Lieta C‑628/15

The Trustees of the BT Pension Scheme

pret

Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

(Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) [Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa (Civillietu palāta), Apvienotā Karaliste] lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kapitāla brīva aprite – LESD 63. pants – Piemērošanas joma – Dalībvalsts nodokļu tiesību akti – Uzņēmumu ienākuma nodoklis – Nodokļa atlaide – Pensiju fondi – Atteikums piešķirt nodokļa atlaidi akcionāriem, kas nav nodokļa, kurš jāmaksā par ienākumiem no ieguldījuma, maksātāji par ārvalstīs gūtiem ienākumiem no dividendēm – 2006. gada 12. decembra sprieduma Test Claimants in the FII Group Litigation (C‑446/04, EU:C:2006:774) interpretācija – Prettiesiski ieturēta nodokļa atlaide – Tiesību aizsardzības līdzekļi

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 14. septembra spriedums

1. Kapitāla brīva aprite un maksājumu brīvība–Ierobežojumi–Nodokļu tiesību akti–Dividenžu aplikšana ar nodokli–Nodokļa atlaide–Valsts tiesiskais regulējums, kurš neļauj piešķirt nodokļa atlaidi akcionāriem, kas nav nodokļa, kurš jāmaksā par ienākumiem no ieguldījuma, maksātāji par ārvalstīs gūtiem ienākumiem no dividendēm–Nepieļaujamība

   (LESD 63. pants)

2. Kapitāla brīva aprite un maksājumu brīvība–Līguma noteikumi–Piemērošanas joma–Dividenžu izmaksāšana akcionāriem rezidentiem, ko veic sabiedrība rezidente–Nodokļu režīms, kas ir nelabvēlīgs dividendēm, tika maksātas no sabiedrības rezidentes gūtās peļņas no sabiedrības nerezidentes–Iekļaušana

   (LESD 63. pants)

3. Kapitāla brīva aprite un maksājumu brīvība–Ierobežojumi–Nodokļu tiesību akti–Dividenžu aplikšana ar nodokli–Nodokļa atlaide–Valsts tiesiskais regulējums, kurš neļauj piešķirt nodokļa atlaidi akcionāriem, kas nav nodokļa, kurš jāmaksā par ienākumiem no ieguldījuma, maksātāji par ārvalstīs gūtiem ienākumiem no dividendēm–Nepieļaujamība–Tiesības uz nodokļa, kas iekasēts, pārkāpjot Savienības tiesības, atmaksu–Dalībvalsts pienākums paredzēt tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ļauj nodokļa nemaksātajiem akcionāriem atsaukties uz tiem ar LESD 63. pantu piešķirtajām tiesībām–Prasības–Noteikumi–Valsts tiesību piemērošana–Robežas–Līdzvērtības un efektivitātes principu ievērošana

   (LESD 63. pants)

4. Kapitāla brīva aprite un maksājumu brīvība–Ierobežojumi–Nodokļu tiesību akti–Dividenžu aplikšana ar nodokli–Nodokļa atlaide–Valsts tiesiskais regulējums, kurš neļauj piešķirt nodokļa atlaidi akcionāriem, kas nav nodokļa, kurš jāmaksā par ienākumiem no ieguldījuma, maksātāji par ārvalstīs gūtiem ienākumiem no dividendēm–Nepieļaujamība–Minēto akcionāru neaplikšana ar ienākuma nodokli par ienākumiem no dividendēm–Savienības tiesību pārkāpums, kurš pēc iesniedzējtiesas domām nav pietiekami būtisks–Iespēja labot minētās nodokļa atlaides neesamību par labu akcionāram–Ietekmes neesamība

   (LESD 63. pants)

1.  LESD 63. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos, kādi ir pamata lietā, ar to ir piešķirtas tiesības akcionāram, kurš saņem dividendes, kas ir kvalificētas kā “dividendes par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem” (foreign income dividend).

   Šajā lietā Trustees saņēma par FID atzītas dividendes, bet tiem tomēr nebija tiesību uz nodokļa atlaidi saistībā ar šīm dividendēm.

   Šāda nodokļa atlaides neesamība tādiem akcionāriem kā Trustees, kas nemaksā ienākuma nodokli par dividendēm, var atturēt šos akcionārus veikt ieguldījumus Apvienotās Karalistes rezidentēs sabiedrībās, kuras saņem dividendes no ārpus Apvienotās Karalistes reģistrētām sabiedrībām, veicot ieguldījumus Apvienotās Karalistes rezidentēs sabiedrībās, kuras saņem dividendes no citām šajā pat valstī reģistrētām sabiedrībām (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2006. gada 12. decembris, Test Claimants in the FII Group Litigation, C‑446/04, EU:C:2006:774, 166. punkts).

