Lieta C‑470/16

North East Pylon Pressure Campaign Ltd
un
Maura Sheehy

pret

An Bord Pleanála u.c.

(High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Noteiktu projektu ietekmes uz vidi novērtējums – Direktīva 2011/92/ES – Attiecīgās sabiedrības locekļu tiesības celt prasību – Priekšlaicīga prasība – Izmaksu, kas nav pārmērīgas, un lēmumu, darbības vai bezdarbības, uz ko attiecas direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību, jēdziens – Orhūsas konvencijas piemērojamība

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 15. marta spriedums

1. Vide–Noteiktu projektu ietekmes uz vidi novērtējums–Direktīva 2011/92–Attiecīgās sabiedrības locekļu tiesības celt prasību–Prasība par tiesvedību, kas nebūtu pārmērīgi dārga–Piemērošanas joma–Pieteikums par atļauju ierosināt tiesas pārskatīšanas tiesvedību, kas iesniegts procedūrā, kuras rezultātā var tikt izsniegta attīstības atļauja–Iekļaušana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92 11. panta 4. punkts)

2. Vide–Noteiktu projektu ietekmes uz vidi novērtējums–Direktīva 2011/92–Attiecīgās sabiedrības locekļu tiesības celt prasību–Prasība par tiesvedību, kas nebūtu pārmērīgi dārga–Piemērošanas joma–Prasība, kas attiecas tikai uz tādiem izdevumiem, kuri ir saistīti ar to prasības daļu, kas ir balstīta uz noteikumu par sabiedrības līdzdalību neievērošanu–Sekas

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92 11. panta 4. punkts)

3. Prejudiciāli jautājumi–Tiesas kompetence–Atbilstoši dalītās kompetences principam Kopienu un dalībvalstu noslēgta starptautiska līguma interpretācija–Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija)–Iekļaušana

   (LESD 267. pants; Orhūsas konvencija; Padomes Lēmums 2005/370)

4. Starptautiskie nolīgumi–Savienības nolīgumi–Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija)–Šīs konvencijas noteikumi par iespēju vērsties tiesu iestādēs–Prasība par tiesvedību, kas nebūtu pārmērīgi dārga–Piemērošanas joma–Pieteikums par atļauju ierosināt tiesas pārskatīšanas tiesvedību, kas iesniegts procedūrā, kuras rezultātā var tikt izsniegta attīstības atļauja–Iekļaušana

   (Orhūsas konvencijas 9. panta 3. un 4. punkts; Padomes Lēmums 2005/370)

5. Starptautiskie nolīgumi–Savienības nolīgumi–Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija)–Šīs konvencijas noteikumi par iespēju vērsties tiesu iestādēs–Prasība par tiesvedību, kas nebūtu pārmērīgi dārga–Piemērošanas joma–Izdevumi, kuri ir saistīti ar to prasības daļu, kas ir balstīta uz valsts vides tiesībām–Iekļaušana–Tieša iedarbība–Neesamība–Valsts procesuālo tiesību atbilstīgas interpretācijas pienākums

   (Orhūsas konvencijas 9. panta 3. un 4. punkts; Padomes Lēmums 2005/370)

6. Starptautiskie nolīgumi–Savienības nolīgumi–Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija)–Šīs konvencijas noteikumi par iespēju vērsties tiesu iestādēs–Direktīva 2011/92–Attiecīgās sabiedrības locekļu tiesības celt prasību–Prasība par tiesvedību, kas nebūtu pārmērīgi dārga–Atkāpe no šīs prasības nenozīmīgas vai ļaunprātīgas prasības gadījumā, vai tad, ja nepastāv saikne starp apgalvoto valsts tiesību pārkāpumu un kaitējumu–Nepieļaujamība

   (Orhūsas konvencijas 9. panta 4. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92 11. panta 4. punkts; Padomes Lēmums 2005/370)

1.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu 11. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasība, ka noteiktu tiesu procedūru izmaksas nedrīkst būt pārmērīgas, ir piemērojama tādai procedūrai dalībvalsts tiesā kā pamatlietā, kuras ietvaros tiek noteikts, vai attīstības atļaujas procedūrā var tikt atļauts celt prasību, un tas tā ir vēl jo vairāk tad, ja šī dalībvalsts nav noteikusi, kādā stadijā var tikt celta prasība.

