Lieta C‑671/15

Président de l’Autorité de la concurrence

pret

Association des producteurs vendeurs d’endives (APVE) u.c.

[Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu]

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopējā lauksaimniecības politika – LESD 42. pants – Regula (EK) Nr. 2200/96 – Regula (EK) Nr. 1182/2007 – Regula (EK) Nr. 1234/2007 – Pretkonkurences darbības – LESD 101. pants – Regula Nr. 26 – Regula (EK) Nr. 1184/2006 – Ražotāju organizācijas – Ražotāju organizāciju apvienības – Šo organizāciju un apvienību uzdevumi – Minimālās pārdošanas cenas noteikšanas prakse – Tirgū laisto daudzumu saskaņošanas prakse – Apmaiņas ar stratēģisku informāciju prakse – Francijas lapu cigoriņu tirgus

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2017. gada 14. novembra spriedums

1. Lauksaimniecība–Kopējā lauksaimniecības politika–Pārākums salīdzinājumā ar Līguma mērķiem konkurences jomā–Likumdevēja rīcības brīvība konkurences tiesību normu piemērošanas jomā–Darbības, kas izslēgtas no LESD 101. un 102. panta piemērošanas jomas

   (LESD 39., 42. pants, 43. panta 2. punkts, 101. panta 1. punkts un 102. pants)

2. Lauksaimniecība–Tirgu kopīgā organizācija–Augļi un dārzeņi–Ražotāju organizācijas–Darbību izslēgšana no konkurences tiesību normu piemērojamības–Nosacījums–Kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai nepieciešamais raksturs

   (LESD 101. panta 1. punkts, Padomes Regulas Nr. 2200/96 preambulas 7. apsvērums un 11. panta 1. punkts, un Regulas Nr. 1234/2007, kas grozīta ar Regulu Nr. 491/200, 122. panta pirmā daļa, 125.c, 176. un 176.a pants)

3. Lauksaimniecība–Tirgu kopīgā organizācija–Augļi un dārzeņi–Ražotāju organizācijas–Darbību izslēgšana no konkurences tiesību normu piemērojamības–Robežas–Piemērojamība praksei, par kuru vienojušās dažādas ražotāju organizācijas, vai darbībām, ko īstenojusi dalībvalsts neatzīta vienība–Neesamība

   [LESD 101. panta 1. punkts, Padomes Regulas Nr. 1234/2007, kas grozīta ar Regulu Nr. 491/2009, 122. panta pirmā daļas c) punkts un 125.b panta 1. punkta c) apakšpunkts]

4. Lauksaimniecība–Tirgu kopīgā organizācija–Augļi un dārzeņi–Ražotāju organizācijas–Darbību izslēgšana no konkurences tiesību normu piemērojamības–Nosacījums–Kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai nepieciešamais raksturs–Stratēģiskas informācijas apmaiņa starp vienas un tās pašas ražotāju organizācijas vai vienas un tās pašas ražotāju organizāciju apvienības ražotājiem–Pieļaujamība–Minimālās pārdošanas cenas noteikšana šādas organizācijas vai asociācijas ietvaros–Nepieļaujamība

   [LESD 101. panta 1. punkts, Padomes Regulas Nr. 2200/96 preambulas 16. apsvērums un 23. pants, un Regulas Nr. 1234/2007, kas grozīta ar Regulu Nr. 491/2009, 103.c panta 2. punkta a) apakšpunkts, 125.a panta 1. punkta c) apakšpunkts un 2. punkts, un 125.c pants)

5. Lauksaimniecība–Tirgu kopīgā organizācija–Augļi un dārzeņi–Ražotāju organizācijas–Darbību izslēgšana no konkurences tiesību normu piemērojamības–Robežas–Piemērojamība kopīgas minimālās pārdošanas cenas noteikšanas, tirgū laisto daudzumu saskaņošanas vai stratēģiskas informācijas apmaiņas darbībām–Nosacījumi