   (skat. 35., 36. un 44. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru uz valsts tiesisko regulējumu, kurš ir vienādi piemērojams visu dalībvalstu valstspiederīgajiem, LES nomas par kapitāla brīvu apriti parasti attiecas tikai tad, ja tās ir piemērojamas situācijās ar ciešu saikni starp dalībvalstīm (šajā ziņā skat. spriedumu, 2002. gada 5. marts, Reisch u.c., C‑515/99, C‑519/99 – C‑524/99 un C‑526/99 – C‑540/99, EU:C:2002:135, 24. punkts).

   Taču nešķiet, ka pamatlietā aplūkotie tiesību akti attiecas tikai uz tādām situācijām, kurām nav sakara ar tirdzniecību starp dalībvalstīm, vai ka pamatlietu raksturojošie atbilstošie elementi būtu saistīti tikai ar Apvienoto Karalisti.

   Tieši pretēji, konkrētiem akcionāriem nelabvēlīgais nodokļa režīms – tiem, kuri saņēma par FID atzītas dividendes un kam nebija nodokļa atlaides, kas paredzēta ICTA 246.C pantā, – izveidojās tieši tādēļ, ka šīs dividendes tika maksātas no peļņas, kuru izmaksātāja sabiedrība saņēma no sabiedrības, kas nav Apvienotās Karalistes rezidente, lai gan to dividenžu gadījumā, kas tika maksātas no Apvienotās Karalistes rezidentes sabiedrības peļņas, pārējiem faktiem esot pilnībā vienādiem, šiem saņēmējiem akcionāriem bija tiesības uz šādu nodokļa atlaidi.

   (skat. 39., 41. un 42. punktu)

3.  Tomēr jāatgādina, ka tiesības uz atmaksu šī sprieduma 50. punktā minētās judikatūras izpratnē, attiecas ne tikai uz dalībvalstij samaksātām summām prettiesiskos nodokļos, bet arī uz jebkuru ieturēto naudas summu, kuras atlīdzināšana ir nepieciešama, lai atjaunotu vienlīdzīgo attieksmi, kas ir pieprasīta LES normās saistībā ar aprites brīvību (šajā ziņā skat. spriedumi, 2001. gada 8. marts, Metallgesellschaftu.c., C‑397/98 un C‑410/98, EU:C:2001:134, 87. punkts, 2006. gada 12. decembris, Test Claimants in the FII Group Litigation, C‑446/04, EU:C:2006:774, 205. punkts, kā arī 2012. gada 19. jūlijs, Littlewoods Retail u.c., C‑591/10, EU:C:2012:478, 25. punkts), līdz ar to ieskaitot arī tās summas, kuras nodokļa maksātājam bija jāsaņem kā tam atbilstoši valsts tiesību normām, kuras ir pretrunā Savienības tiesībām, nepiešķirtā nodokļa atlaide.

   Tālāk jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru gan valsts administratīvajām, gan tiesu iestādēm, kam savas kompetences ietvaros ir jāpiemēro Savienības tiesību normas, ir pienākums nodrošināt šo normu pilnīgu iedarbību, pēc savas iniciatīvas vajadzības gadījumā nepiemērojot jebkuru tām pretrunā esošu normu, nelūdzot vai negaidot, kad tā vispirms tiks atcelta likumdošanas kārtībā vai ar kādu citu konstitūcijā paredzētu metodi (šajā ziņā skat. attiecībā uz administratīvajām iestādēm spriedumus, 1989. gada 22. jūnijs, Costanzo, 103/88, EU:C:1989:256, 31. punkts, un 1999. gada 29. aprīlis, Ciola, C‑224/97, EU:C:1999:212, 26. un 30. punkts, kā arī attiecība uz tiesām spriedumus, 1978. gada 9. marts, Simmenthal, 106/77, EU:C:1978:49, 24. punkts, un 2016. gada 5. jūlijs, Ognyanov, C‑614/14, EU:C:2016:514, 34. punkts).

