Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62015CJ0691

Tiesas spriedums (sestā palāta), 2017. gada 22. novembris.
Eiropas Komisija pret Bilbaína de Alquitranes SA u.c.
Apelācija – Vide – Regula (EK) Nr. 1272/2008 – Dažu vielu un maisījumu klasificēšana, marķēšana un iepakošana – Regula (ES) Nr. 944/2013 – Augstas temperatūras akmeņogļu darvas klasifikācija – Akūtas toksicitātes ūdens vidē (H400) un hroniskas toksicitātes ūdens vidē (H410) kategorijas – Pienākums ievērot pienācīgu rūpību – Acīmredzama kļūda vērtējumā.
Lieta C-691/15 P.

Court reports – general – 'Information on unpublished decisions' section

Lieta C‑691/15 P

Eiropas Komisija

pret

Bilbaína de Alquitranes SA u.c.

Apelācija – Vide – Regula (EK) Nr. 1272/2008 – Dažu vielu un maisījumu klasificēšana, marķēšana un iepakošana – Regula (ES) Nr. 944/2013 – Augstas temperatūras akmeņogļu darvas klasifikācija – Akūtas toksicitātes ūdens vidē (H400) un hroniskas toksicitātes ūdens vidē (H410) kategorijas – Pienākums ievērot pienācīgu rūpību – Acīmredzama kļūda vērtējumā

Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 22. novembra spriedums

  1. Tiesību aktu tuvināšana–Vielu un maisījumu klasificēšana, iepakošana un marķēšana–Regula Nr. 1272/2008–Pielāgošana tehnikas un zinātnes attīstībai–Augstas temperatūras akmeņogļu darvas klasificēšana ūdens vidē toksisku vielu kategorijā–Savienības iestāžu novērtējuma brīvība–Apjoms–Pārbaude tiesā–Robežas

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1272/2008 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 944/2013)

  2. Tiesību aktu tuvināšana–Vielu un maisījumu klasificēšana, iepakošana un marķēšana–Regula Nr. 1272/2008–Pielāgošana tehnikas un zinātnes attīstībai–Metodoloģiskā pieeja, lai noteiktu vielu bīstamības ūdens videi klasifikāciju–Būtisko apstākļu, kas nav skaidri minēti regulā, ņemšana vērā–Pieļaujamība

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1272/2008 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 944/2013, I pielikuma 4.1.3.5.5. punkts)

  3. Tiesību aktu tuvināšana–Vielu un maisījumu klasificēšana, iepakošana un marķēšana–Regula Nr. 1272/2008–Pielāgošana tehnikas un zinātnes attīstībai–Augstas temperatūras akmeņogļu darvas klasificēšana ūdens vidē toksisku vielu kategorijā–Klasificēšana, pamatojoties uz sastāvdaļu īpašībām–Pieļaujamība–Nosacījums–Attiecīgo sastāvdaļu satura līmeņa un to ķīmiskās iedarbības ņemšana vērā–Ierobežojumi–Sastāvdaļu hipotētiskā šķīdības koeficienta ņemšana vērā

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1272/2008 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 944/2013, I pielikuma 4.1.3.5.5. punkts)

  1.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 34. un 35. punktu)

  2.  Vielas, kuras sastāvs nav zināms vai ir mainīgs un kas ir komplekss reakcijas produkts vai bioloģisks materiāls (UVCB), klasificēšana, ņemot vērā tās bīstamību ūdens videi, ir jāveic saskaņā ar Regulas Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu normām. Šīs regulas I pielikumā ir noteikts, ka pieeja šai klasifikācijai ir daudzpakāpju, un tā ir atkarīga no pieejamā informācijas daudzuma par pašu maisījumu un tā sastāvdaļām. Daudzpakāpju pieejas elementi iekļauj klasificēšanu, kam pamatā ir testēti maisījumi, klasificēšanu, kam pamatā ir savienošanas principi, un “klasificēto sastāvdaļu summēšanas” metodi un/vai “pieskaitīšanas formulas” izmantošanu.

    Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 4.1.3.5.5. punktā nav paredzēts izmantot citus kritērijus kā vien tos, kas skaidri minēti šajā normā. Tomēr nevienā tiesību normā nav skaidri aizliegts ņemt vērā citus faktorus, kam varētu būt nozīme UVCB vielas klasifikācijā.

