nepieļauj to, ka tas nozīmētu apstiprinošu lēmumu.

   (skat. 45., 46., 51. un 56. punktu, kā arī rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 48.–50. punktu)

4.  Savienības tiesības ir interpretējamas tādējādi, ka tās nepieļauj tādu valsts judikatūru kā pamatlietā aplūkotā, saskaņā ar kuru pēc tam, kad tiesa ir atcēlusi lēmumu, ar ko ir atteikts izsniegt Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju, kompetentajai valsts iestādei automātiski tiek dots pilns Direktīvas 2004/38 10. panta 1. punktā minētais sešu mēnešu termiņš.

   Proti, pirmkārt, kā atgādināts šī sprieduma 40. punktā, ar Direktīvas 2004/38 10. pantu ieviestās administratīvās procedūras mērķis ir imperatīvajā sešu mēnešu termiņā pārbaudīt trešo valstu valstspiederīgo individuālo situāciju, ņemot vērā Savienības tiesību normas. It īpaši kompetentajām valsts iestādēm šajā termiņā ir jāpārbauda vienīgi vai trešās valsts valstspiederīgais, iesniedzot minētās direktīvas 10. panta 2. punktā norādītos dokumentus, var pierādīt, ka uz viņu ir attiecināms Savienības pilsoņa “ģimenes locekļa ” jēdziens Direktīvas 2004/38 izpratnē, lai viņš varētu saņemt uzturēšanās atļauju.

   Otrkārt, no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka Direktīvas 2004/38 mērķis ir atvieglot pamattiesību un individuālo tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā īstenošanu, kas Savienības pilsoņiem tieši ir piešķirtas ar LESD 21. panta 1. punktu, un nostiprināt šīs tiesības. Turklāt šīs direktīvas 5. apsvērumā ir uzsvērts, ka minētās tiesības būtu jāpiešķir arī šo pilsoņu ģimenes locekļiem neatkarīgi no to valstiskās piederības, lai tās varētu īstenot, ievērojot objektīvus cieņas nosacījumus (spriedums, 2017. gada 14. novembris, Lounes, C 165/16, EU:C:2017:862, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

   Šīs mērķis prasa, lai trešās valsts valstspiederīgais, kurš sniedz pierādījumu par to, ka uz viņu ir attiecināms Savienības “pilsoņa ģimenes locekļa” jēdziens Direktīvas 2004/38 izpratnē, varētu saņemt uzturēšanās atļauju, pēc iespējas īsākā termiņā pierādot šādu statusu.

   Līdz ar to automātiska jauna sešu mēnešu termiņa sākšanās pēc tam, kad tiesa ir atcēlusi uzturēšanās atļaujas izsniegšanu atsakošu lēmumu, ievērojot Direktīvas 2004/38 10. panta 1. punktā norādītās administratīvās procedūras mērķi, kā arī šīs direktīvas mērķi, šķiet nesamērīga. No tā izriet, ka efektivitātes princips, kā arī Direktīvā 2004/38 izvirzītais ātruma mērķis nepieļauj to, ka kompetentajām valsts iestādēm automātiski tiek piešķirts jauns sešu mēnešu termiņš pēc tam, kad tiesa ir atcēlusi pirmo lēmumu, ar kuru ir atteikts izsniegt uzturēšanās atļauju. Tai ir jāpieņem jauns lēmums saprātīgā termiņā, kurš nekādā ziņā nevar pārsniegt Direktīvas 2004/38 10. panta 1. punktā paredzēto termiņu.

   (skat. 63.–65. un 68.–70. punktu, kā arī rezolutīvās daļas 3) punktu)