   Tādējādi, lai gan, nepastāvot Savienības tiesiskajam regulējumam jautājumā par nodokļa atlaides izmaksāšanu, kas nepamatoti nav samaksāta personām, kurām uz to bija tiesības, katras dalībvalsts tiesību sistēmā ir jānosaka procesuālie noteikumi, kam jānodrošina to tiesību aizsardzība, kuras attiecīgajām personām piešķirtas ar Savienības tiesībām, tomēr atbilstoši līdzvērtības principam šie noteikumi nedrīkst būt nelabvēlīgāki par tiem, kas attiecas uz līdzīgām valsts rakstura prasībām (šajā ziņā skat. spriedumus, 1976. gada 16. decembris, Rewe‑Zentralfinanz un Rewe‑Zentral u.c., 33/76, EU:C:1976:188, 5. punkts; 2001. gada 8. marts, Metallgesellschaft u.c., C‑397/98 un C‑410/98, EU:C:2001:134, 85. punkts, 2006. gada 12. decembris, Test Claimants in the FII Group Litigation, C‑446/04, EU:C:2006:774, 203. punkts, kā arī 2015. gada 6. oktobris, Târșia, C‑69/14, EU:C:2015:662, 26. un 27. punkts).

   Turklāt, piemērojot efektivitātes principu, dalībvalstīm katra gadījumā ir jānodrošina efektīga to tiesību aizsardzība, kas tiek piešķirtas ar Savienības tiesībām, un it īpaši jāgarantē tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību un piekļuvi neatkarīgai tiesai, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 1. punktā, ievērošana (šajā ziņā skat. spriedumus, 2016. gada 15. septembris, Star Storage u.c., C‑439/14 un C‑488/14, EU:C:2016:688, 46. punkts; 2016. gada 8. novembris, Lesoochranárske zoskupenie VLK, C‑243/15, EU:C:2016:838, 65. punkts, kā arī 2017. gada 16. maijs, Berlioz Investment Fund, C‑682/15, EU:C:2017:373, 44. punkts).

   Savienības tiesībās ir pieprasīts, lai dalībvalsts tiesībās akcionāriem, kuri tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, ir saņēmuši par “dividendēm par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem” atzītas dividendes, bet nav saņēmuši ar šīm dividendēm saistītu nodokļa atlaidi, būtu paredzēti tiesību aizsardzības līdzekļi, lai ļautu šiem akcionāriem atsaukties uz tiem ar LESD 63. pantu piešķirtajām tiesībām. Šajā ziņā kompetentajai valsts tiesai ir jānodrošina, lai tādiem akcionāriem kā The Trustees of the BT Pension Scheme, kas nemaksā ienākuma nodokli par ienākumiem no dividendēm un kas ir saņēmuši dividendes no ārvalsts izcelsmes dividendēm, kuras ir atzītas par “dividendēm par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem”, būtu tiesību aizsardzības līdzekļi, kas, pirmkārt, tiem ļautu nodrošināt ar šīm dividendēm saistītās nodokļa atlaides, kura nepamatoti tikusi liegta personām, kam uz to bija tiesības, izmaksāšanu atbilstoši noteikumiem, kuri nebūtu nelabvēlīgāki par tiem, kas attiecas uz prasību par šādas nodokļa atlaides izmaksāšanu, vai salīdzināmu nodokļu priekšrocību situācijā, kad nodokļu administrācija personām, kurām ir tiesības uz šo nodokļa atlaidi vai uz šo nodokļu priekšrocību, ir tās nepamatoti liegusi par tādu dividenžu izmaksu, kas saņemtas no Apvienotās Karalistes rezidentes sabiedrības, un, otrkārt, ļautu šiem akcionāriem garantēt efektīvu tiem ar LESD 63. pantu piešķirto tiesību aizsardzību.

   (skat. 52., 54., 58., 59., 61. punktu, rezolutīvās daļas 2) punktu)

4.  Nedz tas, ka The Trustees of the BT Pension Scheme nav ienākuma nodokļa par viņu saņemtajām dividendēm maksātāji, nedz tas, ka pamatlietā aplūkotais Savienības tiesību pārkāpums, pēc iesniedzējtiesas uzskata, nav pietiekami būtisks, lai izraisītu attiecīgās dalībvalsts ārpuslīgumisko atbildību pret sabiedrību, kas izmaksā par “dividendēm par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem” atzītas dividendes, atbilstoši principiem, kas noteikti ar 1996. gada 5. marta spriedumu Brasserie du pêcheur un Factortame (C‑46/93 un C‑48/93, EU:C:1996:79), nedz tas, ka Apvienotās Karalistes rezidente sabiedrība ir izmaksājusi lielākas dividendes, kas atzītas par “dividendēm par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem”, lai kompensētu to, ka to saņēmējam akcionāram nav nodokļa atlaides, nevar mainīt uz citiem prejudiciālajiem jautājumiem sniegtās atbildes.

   (skat. 65., 69. un 75. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)