Lieta T‑140/15

Aurora Srl

pret

Kopienas Augu šķirņu biroju

Augu šķirnes – Spēkā neesamības atzīšanas process – Cukurbiešu šķirne “M 02205” – Regulas (EK) Nr. 2100/94 20. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Regulas Nr. 2100/94 7. pants – Kandidātšķirnes atšķirtspēja – Tehniskā pārbaude – Process apelācijas padomē – Pienākums rūpīgi un objektīvi izanalizēt visus atbilstošos konkrētā gadījuma apstākļus – Grozīšanas pilnvaras

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2017. gada 23. novembra spriedums

1. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Skaidras atsauces uz prasību pamatojošām tiesību normām nepieciešamība – Neesamība – Kļūdas, norādot tiesību normas – Ietekmes uz prasības pieņemamību neesamība

   (Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 76. panta d) punkts)

2. Lauksaimniecība – Vienveidīgi tiesību akti – Augu šķirņu aizsardzība – Nepamatoti piešķirtas aizsardzības atzīšana par spēkā neesošu – Kopienas Augu šķirņu biroja novērtējuma brīvība – Augu šķirnes aizsardzības pārskatīšana – Nosacījumi – Nopietnas šaubas par augu šķirnes aizsardzības piešķiršanas tiesiskumu – Pierādīšanas pienākums

   (Padomes Regulas Nr. 2100/94 7., 10., 20., 54. un 55. pants)

3. Lauksaimniecība – Vienveidīgi tiesību akti – Augu šķirņu aizsardzība – Tehniskā pārbaude – Kopienas Augu šķirņu biroja novērtējuma brīvība – Piemērošanas joma – Ierobežojumi

   (Padomes Regulas Nr. 2100/94 7. panta 1. punkts un 56. panta 2. punkts)

4. Lauksaimniecība – Vienveidīgi tiesību akti – Augu šķirņu aizsardzība – Apelācijas process – Apelācijas sūdzība par Kopienas Augu šķirņu biroja lēmumu, kura ir nodota apelācijas padomei – Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas – Pienākums rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus atbilstošos apstākļus – Piemērošanas joma

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 2100/94 76. pants; Komisijas Regulas Nr. 874/2009 51. pants)

5. Lauksaimniecība – Vienveidīgi tiesību akti – Augu šķirņu aizsardzība – Apelācijas process – Prasība Savienības tiesā – Pārbaudes apjoms – Lēmuma tiesiskuma vērtējums, ņemot vērā tā pieņemšanas brīdī pieejamo informāciju

   (Padomes Regula Nr. 2100/94)

6. Lauksaimniecība – Vienveidīgi tiesību akti – Augu šķirņu aizsardzība – Apelācijas process – Prasība Savienības tiesā – Vispārējās tiesas tiesības grozīt apstrīdēto lēmumu – Ierobežojumi

   (Padomes Regulas Nr. 2100/94 73. panta 3. punkts)

1.  Netiek prasīts, lai lietas dalībnieks skaidri izvirzītu tiesību normas, ar kurām tas pamato savu izvirzīto pamatu. Pietiek, ka šī lietas dalībnieka prasības priekšmets, kā arī galvenie tiesiskie un faktiskie elementi, ar kuriem pamatota prasība, ir pietiekami skaidri izklāstīti prasības pieteikumā. Tas mutatis mutandis ir piemērojams kļūdas, norādot tiesību normas, uz kurām ir balstīti prasības pamati, gadījumā.

   (skat. 38. punktu)

2.  Kopienas Augu šķirņu birojam ir plaša novērtējuma brīvība saistībā ar augu šķirnes aizsardzības atzīšanu par spēkā neesošu Regulas Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 20. panta izpratnē. Tātad tikai nopietnas šaubas par faktu, ka ir tikuši izpildīti šīs regulas 7.–10. pantā paredzētie nosacījumi minētās regulas 54. un 55. panta paredzētās pārbaudes dienā, var attaisnot aizsargātās augu šķirnes aizsardzības pārskatīšanu, izmantojot spēkā neesamības procesu uz Regulas Nr. 2100/94 20. panta pamata. Šādā situācijā trešajai personai, kura prasa atzīt par spēkā neesošu augu šķirnes aizsardzību, ir jāiesniedz būtiski pierādījumu un faktu elementi, ar kuriem var pamatot nopietnas šaubas par tādas augu šķirņu aizsardzības tiesiskumu, kas piešķirta pēc minētās regulas 54. un 55. pantā paredzētās pārbaudes

   (skat. 57. un 58. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 62. un 70. punktu)

4.  Saskaņā ar Regulas Nr. 874/2009 par noteikumiem, kas jāievēro, piemērojot Regulu Nr. 2100/94 attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem Kopienas Augu šķirņu birojā, 51. pantu tiesību normas attiecībā uz Kopienas Augu šķirņu birojā uzsāktiem procesiem ir mutatis mutandis piemērojamas pārsūdzības procesos. Tātad, pirmkārt, Regulas Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 76. pantā paredzētais princips par faktu pārbaudi pēc savas iniciatīvas ir piemērojams arī šādā procesā CPVO apelācijas padomē. Otrkārt, Apelācijas padomei ir saistošs arī labas pārvaldības princips, saskaņā ar kuru tai ir pienākums rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus atbilstošos tajā izskatāmās lietas faktiskos un tiesiskos elementus.

   Līdz ar to, pastāvot šādam apgalvojumam, saskaņā ar kuru kandidātšķirnes atšķirtspēja ir pierādīta, pamatojoties uz datiem, kas saistīti ar references šķirni un izriet no tās oficiālā apraksta, nevis pamatojoties uz rezultātiem, kas ir iegūti pēc kultūras salīdzinošiem izmēģinājumiem, apelācijas padomei ir jāizmanto savas plašās izmeklēšanas pilnvaras, kuras tai ir piešķirtas saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 76. pantu, lai pārbaudītu references šķirnes izpausmes pazīmju, kas ir izmantotas priekšpēdējā un pēdējā atšķirtspējas salīdzinājuma atzinuma versijā, izcelsmi un izdarītu no tā secinājumus. Proti, atbilstoši labas pārvaldības principam, kas ir paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punktā, apelācijas padomei ir rūpīgi un objektīvi jāizvērtē visi apstākļi, kuriem ir nozīme, lai novērtētu attiecīgās Kopienas aizsardzības spēkā esamību, un jāapkopo visi šīs novērtējuma brīvības izmantošanai nepieciešamie faktiskie un tiesiskie elementi.

   (skat. 72.–74., 76. un 77. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 83. punktu)

6.  Savienības tiesai piešķirtās pilnvaras grozīt Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) apelācijas padomes lēmumus, nepiešķir tai pilnvaras ar savu vērtējumu aizstāt CPVO apelācijas padomes vērtējumu un arī veikt vērtējumu, attiecībā uz kuru šī padome vēl nav paudusi viedokli. Tāpēc lēmumu grozīšanas pilnvaras principā ir jāīsteno vienīgi situācijās, kurās Savienības tiesa pēc apelācijas padomes veiktā vērtējuma pārskatīšanas, pamatojoties uz konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, var noteikt, kāds lēmums bija jāpieņem apelācijas padomei.

   (skat. 90. un 91. punktu)