Lieta C‑530/16

Eiropas Komisija

pret

Polijas Republiku

Valsts pienākumu neizpilde – Dzelzceļa drošība – Direktīva 2004/49/EK – Tādu noteikumu nepieņemšana, kuri ir nepieciešami, lai nodrošinātu izmeklēšanas iestādes neatkarību

Kopsavilkums – Tiesas 2018. gada 13. jūnija spriedums (ceturtā palāta)

1. Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi–Pieteikums par lietas ierosināšanu–Iebildumu un pamatu izklāsts–Formas prasības–Pienākums iesniegt loģisku un detalizētu iebildumu pārskatu

   (LESD 258. pants; Tiesas Statūtu 21. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 120. panta c) punkts)

2. Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi–Strīda priekšmets–Konstatēšana pirmstiesas procedūras laikā–Atšķirīgs iebildumu formulējums, negrozot un nepaplašinot strīda priekšmetu–Pieļaujamība

   (LESD 258. pants)

3. Transports–Dzelzceļa pārvadājumi–Drošība uz Kopienas dzelzceļiem–Direktīva 2004/49–Avāriju un starpgadījumu izmeklēšana–Izmeklēšanas iestāde–Neatkarības pienākums–Tiesiskā regulējuma neesamība vai nepietiekamība–Pienākumu neizpilde

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49 21. panta 1. punkts)

4. Transports–Dzelzceļa pārvadājumi–Drošība uz Kopienas dzelzceļiem–Direktīva 2004/49–Avāriju un starpgadījumu izmeklēšana–Izmeklēšanas iestāde–Neatkarības pienākums–Valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj iestādei, kuras kontrolē ir infrastruktūras pārvaldītāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, iecelt amatā un atcelt no amata izmeklēšanas iestādes locekļus–Nepieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49 21. panta 1. punkts)

5. Transports–Dzelzceļa pārvadājumi–Drošība uz Kopienas dzelzceļiem–Direktīva 2004/49–Avāriju un starpgadījumu izmeklēšana–Izmeklēšanas iestāde–Neatkarības pienākums–Iestādes iekļaušana Transporta ministrijas struktūrā–Pieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49 21. panta 1. punkts)

6. Transports–Dzelzceļa pārvadājumi–Drošība uz Kopienas dzelzceļiem–Direktīva 2004/49–Avāriju un starpgadījumu izmeklēšana–Izmeklēšanas iestāde–Neatkarības pienākums–Robežas–Iestādes personāls un budžets

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49 21. panta 1. punkts)

7. Transports–Dzelzceļa pārvadājumi–Drošība uz Kopienas dzelzceļiem–Direktīva 2004/49–Avāriju un starpgadījumu izmeklēšana–Izmeklēšanas iestāde–Neatkarības pienākums–Valsts tiesiskais regulējums, kas ļauj iestādei, kuras kontrolē ir infrastruktūras pārvaldītāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, liegt publicēt izmeklēšanas iestādes lēmumus–Nepieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49 21. panta 1. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 28. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 30. punktu)

3.  Komisijai ir tiesības vērsties Tiesā ar prasību sakarā ar pienākumu neizpildi, ar ko tā vēršas pret Direktīvas 2004/49 par drošību Kopienas dzelzceļos 21. pantā minētās izmeklēšanas iestādes neatkarības trūkumu, un tai nav pienākuma atsaukties uz konkrētu situāciju, kurā minētās neatkarības aizskārums būtu faktiski noticis. Proti, dalībvalstīm ir jānodrošina izmeklēšanas iestādes neatkarība, pieņemot noteikumu kopumu, kas nodrošina šai iestādei spēju veikt tās uzdevumus, nepastāvot riskam, ka tā tiks pakļauta infrastruktūras pārvaldītāja vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma norādījumiem vai ietekmei. Šāda tiesiskā regulējuma neesamība vai nepietiekamība pati par sevi var pierādīt Direktīvas 2004/49 21. panta 1. punkta pārkāpumu.

