Apvienotās lietas no C‑673/15 P līdz C‑676/15 P

The Tea Board

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO)

Apelācija – Eiropas Savienības preču zīme – Regula (EK) Nr. 207/2009 – 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Vārdiskas un grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdiskus elementus “darjeeling” vai “darjeeling collection de lingerie” – Eiropas Savienības kolektīvo preču zīmju īpašnieka iebildumi – Kolektīvas preču zīmes, ko veido ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Darjeeling” – 66. panta 2. punkts – Galvenā funkcija – Konflikts ar individuālu preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem – Sajaukšanas iespēja – Jēdziens – Attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzība – Vērtēšanas kritēriji – 8. panta 5. punkts

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 20. septembra spriedums

1. Eiropas Savienības preču zīme–Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana–Relatīvi atteikuma pamati–Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi–Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja–Vērtēšanas kritēriji

   (Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2. Eiropas Savienības preču zīme–Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana–Relatīvi atteikuma pamati–Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi–Attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzība–Vērtēšanas kritēriji

   (Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

3. Eiropas Savienības preču zīme–Eiropas Savienības kolektīvās preču zīmes–Eiropas Savienības kolektīvās preču zīmes, kas ietilpst Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punktā–Galvenā funkcija–Preču, kas tiek tirgotas ar Eiropas Savienības kolektīvo preču zīmi, kolektīvās komercizcelsmes garantija–Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas ir nosaukums, kas identificē preci kā tādu, kuras izcelsme ir no noteiktas ģeogrāfiskās teritorijas

   (Padomes Regulas Nr. 207/2009 4. pants, 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 66. pants; Komisijas Regulas Nr. 1151/2012 5. panta 2. punkts)

4. Eiropas Savienības preču zīme–Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana–Absolūti atteikuma pamati–Preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuri var kalpot, lai apzīmētu preces vai pakalpojuma īpašības–Mērķis–Pieejamības prasība–Eiropas Savienības kolektīvās preču zīmes, kas ietilpst Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punktā

   (Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 66. panta 2. punkts un 67. panta 2. punkts)

5. Eiropas Savienības preču zīme–Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana–Relatīvi atteikuma pamati–Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi–Agrākas preču zīmes ar reputāciju paplašināta aizsardzība attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi–Grafiskas preču zīmes “Darjeeling” un “Darjeeling collection de lingerie”–Vārdiskas un grafiskas kolektīvās preču zīmes “DARJEELING”

   (Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 47. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 48. punktu)

3.  Pirmkārt, kā izriet no paša Regulas Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi 66. panta 2. punkta formulējuma, Eiropas Savienības kolektīvās preču zīmes, ko veido apzīmējumi vai norādes, kuras tirdzniecībā var kalpot, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, ir Eiropas Savienības kolektīvās preču zīmes šī paša panta 1. punkta izpratnē. Atbilstoši šim 1. punktam Eiropas Savienības kolektīvas preču zīmes var būt vienīgi apzīmējumi, kas ļauj atšķirt tās apvienības locekļu, kuri ir šīs preču zīmes īpašnieki, preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.

   Turklāt Regulas Nr. 207/2009 4. pantā, kas saskaņā ar šīs pašas regulas 66. panta 3. punktu ir piemērojums kolektīvajām preču zīmēm, būtībā ir paredzēts, ka Eiropas Savienības preču zīmes var būt vienīgi apzīmējumi, kas var nošķirt to preču vai pakalpojumu komercizcelsmi, uz kuriem šie apzīmējumi ir izvietoti.

   Tiesa vairākkārt ir nospriedusi, ka preču zīmes pamata funkcija ir nodrošināt patērētajiem preces izcelsmi tādā ziņā, ka tas ļauj identificēt ar preču zīmi aptverto preci vai pakalpojumu kā tādu, kas ir no noteikta uzņēmuma, un tādējādi nošķirt šo preci vai šo pakalpojumu no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.

