Lieta C‑517/15 P-R

AGC Glass Europe SA u.c.

pret

Eiropas Komisiju

“Pagaidu noregulējums — Apelācija — Eiropas Savienības Vispārējās tiesas sprieduma piemērošanas apturēšana — Lūgums par konfidencialitātes piešķiršanu konkrētai informācijai, kas minēta Eiropas Komisijas lēmumā, ar kuru konstatēta nelikumīga aizliegta vienošanās Eiropas automobiļu stiklu tirgū — Noraidošs Komisijas lēmums un Vispārējās tiesas spriedums, ar kuru noraidīta prasība atcelt šo lēmumu — Steidzamība — Būtisks un neatgriezenisks kaitējums — Neesamība”

Kopsavilkums – Tiesas priekšsēdētāja vietnieka 2016. gada 14. janvāra rīkojums

1. Pagaidu noregulējums — Piemērošanas apturēšana — Pagaidu pasākumi — Noteikšanas nosacījumi — “Fumus boni juris” — Steidzamība — Būtisks un neatgriezenisks kaitējums — Kumulatīvs raksturs — Visu attiecīgo interešu izsvēršana

   (LESD 278. un 279. pants; Tiesas statūtu 60. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 160. panta 3. punkts)

2. Pagaidu noregulējums — Piemērošanas apturēšana — Pagaidu pasākumi — Noteikšanas nosacījumi — Steidzamība — Būtisks un neatgriezenisks kaitējums — Kaitējums, kurš radies, publicējot ar dienesta noslēpumu neaizsargātu informāciju — Pienākums pierādīt kaitējuma neatgriezeniskumu, lai arī informācijas izpaušana ir neatgriezeniska — Tiesiskās paļāvības un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums — Ietekmes uz kaitējuma neatgriezeniskumu neesamība

   (LESD 278., 279. un 339. pants; Tiesas statūtu 60. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 160. panta 3. punkts)

3. Pagaidu noregulējums — Piemērošanas apturēšana — Pagaidu pasākumi — Noteikšanas nosacījumi — Būtisks un neatgriezenisks kaitējums — Kaitējums, kurš radies, publicējot informāciju procedūrā konkurences jomā — Tāda kaitējuma galvenais iemesls, kurš radies, pārkāpjot konkurences noteikumus, nevis izpaužot informāciju, kura var būt par pierādījumu prasībā par zaudējumu atlīdzību pret atbildīgo par pārkāpumu — Šī atbildīgā intereses neizpaust, kas nepamato pagaidu aizsardzību

   (LES 15. pants; LESD 278. un 279. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 30. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104 5. panta 5. punkts; Tiesas statūtu 60. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 160. panta 3. punkts)

4. Pagaidu noregulējums — Piemērošanas apturēšana — Pagaidu pasākumi — Noteikšanas nosacījumi — Būtisks un neatgriezenisks kaitējums — Kaitējuma neatgriezeniskais raksturs — Kaitējums, ko nevar aprēķināt — Vērtējums, pamatojoties vienīgi uz nenoteiktību, kas saistīta ar finansiālo zaudējumu atlīdzību saistībā ar iespējamu prasību par zaudējumu atlīdzību — Nepieļaujamība

   (LESD 268., 278., 279., 339. un 340. pants)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 20. un 21. punktu)

2.  Izvērtējot pagaidu pasākuma steidzamību, tas, ka tādas informācijas publicēšana, kura attiecas uz klientu vārdiem un tādu uzņēmumu preču aprakstu, kuri tiek saukti pie atbildības par Savienības konkurences noteikumu pārkāpumu, var pārkāpt tiesiskās paļāvības un vienlīdzīgas attieksmes principus, pats par sevi nevar būt pietiekams, lai uzskatītu, ka šī informācija ir uzskatāma par dienesta noslēpumu un ka līdz ar to tās izpaušana minētajiem uzņēmumiem radītu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu. Šāds apstāklis, ja tas tiktu noteikts, varētu, augstākais, pamatot pienākumu Komisijai neizplatīt minēto informāciju.

   Lai arī, protams, ir taisnība, ka informācijas publicēšanai būtu neatgriezenisks raksturs, tomēr, lai izpildītu nosacījumus, kas paredzēti pagaidu pasākumu noteikšanai, un, it īpaši, nosacījumu par steidzamību, būtu nepieciešams, lai minētās informācijas izpaušanas neatgriezeniskais raksturs apelācijas sūdzības iesniedzējiem varētu radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu.

