Lieta C‑499/16

AZ

pret

Minister Finansów

(Naczelny Sąd Administracyjny lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Nodokļi – Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Direktīva 2006/112/EK – 98. pants – Dalībvalstu tiesības piemērot samazinātu likmi noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai – III pielikuma 1. punkts – Pārtikas produkti – Mīklas izstrādājumi un kūkas – Minimālais derīguma termiņš vai “izlietot līdz” datums – Nodokļu neitralitātes princips

Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 9. novembra spriedums

Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Dalībvalstu tiesības piemērot samazinātu likmi noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai – Samazinātas likmes piemērošana pārtikas produktiem – Mīklas izstrādājumi un kūkas – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta samazināta likme atkarībā no minimālā derīguma termiņa vai “izlietot līdz” datuma – Pieļaujamība – Nosacījums – Neitralitātes principa ievērošana – Kritērijs – Preču vai pakalpojumu līdzīgs raksturs – Pārbaude, kas jāveic valsts tiesai

(Padomes Direktīvas 2006/112 98. pants)

Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 98. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ciktāl ir ievērots nodokļu neitralitātes princips, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā samazinātas PVN likmes piemērošana svaigiem mīklas izstrādājumiem un kūkām ir pakļauta tikai to “minimālā derīguma termiņa” vai ““izlietot līdz” datuma” kritērijam.

Šajā saistībā ir jānorāda, ka saskaņā ar PVN direktīvas 98. panta 3. punktu, piemērojot preču kategorijām samazinātās likmes, dalībvalstis var izmantot KN, lai precīzi aptvertu attiecīgo kategoriju. Tomēr ir jākonstatē, ka KN izmantošana ir tikai viens no veidiem, kā precīzi noteikt attiecīgo kategoriju.

Tādējādi, ciktāl ar noteiktu uzglabāšanas dienu skaitu saistītais kritērijs precīzi norobežo attiecīgo kategoriju, ir jākonstatē, ka šī selektīvā samazinātās PVN likmes piemērošana konkrētam un specifiskam vienā no minētā III pielikuma kategorijām ietvertu preču aspektam principā ir saderīga ar PVN direktīvas 98. pantu.

Tomēr, lai atbildētu uz iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu, ir jāpārbauda, vai tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais apdraud nodokļu neitralitātes principu.

No pastāvīgās judikatūras izriet, ka šis princips nepieļauj atšķirīgu attieksmi no PVN viedokļa pret līdzīgām precēm vai līdzīgiem pakalpojumiem, starp kuriem pastāv savstarpēja konkurence (spriedums, 2014. gada 11. septembris, K, C‑219/13, EU:C:2014:2207, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

Attiecībā uz vērtējumu, vai attiecīgās preces vai pakalpojumi ir līdzīgi, kas galu galā ir jāveic valsts tiesai, no Tiesas judikatūras izriet, ka galvenokārt ir jāņem vērā vidusmēra patērētāja viedoklis. Preces vai pakalpojumi ir līdzīgi, ja tiem ir līdzīgas iezīmes un no patērētāju viedokļa tie atbilst vienādām vajadzībām, pamatojoties uz kritēriju par izmantošanas salīdzināmību, un ja pastāvošās atšķirības nozīmīgi neiespaido vidusmēra patērētāja lēmumu izmantot vienu vai otru no šīm precēm vai pakalpojumiem (spriedums, 2014. gada 11. septembris, K, C‑219/13, EU:C:2014:2207, 25. punkts).

(skat. 25., 28.–31. un 36. punktu un rezolutīvo daļu)