Lieta C‑570/15

X

pret

Staatssecretaris van Financiën

(Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošana – Migrējoši darba ņēmēji – Piemērojamo tiesību aktu noteikšana – Regula (EEK) Nr. 1408/71 – 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts – Persona, kas parasti ir nodarbināta divās vai vairāk dalībvalstīs – Vienā dalībvalstī nodarbināta persona, kura daļu sava darba veic savas dzīvesvietas dalībvalstī

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 13. septembra spriedums

Sociālais nodrošinājums – Piemērojamie tiesību akti – Regulas Nr. 1408/71 14. panta 2. punkta b) apakšpunkts – Persona, kas parasti ir nodarbināta vairākās dalībvalstīs – Jēdziens – Viena dalībvalstī nodarbināta persona, kura dzīvo citā dalībvalstī un pēdējās minētās teritorijā iepriekšējā gada laikā ir veikusi daļu algotā darba 6,5 % darba laika apmērā – Izslēgšana

(Padomes Regulas Nr. 1408/71 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts)

Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kura grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 592/2008, 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda persona kā pamatlietā, kas veic algotu darbu vienā dalībvalstī reģistrēta darba devēja labā un dzīvo citā dalībvalstī, kuras teritorijā tā finanšu gada laikā ir veikusi šī algotā darba daļu 6,5 % apmērā no darba laika, taču par to iepriekš nevienojoties ar darba devēju, nav uzskatāma par personu, kas parasti ir nodarbināta divās vai vairāk dalībvalstīs minētās normas izpratnē.

No šīs normas, kas rada atkāpi no vispārīgā noteikuma par piesaisti nodarbinātības dalībvalstij, izriet, ka tā ir piemērojama ar nosacījumu, ka persona parasti ir nodarbināta divās vai vairāk dalībvalstīs.

Šāda prasība nozīmē, ka attiecīgajai personai parasti ir jāveic ievērojama darba daļa divās vai vairāk dalībvalstīs (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2000. gada 30. marts, Banks u.c., C‑178/97, EU:C:2000:169, 25. punkts).

Šajā ziņā apstāklis, ka attiecīgā persona tikai pa laikam veic darbu citas dalībvalsts teritorijā, nav jāņem vērā, piemērojot Regulas Nr. 1408/71 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktu.

Lai izvērtētu, vai persona ir uzskatāma par tādu, kas parasti veic darbu divās vai vairāk dalībvalstīs, vai, tieši pretēji, runa ir par darbībām, kas laiku pa laikam tiek veiktas vairāku dalībvalstu teritorijās, it īpaši ir jāņem vērā darbību veikšanas laikposmi un darba raksturs, kas definēti līgumos, kā arī attiecīgā gadījumā veikto darbību faktiskums (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1973. gada 12. jūlijs, Hakenberg, 13/73, EU:C:1973:92, 20. punkts, kā arī 2012. gada 4. oktobris, Format Urządzenia i Montaże Przemysłowe, C‑115/11, EU:C:2012:606, 44. punkts).

(skat. 18.–21. un 29. punktu un rezolutīvo daļu)