   (LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 26 2. pants, Regulas Nr. 2200/96 11. panta 1. punkts, Regulas Nr. 1184/2006, kas grozīta ar Regulu Nr. 1234/2007, 2. pants, Regulas Nr. 1182/2007 3. panta 1. punkts un Regulas Nr. 1234/2007, kas grozīta ar Regulu Nr. 491/2009, 122. panta pirmā daļa, 175. un 176. pants)

1.  LESD 42. pantā ir noteikts, ka nodaļas par konkurenci noteikumi attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību tikai tiktāl, ciktāl to ir noteicis Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome atbilstīgi LESD 43. panta 2. punktam un saskaņā ar tajā paredzēto procedūru, ievērojot LESD 39. pantā izvirzītos mērķus. Šajā ziņā LESD 43. panta 2. punktā ir paredzēts, ka Parlaments un Padome pieņem tostarp noteikumus, kas vajadzīgi kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.

   Lai sasniegtu kopējas lauksaimniecības politikas ieviešanas, kā arī neizkropļotas konkurences sistēmas ieviešanas mērķus, LESD 42. pantā ir atzīts kopējās lauksaimniecības politikas pārākums salīdzinājumā ar Līguma izvirzītajiem mērķiem konkurences jomā un Savienības likumdevēja pilnvaras nolemt, cik lielā mērā konkurences tiesību normas ir jāpiemēro lauksaimniecības nozarē (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1994. gada 5. oktobris, Vācija/Padome, C‑280/93, EU:C:1994:367, 61. punkts, un 2002. gada 12. decembris, Francija/Komisija, C‑456/00, EU:C:2002:753, 33. punkts). No tā izriet, kā jau ģenerāladvokāts norādījis savu secinājumu 51. un 56. punktā, ka Savienības likumdevēja iejaukšanās šajā ziņā mērķis ir nevis ieviest atkāpes vai pamatojumu attiecībā uz LESD 101. panta 1. punktā un 102. pantā minēto darbību aizliegumu, bet gan izslēgt no šo noteikumu piemērošanas jomas darbības, kuras, ja tās ietilptu citā nozarē, nevis kopējās lauksaimniecības politikas nozarē, būtu ietvertas minēto pantu piemērošanas jomā.

   (skat. 36.–38. punktu)

2.  Ir jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1234/2007 122. panta pirmo daļu, ar ko tika aizstāts Regulas Nr. 2200/96 11. panta 1. punkts, un Regulas Nr. 1234/2007 125.c pantu RO un ROA, kuras darbojas augļu un dārzeņu nozarē, pienākums ir nodrošināt ražošanas plānošanu un tās pielāgošanu pieprasījumam, īpaši attiecībā uz kvalitāti un kvantitāti, koncentrēt piedāvājumu un laist tirgū to dalībnieku saražotos produktus, kā arī optimizēt ražošanas izmaksas un stabilizēt ražotāju cenas. Lai sasniegtu šajās tiesību normās paredzētos mērķus, RO un ROA var būt nepieciešams izmantot citus līdzekļus, nevis tos, kas regulē tirgu normālu darbību, un it īpaši noteikta veida saskaņošanas un koordinēšanas darbības starp lauksaimniekiem.

   Līdz ar to, ja vien RO un ROA netiek atņemti līdzekļi, kas tām ļauj sasniegt mērķus, kuri tām uzticēti saistībā ar tirgu kopīgo organizāciju, kurā tās piedalās – un kuras, kā tas atgādināts Regulas Nr. 2200/96 preambulas 7. apsvērumā, pamatelements tās ir –, un tātad netiek apstrīdēta regulu par augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju lietderīgā iedarbība, šo vienību darbībām, kas nepieciešamas, lai sasniegtu vienu vai vairākus minētos mērķus, nedrīkst tikt piemērots tostarp LESD 101. panta 1. punktā paredzētais aizliegto vienošanos aizliegums. No tā izriet, ka šajā nozarē gadījumi, kuros nav piemērojams LESD 101. panta 1. punkts, neattiecas vienīgi uz Regulas Nr. 1234/2007 176. un 176.a pantā minētajām darbībām, bet ietver arī šī sprieduma iepriekšējā punktā minētās darbības.

