Lieta C‑13/15

Krimināllieta

pret

Cdiscount SA

(Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 99. pants — Direktīva 2005/29/EK — Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīga komercprakse — Cenas samazinājums — References cenas marķējums vai norāde”

Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 8. septembra rīkojums ?

1. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Valsts tiesību interpretācija – Izslēgšana

   (LESD 267. pants)

2. Patērētāju tiesību aizsardzība – Uzņēmēju negodīga komercprakse pret patērētājiem – Direktīva 2005/29 – Piemērošanas joma – Cenu samazināšana nolūkā aicināt patērētājus iegādāties preces elektroniskā pārdošanas vietnē – Ietveršana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29 2. panta d) punkts)

3. Patērētāju tiesību aizsardzība – Uzņēmēju negodīga komercprakse pret patērētājiem – Direktīva 2005/29 – Maldinoša komercprakse – Jēdziens – Valsts tiesiskais regulējums, kurā noteikts vispārīgs aizliegums izmantot paziņojumus par cenu samazināšanu, nenorādot references cenu – Minēto paziņojumu negodīguma pārbaudes neveikšana katrā gadījumā atsevišķi – Nepieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 28. un 29. punktu)

2.  Cenu samazināšana nolūkā aicināt patērētājus iegādāties preces elektroniskā pārdošanas vietnē ir komercprakse Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, 2. panta d) punkta izpratnē un līdz ar to ietilpst tās materiālajā piemērošanas jomā.

   Šie cenu samazinājumi skaidri ietilpst uzņēmēja komercstratēģijā un tieši attiecas uz šo preču pārdošanas veicināšanu un noietu.

   (sal. ar 32. punktu)

3.  Direktīva 2005/29, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tādas valsts tiesību normas, ar kurām – neizvērtējot katru attiecīgo gadījumu, lai konstatētu tā iespējami negodīgo raksturu, – ir vispārīgi aizliegti paziņojumi par cenu samazinājumiem, kuros references cena nav ietverta marķējumā un cenu norādē, ja vien šo tiesību normu mērķi ir saistīti ar patērētāju tiesību aizsardzību, kas ir jāizvērtē valsts tiesai.

   Šajā ziņā ar Direktīvu 2005/29 ir veikta pilnīga noteikumu par negodīgu uzņēmumu komercpraksi pret patērētājiem saskaņošana, tādējādi dalībvalstis, kā tas ir skaidri paredzēts tās 4. pantā, nevar noteikt ierobežojošākus pasākumus par minētajā direktīvā paredzētajiem, pat lai nodrošinātu augstāku patērētāju aizsardzības līmeni.

   Šīs pašas direktīvas I pielikumā ir ietverts arī izsmeļošs saraksts ar 31 komercprakses paveidu, kas saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 5. punktu ir uzskatāmi par negodīgiem visos apstākļos. Tādējādi, kā skaidri precizēts minētās direktīvas preambulas 17. apsvērumā, šie ir vienīgie komercprakses piemēri, kas var tikt uzskatīti par negodīgiem, neizvērtējot katra atsevišķa gadījuma atbilstību Negodīgas komercprakses direktīvas 5.–9. panta tiesību normām.

   Prakse paziņot patērētājiem par cenu samazinājumiem, references cenu neietverot marķējumā vai cenas norādē, nav minēta direktīvas I pielikumā. Līdz ar to šāda prakse nevar tikt aizliegta visos apstākļos, bet gan tikai tad, ja pēc īpaša novērtējuma veikšanas ir konstatēts šīs prakses negodīgums.

   (sal. ar 34., 38., 39. un 41. punktu un rezolutīvo daļu)