Lieta C‑106/17

Paweł Hofsoe

pret

LVM Landwirtschaftlicher Versicherungsverein Münster AG

(Sąd Okręgowy w Szczecinie lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula (ES) Nr. 1215/2012 – 11. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 13. panta 2. punkts – Jurisdikcija apdrošināšanas jomā – Piemērojamība personām – Jēdziens “cietusī puse” – Persona, kas profesionāli darbojas apdrošināšanas nozarē – Izslēgšana

Kopsavilkums – Tiesas (astotā palāta) 2018. gada 31. janvāra spriedums

1. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās–Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās–Regula Nr. 1215/2012–Jurisdikcija apdrošināšanas jomā–Pret apdrošinātāju celtās prasības–Īpašās jurisdikcijas noteikumi vājākās puses aizsardzībai–Apjoms–Attiecības starp apdrošināšanas jomas profesionāļiem–Izslēgšana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1215/2012 11. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 13. panta 2. punkts)

2. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās–Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās–Regula Nr. 1215/2012–Jurisdikcija apdrošināšanas jomā–Pret apdrošinātāju celtās prasības–Cietušās puses tieša prasība–Jēdziens “cietusī puse”–Personas, kas profesionāli darbojas apdrošināšanas nozarē–Atlīdzības prasījumu piedziņa līgumiska cesionāra statusā–Izslēgšana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1215/2012 preambulas 15. un 18. apsvērums un 11. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 13. panta 2. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 41. un 42. punktu)

2.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 13. panta 2. punkts, skatīts kopā ar šīs regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka uz to nevar atsaukties fiziska persona, kas profesionāli nodarbojas tostarp ar atlīdzības prasījumu piedziņu no apdrošinātājiem, un kas izmanto prasījuma cesijas līgumu, kas noslēgts ar ceļu satiksmes negadījumā cietušo, lai sauktu pie civiltiesiskās atbildības šī nelaimes gadījuma izraisītāja apdrošinātāju, kura reģistrācijas vieta ir citā dalībvalstī, kas nav cietušās puses dzīvesvietas dalībvalsts, pēdējās minētās dalībvalsts tiesā.

   Protams, lai gan, kā tas ir precizēts Regulas Nr. 1215/2012 preambulas 18. apsvērumā, šīs regulas II nodaļas 3. iedaļas mērķis ir aizsargāt vājāko pusi ar jurisdikcijas normām, kas ir labvēlīgākas tās interesēm, nekā to paredz vispārējie noteikumi, šķiet, ka prasība pamatlietā attiecas uz attiecībām starp profesionāļiem un ka tā neietekmē puses, kas tiek uzskatīta par vājāko, procesuālo stāvokli (šajā nozīme skat. spriedumu, 2016. gada 21. janvāris, SOVAG, C‑521/14, EU:C:2016:41, 29. un 30. punkts). Šajā ziņā apstāklis, ka tāds profesionālis, kāds ir P. Hofsoe, īsteno savu darbību mazas struktūras ietvaros nevar likt uzskatīt, ka runa ir par pusi, kas tiek uzskatīta par vājāku par apdrošinātāju. Katrā atsevišķajā gadījumā izvērtējot jautājumu, vai šāds profesionālis var tikt uzskatīts par “vājāko pusi”, lai varētu ietilpt jēdzienā “cietusī puse” Regulas Nr. 1512/2012 13. panta 2. punkta izpratnē, tiktu radīts tiesiskās nenoteiktības risks un tas būtu pretēji minētās regulas mērķim, kas paredzēts tās preambulas 15. apsvērumā, saskaņā ar kuru jurisdikcijas noteikumiem ir jābūt lielā mērā paredzamiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 20. jūlijs, MMA IARD, C‑340/16, EU:C:2017:576, 34. punkts).

   (skat. 44., 45. un 47. punktu un rezolutīvo daļu)