Lieta C‑498/16

Maximilian Schrems

pret

Facebook Ireland Limited

(Oberster Gerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Regula (EK) Nr. 44/2001 – 15. un 16. pants – Jurisdikcija patērētāju līgumu jomā – “Patērētāja” jēdziens – Patērētāju prasījumu pret vienu un to pašu profesionāli cesija

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 25. janvāra spriedums

1. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās–Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās–Regula Nr. 44/2001–Jurisdikcija patērētāju līgumu jomā–“Patērētāja” jēdziens–Šaura interpretācija–Kritēriji

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 15.–17. pants)

2. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās–Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās–Regula Nr. 44/2001–Jurisdikcija patērētāju līgumu jomā–“Patērētāja” jēdziens–Privāta Facebook konta lietotājs, kas publicē grāmatas, publicē grāmatas, rīko konferences, izmanto interneta vietnes, vāc ziedojumus un pārņem vairāku patērētāju prasījumus, lai ar tiem vērstos tiesā–Iekļaušana

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 15. pants)

3. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās–Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās–Regula Nr. 44/2001–Jurisdikcija patērētāju līgumu jomā–“Patērētāja” jēdziens–Prasītājs, kurš pats nav attiecīgā patērētāju līguma puse, un kurš rīkojas kā citu patērētāju prasījumu cesionārs–Izslēgšana

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 15.–17. pants)

4. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās–Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās–Regula Nr. 44/2001–Jurisdikcija patērētāju līgumu jomā–Regulas 16. panta 1. punkts–Piemērošanas joma–Tāda patērētāja celta prasība, kurš savas domicila vietas tiesā papildus saviem prasījumiem izvirza arī prasījumus, ko tam cedējuši citi patērētāji ar domicilu tajā pašā dalībvalstī, citās dalībvalstīs vai trešajās valstīs–Izslēgšana

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 16. panta 1. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 28.–32. un 39. un 40. punktu)

2.  Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 15. pants ir interpretējams tādējādi, ka privāta Facebook konta lietotājs nezaudē “patērētāja” statusu minētā panta nozīmē, ja viņš publicē grāmatas, rīko konferences, izmanto interneta vietnes, vāc ziedojumus un pārņem vairāku patērētāju prasījumus, lai ar tiem vērstos tiesā.

   (skat. 41. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.  Turpinot Tiesa ir norādījusi, ka, tā kā Regulas Nr. 44/2001 15. un nākamajos pantos iedibinātā režīma pamatā ir bijušas rūpes nodrošināt patērētāja kā ekonomiski vājākās un juridiski nepieredzējušākās līgumslēdzējas puses, salīdzinot ar tā līgumpartneri, aizsardzību, patērētājs ir aizsargāts tikai tad, ja tiesvedībā viņš personīgi ir prasītājs vai atbildētājs. Tādēļ, prasītājs, kurš pats nav attiecīgā patērētāju līguma puse, nevar vērsties patērētāja domicila vietas tiesā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1993. gada 19. janvāris, Shearson Lehman Hutton, C‑89/91, EU:C:1993:15, 18., 23. un 24. punkts). Šie apsvērumi ir attiecināmi arī uz patērētāju, kas ir citu patērētāju prasījumu cesionārs. Minētās regulas 16. panta 1. punktā paredzētie noteikumi par jurisdikciju patērētāju noslēgtu līgumu jomā atbilstoši šīs normas formulējumam ir piemērojami vienīgi prasībām, kuras patērētājs ceļ pret otru līgumslēdzēju pusi, kas katrā ziņā paredz starp prasītāju un attiecīgo profesionāli noslēgta līguma pastāvēšanu (spriedums, 2015. gada 28. janvāris, Kolassa, C‑375/13, EU:C:2015:37, 32. punkts).

   (skat. 44. un 45. punktu)

4.  Regulas Nr. 44/2001 16. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas nav piemērojams patērētāja celtai prasībai, kuras mērķis ir viņa domicila vietas tiesā izvirzīt ne vien savus prasījumus, bet arī prasījumus, ko tam cedējuši tajā pašā dalībvalstī, citās dalībvalstīs vai trešajās valstīs dzīvojoši patērētāji.

   Tiesa kādā citā kontekstā ir precizējusi, ka prasījumu nodošana pati par sevi nevar ietekmēt tiesas jurisdikcijas noteikšanu (spriedumi, 2013. gada 18. jūlijs, ÖFAB, C‑147/12, EU:C:2013:490, 58. punkts, un 2015. gada 21. maijs, CDC Hydrogen Peroxide, C‑352/13, EU:C:2015:335, 35. punkts). No minētā izriet, ka vairāku personu prasījumu apvienošana viena prasītāja prasījumā nav pamats, lai noteiktu tādas tiesas jurisdikcijas pastāvēšanu, kura nav skaidri norādīta Regulā Nr. 44/2001.

   (skat. 48. un 49. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)