   (skat. 34. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Ja prasītājs vienlaicīgi izvirza gan pamatus, kas balstīti uz noteikumu par sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā saistībā ar vides jautājumiem, neievērošanu, gan pamatus par citu noteikumu neievērošanu, Direktīvas 2011/92 11. panta 4. punktā paredzētā prasība, ka noteiktu tiesu procedūru izmaksas nedrīkst būt pārmērīgas, ir piemērojama tikai izdevumiem, kas ir saistīti ar to prasības daļu, kura ir balstīta uz noteikumu par sabiedrības līdzdalību neievērošanu.

   Ja, kā tas ir attiecībā uz atļaujas pieteikumu, kā rezultātā notika tiesas izdevumu sadales process pamattiesvedībā, prasībā, kas vērsta pret procedūru, uz kuru attiecas Direktīva 2011/92, ir apvienoti juridiskie apsvērumi par sabiedrības līdzdalību un cita rakstura apsvērumi, valsts tiesai ir ex æquo et bono un atbilstoši piemērojamai valsts procesuālajai kārtībai jānodala ar katru no šiem argumentācijas veidiem saistītie izdevumi, lai nodrošinātu, ka pārmērīgu izmaksu aizliegums tiek attiecināts uz to prasības daļu, kura ir balstīta uz noteikumiem par sabiedrības līdzdalību.

   (skat. 43. un 44. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 46. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 47.–51. punktu)

5.  Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas parakstīta 1998. gada 25. jūnijā Orhūsā un kas Eiropas Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK (2005. gada 17. februāris), 9. panta 3. un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai nodrošinātu efektīvu tiesas aizsardzību jomās, uz kurām attiecas Savienības vides tiesības, prasība, ka noteiktu tiesu procedūru izmaksas nedrīkst būt pārmērīgas, ir piemērojama tai celtās prasības daļai, uz kuru pati šī prasība, kāda tā atbilstoši Direktīvai 2011/92 izriet no šīs rezolutīvās daļas 2) punktā sniegtās atbildes, neattiecas, ciktāl prasītājs ar to cenšas panākt, lai tiek ievērotas valsts vides tiesības. Šīm tiesību normām nav tiešas iedarbības, bet valsts tiesai ir jāsniedz tāda valsts procesuālo tiesību interpretācija, kura, cik vien iespējams, ir ar tām saderīga.

   Līdz ar to, ja runa ir par valsts vides tiesību piemērošanu, it īpaši, īstenojot kopīgu interešu projektu Regulas Nr. 347/2013 izpratnē, valsts tiesas ziņā ir sniegt tādu valsts procesuālo tiesību intrepretāciju, kura, cik vien iespējams, ir saderīga ar Orhūsas konvencijas 9. panta 3. un 4. punktā noteiktajiem mērķiem, tādējādi, lai tiesu procedūru izmaksas nebūtu pārmērīgas.

   (skat. 57. un 58. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

6.  Dalībvalsts nevar atkāpties no Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem 9. panta 4. punktā un Direktīvas 2011/92 11. panta 4. punktā noteiktās prasības, ka noteiktu tiesu procedūru izmaksas nedrīkst būt pārmērīgas, ja celtā prasība tiek uzskatīta par nenozīmīgu vai kaitinošu, vai tad, ja nepastāv saikne starp apgalvoto valsts vides tiesību pārkāpumu un kaitējumu videi.

   Šajā ziņā jāatgādina, ka gan Direktīvas 2011/92 11. panta 4. punktā, gan Orhūsas konvencijas 9. panta 4. punktā paredzētā prasība, ka noteiktu tiesu procedūru izmaksas nedrīkst būt pārmērīgas, nekādā veidā neaizliedz valsts tiesām piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Tādējādi valsts tiesa drīkst ņemt vērā tādus faktorus kā tostarp prasības izredzes uz sekmīgu iznākumu vai tās nenozīmīgais vai kaitinošais raksturs, ar nosacījumu, ka prasītajam piespriesto izdevumu apmērs nav nesaprātīgi augsts.

   (skat. 60., 61. un 65. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)