   Šajā ziņā, lai arī, pierādot būtiska un neatgriezeniska kaitējuma esamību, nav nepieciešams pieprasīt, lai kaitējuma rašanās tiktu pilnīgi droši pierādīta, un pietiek, ja tā ir paredzama ar pietiekamu iespējamību, tomēr lietas dalībniekam, kas prasa pagaidu pasākumu, ir pienākums pierādīt faktus, ar kuriem ir pamatota šāda būtiska un neatgriezeniska kaitējuma paredzamā rašanās.

   Turklāt, lai arī komercnoslēpumu izpaušana, protams, var radīt kaitējumu, kuru veido tas, ka, ja konfidenciāla informācija tiks publicēta, publicēšanas izraisītās sekas nevarētu tikt novērstas, vēlāk atceļot apstrīdēto lēmumu, tas pats nebūtu attiecināms uz tādas informācijas izpaušanu, kura nevar tikt uzskatīta par informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums. Tāda ir informācija, kura nav atzīta par komercnoslēpumu ar Vispārējās tiesas sprieduma daļu, kura nav minēta par šo spriedumu iesniegtajā apelācijas sūdzībā. Tā daļa, kura attiecas uz šo informāciju, ir jāuzskata par galīgu.

   (sal. ar 33.–38. un 40.–42. punktu)

3.  Pieteikuma apturēt Savienības tiesību akta piemērošanu gadījumā lūgtā pagaidu pasākuma noteikšana ir pamatota tikai tad, ja attiecīgais tiesību akts ir uzskatāms par apgalvotā būtiskā un neatgriezeniskā kaitējuma galveno cēloni.

   Gadījumā, kad zaudējumus ir radījis uzņēmums, jo tas ir izdarījis Savienības konkurences noteikumu pārkāpumu, kura izskatīšanā Komisija izpauda atsevišķu informāciju par klientu vārdiem un minēto preču aprakstu, noteicošais iemesls trešajām personām radītajiem zaudējumiem, kuru atlīdzība tiek prasīta prasībās par zaudējumu atlīdzību, slēpjas nevis tajā, ka Komisija ir izpaudusi attiecīgo informāciju, bet gan sodītā uzņēmuma īstenotajā konkurences tiesību pārkāpumā. Lai arī šī informācija prasību par zaudējumu atlīdzināšanu cēlējiem pret sodīto uzņēmumu varētu atvieglot šādu pierādījumu administrēšanu, ciktāl šī informācija minētajiem prasību cēlējiem sniegtu pierādījumus, kurus citādi tie nevarētu izmantot, šāds apstāklis tomēr neliedz Komisijai izpaust informāciju tikai tāpēc, ka tā varētu ietvert šādus pierādījumus, un tādējādi stiprināt sodītā uzņēmuma nostāju. Tas nozīmētu pieprasīt Komisijai saglabāt konfidenciālu informāciju tikai tāpēc, lai aizsargātu lēmuma, ar kuru konstatēts Savienības konkurences tiesību normu pārkāpums, adresātu intereses neļaut pretendentiem uz zaudējumu atlīdzību piekļūt attiecīgajiem pierādījumiem.

   Vienlaikus atzīstot šo interešu nozīmi, it īpaši, ciktāl tā attiecas uz tiesībām uz aizstāvību šāda veida prasībās, tomēr, pirmkārt, neviena Savienības tiesību norma neuzliek Komisijai pienākumu šādas intereses aizsargāt, liekot tai saglabāt informācijas konfidenciālo raksturu, pretēji pārskatāmības pienākumam, kas tai noteikts LES 15. pantā un konkrēti šajā gadījumā – Regulas Nr. 1/2003 30. pantā. Otrkārt, Direktīvas 2014/104 par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem, 5. panta 5. punktā ir skaidri noteikts, ka uzņēmumu intereses izvairīties no zaudējumu atlīdzināšanas prasībām pēc konkurences tiesību aktu pārkāpuma nav uzskatāmas par interesēm, kas ir aizsargājamas.

   (sal. ar 45.–50. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 53., 54. un 56. punktu)