   Lai gan Tiesa jau ir atzinusi, ka preču zīmei var būt arī citas funkcijas, nevis tikai izcelsmes norādīšana, kas arī aizsargā pret trešo personu kaitējumiem, piemēram, kuru uzdevums ir nodrošināt tās preces vai pakalpojuma kvalitāti, uz kura tā ir izvietota, vai saziņas, investīciju vai reklāmas funkcija, tomēr Tiesa vienmēr ir uzsvērusi, ka preču zīmes pamata funkcija tomēr ir tās izcelsmes norādīšanas funkcija.

   Līdz ar to, uzskatīt, ka Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punktā minētās Eiropas Savienības kolektīvās preču zīmes pamata funkcija ir kalpot par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi ar šādu preču zīmi piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem, nevis par to komercizcelsmes norādi, nozīmētu šīs pamata funkcijas neievērošanu.

   Otrām kārtām, lai arī Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punkts nozīmē izņēmumu no Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā absolūtā reģistrācijas atteikuma pamata, tomēr ar šo apstākli nevar atspēkot faktu, ka Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punktā noteiktās Eiropas Savienības kolektīvās preču zīmes pamata funkcija ir garantēt ar šo preču zīmi tirgoto preču kolektīvo komercizcelsmi, nevis to kolektīvo ģeogrāfisko izcelsmi.

   Visupirms atkāpe no Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta, kura paredzēta šīs regulas 66. panta 2. punktā, ir izskaidrojama ar paša apzīmējuma, kas ir aptverts ar minētajā 2. punktā norādītajām kolektīvajām preču zīmēm, raksturu.

   Trešām kārtām minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, no vienas puses, un Eiropas Savienības kolektīvās preču zīmes, kuras veido apzīmējumi vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, no otras puses, ir apzīmējumi, kuri izriet no atšķirīgiem tiesiskajiem regulējumiem, un tiem ir atšķirīgi mērķi. Tādējādi Eiropas Savienības preču zīme saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 4. pantu ir apzīmējums, kas var nošķirt to preču vai pakalpojumu komercizcelsmi, savukārt ģeogrāfiskās izcelsmes norāde saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 5. panta 2. punktu ir nosaukums, kas identificē preci kā tādu, kuras izcelsme ir no noteiktas ģeogrāfiskās teritorijas, kuras kvalitāti, reputāciju vai citu raksturīgo īpašību var attiecināt galvenokārt uz šo ģeogrāfisko izcelsmi un kuras vismaz viens ražošanas posms atrodas ierobežotā ģeogrāfiskā teritorijā.

   (skat. 50.–54., 57., 58., 62. punktu)

4.  Regulas Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punkts c) apakšpunkta ir vispārēju interešu mērķis, kas prasa, lai apzīmējumi vai norādes, kuri apraksta reģistrācijai pieteikto preču vai pakalpojumu kategoriju, tostarp kā kolektīvas preču zīmes vai kombinētas vai grafiskas preču zīmes, visiem būtu iespēja brīvi izmantot. Šī tiesību norma tātad neļauj rezervēt šādus apzīmējumus vai norādes tikai vienam uzņēmumam, reģistrējot tos kā individuālu preču zīmi.

   Regulas Nr. 207/2009 66. panta 2. punktā noteiktā Eiropas Savienības kolektīvā preču zīme nav pretrunā šim vispārējo interešu mērķim, jo, pirmkārt, atbilstoši šī 2. punkta pēdējam teikumam šāda preču zīme neļauj tās īpašniekam aizliegt trešajām personām šos apzīmējumus vai norādes izmantot tirdznieciskos darījumos, ar nosacījumu, ka trešās personas rūpnieciskos vai komercdarījumos tās izmanto godīgi, un, otrkārt, šīs pašas regulas 67. panta 2. punktā ir noteikts, ka šajā 66. panta 2. punktā minētās preču zīmes izmantošanas regulējumā ir atļauts ikvienai personai, kuras preču vai pakalpojumu izcelsme ir no attiecīgā ģeogrāfiskā reģiona, kļūt par apvienības, kas ir preču zīmes īpašniece, locekli.

   (skat. 59. un 60. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 86.–95. punktu)