Lieta C‑683/16

Deutscher Naturschutzring – Dachverband der deutschen Natur- und Umweltschutzverbände eV

pret

Vācijas Federatīvo Republiku

(Verwaltungsgericht Köln lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopējā zivsaimniecības politika – Regula (ES) Nr. 1380/2013 – 11. pants – Jūras bioloģisko resursu saglabāšana – Vides aizsardzība – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetence

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 13. jūnija spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi–Pieņemamība–Prejudiciālā nolēmuma nepieciešamība un uzdoto jautājumu atbilstība–Valsts tiesas vērtējums–Uzdoto jautājumu atbilstības prezumpcija

2. Zivsaimniecība–Jūras resursu saglabāšana–Saglabāšanas pasākumi, kas nepieciešami, lai izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides jomā–Dalībvalsts veikta pasākumu, kuri paredzēti dalībvalsts pienākumu izpildīšanai saskaņā ar Direktīvas 92/43 6. pantu, pieņemšana attiecībā uz tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos–Visaptverošs aizliegums Natura 2000 teritorijās nodarboties ar komerciālo jūras zveju, izmantojot grunti skarošus zvejas rīkus un nostiprinātos tīklus–Pasākumi, kuriem ir ietekme uz zvejas kuģiem, kas kuģo ar citu dalībvalstu karogu–Nepieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1380/2013 11. panta 1. punkts; Padomes Direktīvas 92/43 6. pants)

3. Zivsaimniecība–Jūras resursu saglabāšana–Saglabāšanas pasākumi, kas nepieciešami, lai izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides jomā–Dalībvalsts veikta pasākumu, kas nepieciešami, lai izpildītu tās pienākums, kuri izriet no Direktīvas 2004/35, pieņemšana attiecībā uz tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos–Nepieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1380/2013 11. panta 1. punkts; Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 29. punktu)

2.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK, 11. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts, ka dalībvalsts pieņem pasākumus, kuri attiecas uz tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošajiem ūdeņiem, kuri tai nepieciešami, lai izpildītu pienākumus, kas paredzēti Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. pantā, un ar kuriem Natura 2000 teritorijās ir pilnībā aizliegts nodarboties ar komerciālo jūras zveju, izmantojot grunti skarošus zvejas rīkus un nostiprinātos tīklus, ja šie pasākumi ietekmē zvejas kuģus, kas kuģo ar citu dalībvalstu karogu.

   Pirmkārt, saistībā ar jēdzienu “saglabāšanas pasākumi” ir jākonstatē, ka šīs regulas 11. pantā izmantotie vārdi neļauj noteikt šī jēdziena apjomu. Tomēr, interpretējot šī panta 1. punktu, ir jāņem vērā ne tikai šīs tiesību normas formulējums, bet arī tās konteksts un mērķis (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 5. aprīlis, Société fiduciaire nationale d’expertise comptable, C‑119/09, EU:C:2011:208, 25. punkts). Taču Regulas Nr. 1380/2013 11. panta 1. punkta kontekstu raksturo tas, ka saglabāšanas pasākumi, kas norādīti šīs regulas 7. panta 1. punktā, ietver tehniskos pasākumus, kuri izklāstīti šīs regulas 7. panta 2. punktā un kuru starpā c) apakšpunktā ir norādīti pasākumi, kas attiecas uz “konkrētu zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi vai aizliegšana un zvejas darbību ierobežojumi noteiktos apgabalos vai laikposmos”. Ņemot vērā šo definīciju, tādi pasākumi, kurus ir norādījusi iesniedzējtiesa un kuri ietver aizliegumu Savienības ūdeņos zvejot ar grunti skarošiem zvejas rīkiem un nostiprinātiem tīkliem, var būt saglabāšanas pasākumi Regulas Nr. 1380/2013 7. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē un līdz ar to ietilpt šīs regulas 11. panta 1. punkta jomā.

   Otrkārt, saistībā ar jēdzienu “[pasākumi, kas] izpilda attiecīgā Savienības tiesību akta mērķus”, protams, no pirmā acu uzmetiena darbības vārda “izpilda” izmantošana var tikt saprasta kā pienākuma paredzēšana, lai saistībā ar pašiem vien norādītajiem pasākumiem ļautu sasniegt atbilstošajos tiesību aktos paredzēto mērķi. Tomēr ir jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 92/43 3. panta 1. punktu izveido saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas šajā direktīvā paredzētās īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, uz kurām norāda vārdi “Natura 2000 teritorijas”. kurus izmanto iesniedzējtiesa; šīs tīkls ir paredzēts, lai minētos dabisko dzīvotņu veidus un sugu dzīvotnes saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības areālā. Ņemot vērā šo mērķi un šo dzīvotņu iekļaušanu sarežģītās ekosistēmās, konkrēts saglabāšanas pasākums kopumā var kombinācijā ar citiem pasākumiem vienīgi sniegt pienesumu šo mērķu sasniegšanā, pašam par sevi neesot pietiekamam tos sasniegt. Līdz ar to interpretēt Regulas Nr. 1380/2013 11. panta 1. punktu tādējādi, ka ar to tiek atļauts pieņemt tikai pasākumus, kas atsevišķi ir pietiekami, lai sasniegtu minēto mērķi, atņemtu šai tiesību normai tās lietderīgo iedarbību.

   Treškārt, saistībā ar jēdzienu “citu dalībvalstu zvejas kuģi” Regulas Nr. 1380/2013 11. panta 1. punkta formulējumā nav nekādas norādes saistībā ar šo jēdzienu veidojošajiem elementiem. Tomēr no Montegobejas konvencijas 91. panta 1. punkta un 94. panta 1. punkta izriet, ka Savienībai ir jāievēro, ka kuģiem ir tās valsts piederība, ar kuras karogu tiem ir tiesības kuģot, un ka katra valsts efektīvi realizē jurisdikciju un kontroli pār kuģiem, kas kuģo ar tās karogu. No tā izriet, ka jēdziens “citu dalībvalstu zvejas kuģi”, kas izmantots Regulas Nr. 1380/2013 11. panta 1. punktā, ir jāsaprot kā tāds, kas vienīgi attiecas uz kuģiem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, kas nav tā, kura īsteno savu suverenitāti vai jurisdikciju attiecīgajā teritorijā, un kas šajā ziņā ir pakļauts tās dalībvalsts jurisdikcijai un kontrolei, zem kuras karoga tie kuģo.

   (skat. ar 37.–39., 46.–48., 52.–54., 56., punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.  Regulas Nr. 1380/2013 11. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts, ka dalībvalsts pieņem tādus pasākumus, par kādiem ir runa pamatlietā un kuri attiecas uz tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošajiem ūdeņiem, un kuri ir vajadzīgi, lai tā izpildītu savus pienākumus, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu.

   (skat. 62. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)