    Norādītā metodoloģiskā pieeja ir sarežģīta tādēļ, ka termins “viela” aptver plašu ķīmisko vielu spektru, no kurām daudzas ir ļoti grūti klasificēt saskaņā ar sistēmu, kura balstīta uz stingriem kritērijiem. Tādējādi šajā dokumentā ir uzsvērtas pat ekspertiem sarežģītas interpretācijas problēmas, ko rada klasifikācija, it īpaši tā saukto “komplekso vai daudzkomponenšu” vielu klasifikācija, kuru biodegradācijas un bioakumulācijas, sadalīšanās koeficienta un šķīdības ūdenī īpašības rada visas interpretācijas problēmas, jo katra maisījuma sastāvdaļa var darboties atšķirīgi.

    Savienības likumdevējs ir iekļāvis ķīmisko vielu klasificēšanas un marķēšanas globāli harmonizētās sistēmas (GHS) normas Regulas Nr. 1272/2008 I pielikumā, nepaužot nodomu atkāpties no šīs pieejas. Šajos apstākļos nevarētu uzskatīt, ka Savienības likumdevējs, šādi iekļaudams GHS Regulā Nr. 1272/2008, būtu abstrahējies no šiem metodoloģiskajiem ierobežojumiem.

    Stingra un automātiska summēšanas metodes piemērošana jebkuros apstākļos var izraisīt to, ka netiek pietiekami novērtēta tādas UVCB vielas bīstamība ūdens videi, kurai ir zināmas nedaudzas no sastāvdaļām. Šāds rezultāts nevar tikt uzskatīts par savienojamu ar vides un cilvēku veselības aizsardzības mērķi, kāds izvirzīts Regulā Nr. 1272/2008.

    Tādējādi ir uzskatāms, ka tad, ja tiek piemērota summēšanas metode, lai noteiktu, vai UVCB viela ietilpst akūtas toksicitātes ūdens videi un hroniskas toksicitātes ūdens videi kategorijās, Komisijai nav jāvērtē vienīgi faktori, kas skaidri minēti Regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 4.1.3.5.5. punktā, neņemot vērā nekādus citus faktorus. Atbilstoši tās pienākumam ievērot pienācīgu rūpību Komisijai ir rūpīgi un objektīvi jāpārbauda citi faktori, kuriem, lai gan tie nav skaidri minēti attiecīgajās normās, tomēr ir nozīme.

    (skat. 36., 39., 43. un 45.–47. punktu)

  3.  Regulas Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu I pielikuma 4.1.3.5.5. punktā minētā klasifikācijas metode ir balstīta uz pieņēmumu, ka sastāvdaļas, kas tiek ņemtas vērā, ir 100 % šķīstošas. Pamatojoties uz šo pieņēmumu, minētā summēšanas metode nozīmē, ka pastāv tāda sastāvdaļu koncentrācijas pakāpe, kuru nesasniedzot nevar tikt sasniegta robežvērtība 25 % apmērā, un tādējādi tā ietver sastāvdaļu, kuras ietilpst akūtās vai hroniskās toksicitātes kategorijās, koncentrāciju summas aprēķināšanu, kuras katra ir svērta atbilstoši m koeficientam, kas atbilst to toksicitātes veidam.

    Tomēr šai metodei ir raksturīgi, ka tā zaudē ticamību situācijās, kurās sastāvdaļu svērtā summa pārsniedz koncentrācijas pakāpi, kura atbilst robežvērtībai 25 % apmērā, tādā proporcijā, kas ir mazāka par attiecību starp šķīdības koeficientu, kāds novērots attiecīgajai vielai kopumā, un hipotētisko šķīdības koeficientu 100 % apmērā. Tādēļ šādās situācijās kļūst iespējams summēšanas metodes rezultātā īpašos gadījumos sasniegt lielāku vai mazāku rezultātu par to pakāpi, kāda atbilst tiesību aktos paredzētajai robežvērtībai 25 % apmērā, atkarībā no tā, vai tiek ņemts vērā sastāvdaļu hipotētiskais šķīdības koeficients vai arī vielas kopumā šķīdības koeficients.

    (skat. 51. un 52. punktu)

Top