   (skat. 42.–45. punktu)

3.  No tā izriet, ka Savienības konkurences tiesību normu nepiemērojamība, ko pamato tas, ka attiecīgās darbības ir nepieciešamas, lai sasniegtu vienu vai vairākus no attiecīgā tirgus kopīgās organizācijas mērķiem, nozīmē, ka šīs darbības ir jāveic vienībai, kurai faktiski ir tiesības šādi rīkoties atbilstoši tiesiskajam regulējumam par attiecīgā tirgus kopīgo organizāciju un kuru tātad ir atzinusi šī dalībvalsts. Darbībai, kuru, lai sasniegtu kādu no šiem mērķiem, ir veikusi vienība, kuru dalībvalsts nav atzinusi, ir jāpiemēro LESD 101. panta 1. punktā paredzēto darbību aizliegums.

   Attiecībā uz RO vai ROA veiktajām darbībām ir jānorāda, ka šādām darbībām ir jāpaliek vienas vienīgas RO vai vienas vienīgas ROA ietvaros. Faktiski saskaņā tostarp ar Regulas Nr. 1234/2007 122. panta pirmās daļas c) punktu un 125.c panta 1. punkta c) apakšpunktu ražošanas plānošanas, piedāvājuma koncentrēšanas un laišanas tirgū, ražošanas izmaksu optimizēšanas un ražotāju cenu stabilizēšanas uzdevumi, kas var tikt uzticēti RO vai ROA saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas piemērojams attiecīgā tirgus kopīgās organizācijas mērķiem, var attiekties tikai uz attiecīgo RO vai ROA dalībnieku produktu ražošanu un tirdzniecību. Līdz ar to ar tiem noteikta veida saskaņošanas un koordinēšanas darbības var tikt pamatotas vienīgi starp ražotājiem, kuri ir vienas un tās pašas RO vai ROA, kuru atzinusi dalībvalsts, dalībnieki. No tā izriet, ka nolīgumi vai saskaņotas darbības, par kurām vienošanās ir notikusi nevis vienas RO vai vienas ROA ietvaros, bet gan starp RO vai ROA, pārsniedz to, kas ir vajadzīgs šo uzdevumu izpildei.

   (skat. 53., 54. un 56.–58. punktu)

4.  Attiecībā uz šī sprieduma 42. un 61. punktā minētajiem mērķiem ir jānorāda, ka mērķis nodrošināt ražošanas plānošanu un pielāgošanu pieprasījumam, tāpat kā koncentrēt piedāvājumu un laist tirgū dalībnieku saražotos produktus, kā arī stabilizēt ražotāju cenas, noteikti ir saistīts ar tādas stratēģiskas informācijas apmaiņu starp individuāliem ražotājiem, kas ir konkrētās RO vai ROA dalībnieki, kura ir vērsta uz to, lai tostarp uzzinātu par to ražoto produktu īpašībām. Tātad stratēģiskās informācijas apmaiņa starp vienas un tās pašas RO vai ROA ražotājiem var būt samērīga, ja tā faktiski attiecas uz šai RO vai ROA uzticētā mērķa vai mērķu sasniegšanu un attiecas vienīgi uz obligāti vajadzīgo informāciju šajā ziņā. Ar ražošanas cenu stabilizēšanas mērķi, lai nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, kā tas izriet no Regulas Nr. 2200/96 preambulas 16. apsvēruma, kā arī no intervences pasākumiem, kuru darbības princips ir noteikts šīs regulas 23. pantā un ir pārstrādāts Regulas Nr. 1234/2007 103.c panta 2. punkta a) apakšpunktā, arī var tikt pamatota tāda saskaņošana starp vienas un tās pašas RO vai ROA lauksaimniekiem, kas attiecas uz tirgū laisto lauksaimniecības produktu daudzumu.

