Apvienotās lietas C‑331/16 un C‑366/16

K

pret

Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

un

H. F.

pret

Belgische Staat

(Rechtbank Den Haag, zittingsplaats Middelburg un Raad voor Vreemdelingenbetwistingen lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Eiropas Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38/EK – 27. panta 2. punkta otrā daļa – Ieceļošanas un uzturēšanās tiesību ierobežošana sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ – Izraidīšana no valsts teritorijas sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ – Darbība, kas rada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un pietiekami nopietnus draudus, kuri skar kādu no sabiedrības pamatinteresēm – Persona, kuras patvēruma pieteikums ir noraidīts Ženēvas konvencijas 1. panta F nodaļā vai Direktīvas 2011/95/ES 12. panta 2. punktā paredzēto iemeslu dēļ – 28. panta 1. punkts – 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts – Aizsardzība pret izraidīšanu – Uzturēšanās uzņēmējā dalībvalstī iepriekšējo desmit gadu laikā – Primāri valsts drošības apsvērumi – Jēdziens

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2018. gada 2. maija spriedums

1. Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38 – Ieceļošanas un uzturēšanās tiesību ierobežošana sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ – Sabiedriskā kārtība – Jēdziens

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 27. un 28. pants)

2. Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38 – Ieceļošanas un uzturēšanās tiesību ierobežošana sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ – Valsts drošība – Jēdziens

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 27. un 28. pants)

3. Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38 – Ieceļošanas un uzturēšanās tiesību ierobežošana sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ – Pasākumi, kas veikti sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ – Valsts noteikts ierobežojums tādas personas pārvietošanās un uzturēšanās brīvībai, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums liegt tai bēgļa statusu atbilstoši Konvencijas par bēgļa statusu 1. panta F nodaļai vai Direktīvas 2011/95 12. panta 2. punktam – Pieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 27. panta 2. punkta pirmā daļa)

4. Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38 – Ieceļošanas un uzturēšanās tiesību ierobežošana sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ – Darbība, kas rada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un pietiekami nopietnus draudus, kuri skar kādu no sabiedrības pamatinteresēm – Persona, attiecībā uz kuru pagātnē ir pieņemts lēmums liegt tai bēgļa statusu atbilstoši Konvencijas par bēgļa statusu 1. panta F nodaļai vai Direktīvas 2011/95 12. panta 2. punktam – Neizšķirošs apstāklis – Pienākums novērtēt attiecīgā indivīda personisko rīcību

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 27. panta 2. punkta otrā daļa)

5. Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38 – Ieceļošanas tiesību un uzturēšanās tiesību ierobežojumi sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ – Aizsardzība pret izraidīšanu – Apstākļi, kas jāņem vērā pirms lēmuma par izraidīšanu pieņemšanas

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 28. panta 1. punkts)

6. Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38 – Ieceļošanas tiesību un uzturēšanās tiesību ierobežojumi sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ – Aizsardzība pret izraidīšanu – Nosacījums – Uzturēšanās iepriekšējos desmit gadus pirms lēmuma par izraidīšanu pieņemšanas dienas – Piemērošanas nosacījums – Ieinteresētā persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās tiesības

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

1.  Direktīvas 2004/38 27. un 28. pantā ietvertais jēdziens “sabiedriskā kārtība” Tiesas judikatūrā ir interpretēts tādējādi, ka atsaukšanās uz šo jēdzienu katrā ziņā nozīmē, ka papildus sabiedriskās kārtības traucējumiem, ko rada jebkurš likumpārkāpums, pastāv faktiski, attiecīgajā brīdī esoši un pietiekami nopietni draudi, kas skar kādu no sabiedrības pamatinteresēm (spriedums, 2015. gada 24. jūnijs, H. T., C‑373/13, EU:C:2015:413, 79. punkts un tajā minētā judikatūra).

   (skat. 41. punktu)

2.  Savukārt attiecībā uz “valsts drošības” jēdzienu no Tiesas judikatūras izriet, ka šis jēdziens ietver gan dalībvalsts iekšējo, gan tās ārējo drošību (spriedums, 2010. gada 23. novembris, Tsakouridis, C‑145/09, EU:C:2010:708, 43. punkts). Iekšējo drošību tostarp var ietekmēt tieši draudi attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju mieram un fiziskajai drošībai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 22. maijs, I,C‑348/09, EU:C:2012:300, 28. punkts). Savukārt ārējo drošību var ietekmēt tostarp šīs dalībvalsts ārējo attiecību vai tautu mierīgas līdzāspastāvēšanas būtiska traucējuma risks (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 23. novembris, Tsakouridis, C‑145/09, EU:C:2010:708, 44. punkts).

