Lieta T‑170/16

Guardian Glass España, Central Vidriera, SLU

pret

Eiropas Komisiju

Prasība atcelt tiesību aktu – Valsts atbalsts – Dalībvalsts teritoriālas vienības piešķirtas nodokļu priekšrocības – Lēmums, ar kuru valsts atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Lēmuma izpilde – Pienākums pārbaudīt saņēmēju individuālo situāciju – Komisijas nostājas neformulēšana – Nepārsūdzams akts – Nepieņemamība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 11. oktobra rīkojums

1. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Šo seku vērtējums, ņemot vērā tiesību akta būtību – Akta uztveres, kāda ir tā adresātiem, ņemšana vērā – Izslēgšana

   (LESD 263. panta pirmā daļa)

2. Valsts atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija – Atbalsta shēmas pārbaude kopumā – Pieļaujamība

   (LESD 107. panta 3. punkts un 108. pants)

3. Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Pienākums – Izpildes grūtības – Komisijas nostājas formulēšana attiecībā uz dalībvalsts piedāvātajiem īstenošanas pasākumiem – Saistošais raksturs – Neesamība

   (LESD 108. panta 2. punkts)

4. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Tiesību akta formas ņemšana vērā – Robežas

   (LESD 263. panta pirmā daļa)

1.  Lai noteiktu, vai tiesību akts rada saistošas tiesiskas sekas LESD 263. panta izpratnē, šis akts ir jāaplūko pēc tā būtības. Šādas iedarbības pastāvēšanu nevar pamatot ar citiem elementiem, it īpaši ar uztveri, kāda būtu varējusi būt akta adresātiem. Šāda uztvere pēc sava rakstura ir subjektīva. Taču prasības pieņemamības nosacījumi nevar būt atkarīgi no elementiem, kas var mainīties atkarībā no iestādēm, uzņēmumiem vai indivīdiem.

   (skat. 68.,114. un 115. punktu)

2.  Kad Komisija izskata atbalsta shēmu, tai nav pienākuma analizēt atbalstus, kas saskaņā ar šādu shēmu ir piešķirti katrā individuālā gadījumā. Komisija var izvērtēt attiecīgās shēmas vispārīgās iezīmes un tai nav jāizvērtē katrs šīs shēmas konkrētais piemērošanas gadījums. Kad Komisija vispārīgi un abstrakti lemj par valsts atbalsta shēmu, ko tā atzīst par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, un uzdod atgūt saskaņā ar šo shēmu izmaksātās summas, dalībvalstij ir jāpārbauda katra ar šādu atgūšanas darbību skartā attiecīgā uzņēmuma individuālais stāvoklis.

   (skat. 70. un 71. punktu)

3.  Ja dalībvalsts, izpildot lēmumu valsts atbalsta jomā, sastopas ar neparedzētām un neparedzamām grūtībām, tai jāvēršas pie Komisijas. Komisijas vēstulēm, kas adresētas valsts iestādēm, izpildot Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsta shēma ir atzīta par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu un noteikts atgūt šos atbalstus, bet kurā nav norādīti individuālie šie atbalsta saņēmēji un nav noteikta precīza atgūstamā summa, nav obligātas piemērojamības. Šādos apstākļos Komisija tikai pauž viedokli par šo īstenošanas pasākumu, kurus piedāvājusi attiecīgā dalībvalsts, pieņemamo raksturu no Eiropas Savienības tiesību viedokļa, ņemot vērā šai dalībvalstij radušās [lēmuma izpildes] grūtības.

   (skat. 72.,74. un 75. punktu)

4.  Formai, kādā ir pieņemts akts, principā nav nozīmes jautājumā par prasības atcelt tiesību aktu pieņemamību. Tādējādi tiek novērsts, ka tiesību akta izdevēja noteiktā forma vai nosaukums var novest pie tā, ka tas tiek pasargāts no prasības atcelt tiesību aktu, lai arī faktiski tas rada tiesiskas sekas. Savukārt forma, kādā akts ir pieņemts, var tikt ņemta vērā, ja tas var palīdzēt noteikt tā raksturu.

   Šajā ziņā attiecībā uz tiesību aktu, kurš ir nedatētas vēstules formā, neparakstīts un nav uz Komisijas veidlapas, – tas parādās kā neformāls dokuments, kuram nav iestādes parasti izmantotās formas, lai pieņemtu aktu, kuram ir vai kura mērķis ir radīt tiesiskas sekas. Līdz ar to apstrīdētais tiesību akts nerada obligātas tiesiskas sekas, kas izrietētu no tā satura, ko apstiprina forma, kādā tas ir ticis pieņemts.

   (skat. 85.–89. un 92. punktu)