   Turklāt ar mērķi koncentrēt piedāvājumu, lai stiprinātu ražotāju vietu tirgū, palielinoties pieprasījuma koncentrācijai, arī var tikt pamatota noteikta veida individuālo ražotāju tarifu politikas saskaņošana RO vai ROA ietvaros. Tā tas ir arī gadījumā, ja attiecīgajai RO vai ROA tās dalībnieki ir uzticējuši pienākumu tirgot visu to produkciju, kā tas, izņemot īpašus gadījumus, ir noteikts Regulas Nr. 1234/2007 125.a panta 1. punkta c) apakšpunktā, skatot to kopsakarā ar šīs regulas 125.c pantu.

   Turpretī kopīgas minimālās pārdošanas cenas noteikšana RO vai ROA ietvaros – runājot par darbībām, kas nepieciešamas, lai izpildītu tām uzticētos uzdevumus saistībā ar attiecīgā tirgus kopīgo organizāciju, – nevar tikt uzskatīta par samērīgu ar cenu stabilizēšanas vai piedāvājuma koncentrēšanas mērķiem, ja tā neļauj ražotājiem pašiem, kuri tirgo savu produkciju Regulas Nr. 1234/2007 125.a panta 2. punktā paredzētajos gadījumos, noteikt zemāku cenu par šīm minimālajām cenām, jo tās mērķis ir vājināt jau tā zemo konkurences līmeni, kāds pastāv lauksaimniecības produktu tirgū it īpaši tādēļ, ka lauksaimniekiem ir atzīta iespēja grupēties RO vai ROA, lai koncentrētu savu piedāvājumu.

   (skat. 63.–66. punktu)

5.  LESD 101. pants, skatot to kopsakarā ar Padomes 1962. gada 4. aprīļa Regulas Nr. 26, ar ko piemēro konkrētus konkurences noteikumus lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai, 2. pantu, Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulas (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju 11. panta 1. punktu, Padomes 2006. gada 24. jūlija Regulas (EK) Nr. 1184/2006, ar ko piemēro konkrētus konkurences noteikumus lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai, kas grozīta ar Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, 2. pantu, Padomes 2007. gada 26. septembra Regulas (EK) Nr. 1182/2007, ar ko paredz īpašus noteikumus augļu un dārzeņu nozarei un ar ko groza Direktīvas 2001/112/EK un 2001/113/EK un Regulas (EEK) Nr. 827/68, (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96, (EK) Nr. 2826/2000, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 318/2006, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 2202/96 , 3. panta 1. punktu, kā arī Regulas Nr. 1234/2007, kas grozīta ar Padomes 2009. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 491/2009, 122. panta pirmo daļu un 175. un 176. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka:

   –

   tādas darbības kā pamatlietā, kuras attiecas uz kopīgu minimālās pārdošanas cenas noteikšanu, tirgū laisto daudzumu saskaņošanu vai stratēģiskas informācijas apmaiņu, nevar tikt atbrīvotas no LESD 101. panta 1. punktā paredzētā aizliegto vienošanos aizlieguma, ja vienošanās par tām ir notikusi starp dažādām ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām, kā arī tādām vienībām, kuras dalībvalsts nav atzinusi, lai īstenotu kādu no Eiropas Savienības likumdevēja noteiktajiem mērķiem attiecīgā tirgus kopīgās organizācijas ietvaros, kā, piemēram, profesionālās organizācijas, kurām nav ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas statusa Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma izpratnē, un

   –

   tādas darbības kā pamatlietā, kas attiecas uz cenu vai tirgū laisto daudzumu saskaņošanu vai stratēģiskas informācijas apmaiņu, var tikt atbrīvotas no LESD 101. panta 1. punktā paredzētā aizliegto vienošanos aizlieguma, ja vienošanās par tām ir notikusi starp vienas un tās pašas ražotāju organizācijas vai ražotāju organizācijas, kuru atzinusi dalībvalsts, dalībniekiem un ja tās ir noteikti vajadzīgas tā mērķa vai mērķu īstenošanai, kuri uzticēti attiecīgajai ražotāju organizācijai vai ražotāju organizāciju apvienībai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu. (skat. 67. punktu un rezolutīvo daļu)