Lieta C‑291/16

Schweppes SA

pret

Red Paralela SL
un
Red Paralela BCN SL

(Juzgado de lo Social no 8 de Barcelona lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Preču zīmes – Direktīva 2008/95/EK – 7. panta 1. punkts – Preču zīmes piešķirto tiesību izsmelšana – Paralēlas preču zīmes – Preču zīmju cesija saistībā ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) teritorijas daļu – Komerciālā stratēģija, ar kuru tiek apzināti veicināts globālas un vienotas preču zīmes tēls pēc cesijas – Neatkarīgi īpašnieki, taču kuriem ir ciešas komerciālas un ekonomiskas attiecības

Kopsavilkums – Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 20. decembra spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi–Tiesas kompetence–Robežas–Valsts tiesas kompetence–Strīda faktu konstatēšana un novērtēšana–Prejudiciāla nolēmuma nepieciešamība un uzdoto jautājumu atbilstība–Valsts tiesas vērtējums

   (LESD 267. pants)

2. Prejudiciāli jautājumi–Tiesas kompetence–Robežas–Acīmredzami neatbilstoši jautājumi un hipotētiski jautājumi, kas uzdoti kontekstā, kas neļauj sniegt noderīgu atbildi–Jautājumi, kuriem nav sakara ar pamatlietas priekšmetu–Tiesas kompetences neesamība

   (LESD 267. pants)

3. Tiesību aktu tuvināšana–Preču zīmes–Direktīva 2008/95–Preču zīmes piešķirto tiesību izsmelšana–Preču zīmes cesija trešajai personai attiecībā uz daļu no Eiropas Ekonomikas zonas teritorijas–Preču zīmes īpašnieka iebildumi pret identisku preču, kuras ir marķētas ar tādu pašu preču zīmi, importu, kura izcelsme ir cita dalībvalsts–Nepieļaujamība–Nosacījumi

   (LESD 36. pants; Padomes Direktīvas Nr. 2008/95 7. panta 1. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 21. un 23. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 24. punktu)

3.  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 7. panta 1. punkts, aplūkots kopsakarā ar LESD 36. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz valsts preču zīmes īpašniekam iebilst pret identisku preču, kas marķētas ar tādu pašu preču zīmi, importēšanu no citas dalībvalsts, kurā šī preču zīme, kura sākotnēji piederēja tam pašam īpašniekam, tagad pieder trešajai personai, kura ieguvusi tiesības cesijas rezultātā, ja pēc šis cesijas:

   –

   īpašnieks, viens pats vai koordinējot savu preču zīmes stratēģiju ar šo trešo personu, ir turpinājis aktīvi un apzināti veicināt vienotas un globālas preču zīmes izskatu vai tēlu, tādējādi radot vai pastiprinot konkrētās sabiedrības daļas uztverē sajaukšanu saistībā ar preču, kas marķētas ar šo preču zīmi, komerciālo izcelsmi,

   vai

   –	pastāv ekonomiskās saiknes starp īpašnieku un šo trešo personu tādā ziņā, ka tie koordinē savu komerciālo politiku vai vienojas, lai kopīgi izmantotu šo preču zīmi, līdz ar ko tiem ir iespēja tieši vai netieši noteikt preces, kas marķētas ar minēto preču zīmi, un kontrolēt to kvalitāti.

   Ar šādu rīcību, kuras sekas ir tādas, ka īpašnieka preču zīme vairs nepilda neatkarīgi savu funkciju savā teritorijā, īpašnieks pats ir apdraudējis šo funkciju, pat to sabojājis. Līdz ar to tas nevar pamatoties uz nepieciešamību aizsargāt šo funkciju, lai iebilstu pret to, ka tiek importētas identiskas preces, kas marķētas ar tādu pašu preču zīmi un kuru izcelsme ir citā dalībvalstī, kurā šī preču zīme tagad pieder šai trešajai personai.

   (skat. 40. un 55. punktu un rezolutīvo daļu)