   (skat. 42. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 47. punktu)

4.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 27. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apstāklis, ka attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoni vai trešās valsts valstspiederīgo – šāda pilsoņa ģimenes locekli –, kas lūdz piešķirt tiesības uzturēties dalībvalsts teritorijā, pagātnē ir pieņemts lēmums liegt viņam bēgļa statusu atbilstoši Konvencijas par bēgļa statusu, kas parakstīta Ženēvā 1951. gada 28. jūlijā un papildināta ar 1967. gada 31. janvārī Ņujorkā noslēgto Protokolu par bēgļa statusu, 1. panta F nodaļai vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu, 12. panta 2. punktam, neļauj šīs dalībvalsts kompetentajām iestādēm automātiski secināt, ka vienkārša viņa klātbūtne šajā teritorijā – neatkarīgi no tā, vai pastāv recidīva risks, – rada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un pietiekami nopietnus draudus kādai no sabiedrības pamatinteresēm, kas varētu attaisnot uz sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem balstītu pasākumu veikšanu.

   Šādu draudu esamības konstatējumam ir jābalstās uz uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu veiktu vērtējumu par attiecīgā indivīda personisko rīcību, ņemot vērā lēmumā par bēgļa statusa liegšanu izdarītos konstatējumus un apstākļus, ar kuriem šis lēmums ir pamatots, it īpaši šim indivīdam pārmesto noziegumu vai darbību būtību un smagumu, to, cik lielā mērā viņš personiski bijis iesaistīts šajos noziegumos vai darbībās, iespējamo tādu pamatu esamību, kas atbrīvo no kriminālatbildības, kā arī to, vai viņš ir vai nav ticis notiesāts kriminālprocesā. Šajā visaptverošajā vērtējumā ir jāņem vērā arī laiks, kāds pagājis kopš brīža, kad – kā tiek pieņemts – tikuši izdarīti šie noziegumi vai darbības, kā arī minētā indivīda turpmākā uzvedība, it īpaši tādā ziņā, vai šī uzvedība liecina par to, ka viņam saglabājas naidīga attieksme pret LES 2. un 3. pantā minētajām pamatvērtībām tādējādi, ka tas varētu traucēt iedzīvotāju mieram un fiziskajai drošībai. Apstāklis, ka šī indivīda rīcība pagātnē iekļaujas specifiskā viņa izcelsmes valsts vēsturiskajā un sociālajā kontekstā, kas nevar atkārtoties uzņēmējā dalībvalstī, vien nerada šķērsli šādam konstatējumam.

   Saskaņā ar samērīguma principu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm turklāt ir jālīdzsvaro attiecīgās sabiedrības pamatintereses aizsardzība, no vienas puses, un konkrētā indivīda intereses, kas attiecas uz viņa kā Savienības pilsoņa pārvietošanās un uzturēšanās brīvības īstenošanu, kā arī viņa tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.

   (skat. 65.–67. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

5.  Direktīvas 2004/38 28. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja paredzētie pasākumi ietver konkrētā indivīda izraidīšanu no uzņēmējas dalībvalsts, tai ir jāņem vērā šim indivīdam pārmestās rīcības būtība un smagums, viņa uzturēšanās šajā dalībvalstī ilgums un attiecīgā gadījumā likumība, laikposms, kāds pagājis kopš viņam pārmestās rīcības īstenošanas, viņa uzvedība šajā laikposmā, pašreizējās viņa bīstamības sabiedrībai pakāpe, kā arī sociālo, kultūras un ģimenes saišu ar šo dalībvalsti ciešums.

   (skat. 76. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

6.  Direktīvas 2004/38 28. panta 3. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoni, kuram nav tiesību pastāvīgi uzturēties uzņēmējā dalībvalstī šīs direktīvas 16. panta un 28. panta 2. punkta izpratnē.

   (skat. 77. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)