   (skat. 32. punktu)

4.  Runājot par publiskām institūcijām, ar neatkarību parasti tiek apzīmēts statuss, kas nodrošina, ka attiecīgā publiskā institūcija var rīkoties pilnīgi brīvi attiecībā pret tiem subjektiem, no kuriem ir jānodrošina tās neatkarība, un tā tiek pasargāta no jebkādām norādēm vai jebkāda spiediena.

   Šajā ziņā, ciktāl runa ir par Direktīvas 2004/49 par drošību Kopienas dzelzceļos 21. pantā minētās izmeklēšanas iestādes neatkarību, lai gan nevienā minētās direktīvas normā nav aizliegts, ka transporta ministrs varētu iecelt amatā un atcelt no amata visus izmeklēšanas iestādes locekļus, šīs direktīvas 21. panta 1. punkts, ciktāl tajā ir prasīts, lai šī iestāde būtu organizatoriski neatkarīga, tostarp no jebkura infrastruktūras pārvaldnieka un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, liedz to, ka amatpersona, kura kontrolē infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, var iecelt amatā un atcelt no amata visus izmeklēšanas iestādes locekļus, ja šīs pilnvaras nav stingri reglamentētas likumā tā, ka šai iestādei lēmumi būtu jāpieņem uz objektīvu, skaidri un galīgi uzskaitītu un pārbaudāmu kritēriju pamata.

   Konkrētāk, ciktāl transporta ministrs kontrolē dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju, fakts, ka viņam ir plaša rīcības brīvība, lai noteiktu personas, kuras kā izmeklēšanas iestādes ad hoc locekļi var piedalīties dzelzceļa avāriju un starpgadījumu izmeklēšanās, kā arī lai liegtu citām personām tajās piedalīties, nav saderīgs ar šīs iestādes organizatoriskās neatkarības prasību.

   (skat. 67., 86. un 93. punktu)

5.  Runājot par Direktīvas 2004/49 par drošību Kopienas dzelzceļos 21. pantā minētās izmeklēšanas iestādes neatkarības prasību, šajā direktīvā nav pats par sevi aizliegts izmeklēšanas iestādi iekļaut Transporta ministrijā.

   (skat. 76. punktu)

6.  Direktīvas 2004/49 par drošību Kopienas dzelzceļos 21. pantā minētās iestādes organizatoriskās neatkarības prasība nesniedzas tik tālu, ka tiek izslēgts, ka Transporta ministrijas dienesti un personāls varētu tikt nodoti minētās iestādes rīcībā. Tomēr ir obligāti, lai šīs iestādes piekļuve šādiem resursiem tiktu garantēta, pamatojoties uz skaidriem noteikumiem, kurus transporta ministrs viens pats nevar grozīt. Tāpat minētā prasība neprasa, lai šai iestādei būtu atsevišķa budžeta pozīcija. Tādējādi dalībvalstis var paredzēt, ka no budžeta tiesību perspektīvas šī iestāde ir piederīga noteiktam ministrijas departamentam, ja tiek garantēta minētās iestādes neatkarīga pieeja finanšu resursiem, kuri tai ir jāpiešķir tās uzdevumu veikšanai.

   (skat. 99. un 100. punktu)

7.  Tā kā Direktīvas 2004/49 par drošību Kopienas dzelzceļos 21. pantā minētās izmeklēšanas iestādes lēmumu publiskošana ir viens no galvenajiem dzelzceļa avāriju un starpgadījumu izmeklēšanas procedūras mērķiem, ar prasīto izmeklēšanas iestādes neatkarību no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma lēmumu pieņemšanā nav savienojams, ka amatpersona, kas kontrolē šos divus subjektus, varētu liegt publicēt pārskatus, kuros attiecīgā gadījumā tiek konstatēts, ka minētie subjekti ir atbildīgi par attiecīgo avāriju vai starpgadījumu.

   (skat. 109. punktu)