Lieta C‑97/16

José María Pérez Retamero

pret

TNT Express Worldwide Spain S.L. u.c.

(Juzgado de lo Social no 3 de Barcelona lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Direktīva 2002/15/EEK – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Darba laika organizēšana – Pārvadājumi ar autotransportu – Transportlīdzekļa apkalpes loceklis – Pašnodarbināts autovadītājs – Jēdziens – Nepieņemamība

Kopsavilkums – Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 2. marta spriedums

Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas – Lūgums interpretēt Savienības tiesību normas, kas acīmredzami nav piemērojamas pamatlietā – Direktīvas 2002/15 nepiemērojamība lietā, kurā celta prasība, apstrīdot atbrīvošanu no darba – Nepieņemamība

(LESD 267. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/15 1. un 3.pants)

Juzgado de lo Social n 3 de Barcelona (Barselonas Darba un sociālo lietu tiesa Nr. 3, Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir nepieņemams.

Tā, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka valsts tiesas iesniegta lūguma noraidīšana it īpaši var būt pamatota, ja ir acīmredzams, ka Savienības tiesības lietas apstākļiem nav piemērojamas ne tiešā, ne netiešā veidā (spriedums, 2011. gada 7. jūlijs, Agafiţei u.c., C‑310/10, EU:C:2011:467, 28. punkts).

Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka no Direktīvas 2002/15 1. panta izriet, ka tās mērķis ir noteikt obligātās prasības attiecībā uz darba laika organizēšanu, lai uzlabotu veselības un drošības aizsardzību personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi, kā arī paaugstinātu ceļu satiksmes drošību un sakārtotu konkurences nosacījumus. Otrkārt, atbilstoši Direktīvas 2002/15 3. pantam tajā noteiktās definīcijas ir paredzētas “šajā direktīvā [šīs direktīvas mērķiem]”. Tādējādi šīs direktīvas 3. panta d) un e) punktā definēto jēdzienu “transportlīdzekļa apkalpes loceklis” un “pašnodarbinātais autovadītājs” interpretācija nevar pārsniegt minētās direktīvas piemērošanas jomu.

Taču ir jākonstatē, ka strīds pamatlietā, kas ir saistīts ar prasību, kura celta, apstrīdot atbrīvošanu no darba, attiecas nevis uz jautājumu par darba laika organizēšanu, bet gan uz jautājumu par to, vai attiecīgā persona ir jākvalificē kā “transportlīdzekļa apkalpes loceklis” un tātad darba ņēmējs valsts darba tiesību un, konkrēti, tiesību aktu par atbrīvošanu no darba piemērošanas mērķiem.

Attiecīgi ir jāsecina, ka tāds strīds kā pamatlietā aplūkotais neietilpst Direktīvas 2002/15 piemērošanas jomā un šīs direktīvas 3. panta d) un e) punktā ietvertie jēdzieni līdz ar to šajā strīdā nav piemērojami.

(sal. ar 23., 25.–28. un 30. punktu un rezolutīvo daļu)