Lieta C‑641/15

Verwertungsgesellschaft Rundfunk GmbH

pret

Hettegger Hotel Edelweiss GmbH

(Handelsgericht Wien lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Intelektuālais īpašums – Direktīva 2006/115/EK – 8. panta 3. punkts – Raidorganizāciju ekskluzīvās tiesības – Publiskošana – Vietas, kuras sabiedrībai pieejamas par ieejas maksu – Raidījumu demonstrēšana un atskaņošana, izmantojot viesnīcas istabās uzstādītus televizorus

Kopsavilkums – Tiesas (otra palāta) 2017. gada 16. februāra spriedums

Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2006/115 – Aizsargājamo darbu nomas tiesības un patapinājuma tiesības – Apraide un publiskošana – Raidorganizāciju ekskluzīvās tiesības – Publiskošana vietās, kuras sabiedrībai pieejamas par ieejas maksu – Jēdziens – Raidījumu demonstrēšana un atskaņošana, izmantojot viesnīcas istabās uzstādītus televizorus – Izslēgšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/115 8. panta 3. punkts)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā 8. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka televīzijas raidījumu demonstrēšana vai radioapraides raidījumu atskaņošana, izmantojot viesnīcas istabās uzstādītus televizorus, nav publiskošana, kas notiek vietā, kura sabiedrībai pieejama par ieejas maksu.

Jākonstatē, kā savu secinājumu 26.–30. punktā norāda arī ģenerāladvokāts, ka viesnīcas istabas cena – gluži tāpat kā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma cena – nav ieejas maksa, kas tiek īpaši prasīta kā atlīdzība par televīzijas vai radioapraides raidījuma publiskošanu, bet gan ir atlīdzība galvenokārt par izmitināšanas pakalpojumu, kuru atkarībā no viesnīcas kategorijas papildina kādi papildpakalpojumi, piemēram, televīzijas raidījumu demonstrēšana vai radioapraides raidījumu atskaņošana ar istabās ierīkotu uztvērējaparātu palīdzību, un tas parasti tiek iekļauts kopējā cenā par nakšņošanu.

Tāpēc, lai arī signāla izplatīšana, izmantojot viesnīcas istabās uzstādītus televizorus un radioaparātus, ir papildpakalpojuma sniegšana, kas ietekmē šīs viesnīcas labiekārtotību un līdz ar to arī istabu cenu – kā Tiesa norādījusi savā 2006. gada 7. decembra spriedumā SGAE (C‑306/05, EU:C:2006:764, 44. punkts) un 2012. gada 15. marta spriedumā Phonographic Performance (Ireland) (C‑162/10, EU:C:2012:141, 44. punkts) –, vērtējot, vai notiek izziņošana sabiedrībai jeb publiskošana attiecīgi Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta un Direktīvas 2006/115 8. panta 2. punkta izpratnē, nav uzskatāms, ka šis papildpakalpojums tiek sniegts vietā, kura sabiedrībai pieejama par ieejas maksu, šīs nupat minētās direktīvas 8. panta 3. punkta izpratnē.

Tāpēc televīzijas un radioapraides raidījumu publiskošana, izmantojot viesnīcas istabās uzstādītus televizorus un radioaparātus, neietilpst Direktīvas 2006/115 8. panta 3. punktā paredzēto raidorganizāciju ekskluzīvo tiesību piemērošanas jomā.

(skat. 24.–27. punktu un rezolutīvo daļu)