Lieta C‑501/15 P

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

pret

Cactus SA

Apelācija – Eiropas Savienības preču zīme – Regula (EK) Nr. 207/2009 – Grafiska preču zīme, kas ietver vārdiskus elementus “CACTUS OF PEACE CACTUS DE LA PAZ” – Eiropas Savienības vārdiskas un grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “Cactus”, īpašnieka iebildumi – Nicas klasifikācija – 28. pants – 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts – Preču zīmes faktiska izmantošana saīsinātā formā

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 11. oktobra spriedums

1. Tiesību aktu tuvināšana–Preču zīmes–Direktīva 2008/95–Preču vai pakalpojumu, uz kuriem attiecas preču zīme, identifikācija–Nicas klasifikācijas klašu nosaukumu vispārīgo apzīmējumu izmantošana–No tās izrietošais aizsardzības apjoms–Reģistrācijas pieteicēja pienākums precizēt preces vai pakalpojumus, uz kuriem attiecas tā pieteikums

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95)

2. Tiesību aktu tuvināšana–Preču zīmes–Direktīva 2008/95–Preču zīmes, kas attiecas uz pakalpojumiem–Jēdziens “pakalpojumi”–Preču mazumtirdzniecība–Iekļaušana–Reģistrācijas nosacījumi

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95)

3. Apelācija–Pamati–Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums–Nepieņemamība–Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā–Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

   (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

4. Eiropas Savienības preču zīme–Iebildumi un trešo personu apsvērumi–Iebildumu izskatīšana–Agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums–Faktiska izmantošana–Preču zīmes izmantošana formā, kas atšķiras elementos, kuri nemaina preču zīmes atšķirtspēju–Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta priekšmets un materiālā piemērošanas joma–Atšķirtspējas izmaiņu pārbaude

   (Padomes Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts)

1.  Pirmām kārtām, runājot par sprieduma lietā C‑307/10 “IP Translator” tvērumu, ir jāatgādina, ka minētā sprieduma 61. punktā Tiesa nosprieda, ka, lai ievērotu skaidrības un precizitātes prasības, preču zīmes reģistrācijas pieteicējam, kurš izmanto visus Nicas klasifikācijas vienas konkrētas klases nosaukuma vispārīgos apzīmējumus, lai identificētu preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tiek lūgta preču zīmes aizsardzība, ir jāprecizē, vai tā reģistrācijas pieteikumā ir paredzēts aptvert visas konkrētās klases alfabētiskajā sarakstā ietilpstošās preces vai pakalpojumus vai vienīgi dažas no šīm precēm vai pakalpojumiem. Ja reģistrācijas pieteikums attiecas vienīgi uz dažām šīm precēm vai pakalpojumiem, pieteicējam ir pienākums precizēt, kuras no šajā klasē ietilpstošajām precēm vai pakalpojumiem ir paredzēts aptvert.

   Sprieduma lietā C‑577/14 P “Brandconcern” 29. un 30. punktā Tiesa norādīja, ka spriedums “IP Translator” sniedz precizējumus tikai par prasībām, kas attiecas uz jauniem Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem, un tātad neattiecas uz preču zīmēm, kas jau bijušas reģistrētas šī pēdējā minētā sprieduma pasludināšanas datumā. Līdz ar to sprieduma “Brandconcern” 31. punktā Tiesa secināja, ka nevar tikt uzskatīts, ka Tiesa ar spriedumu “IP Translator” būtu vēlējusies apšaubīt Paziņojumā Nr. 4/03 izklāstīto praksi attiecībā uz preču zīmēm, kas reģistrētas pirms šī pēdējā sprieduma pasludināšanas.

   Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja priekšsēdētāja Paziņojums Nr. 2/12 nevar likt apšaubīt šo judikatūru un tādējādi likt to preču zīmju aizsardzības apjomu, kas pirms sprieduma “IP Translator” pasludināšanas bija reģistrētas attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri apzīmēti ar kādas klases nosaukumu veidojošajiem vispārīgajiem apzīmējumiem Nicas nolīguma izpratnē, sašaurināt līdz vienīgi tām precēm vai pakalpojumiem, kas iekļauti šīs klases alfabētiskajā sarakstā, un noliegt, ka šī aizsardzība atbilstoši Paziņojumam Nr. 4/03 attiecas uz visām šajā klasē ietilpstošajām precēm vai pakalpojumiem.

   Proti, reģistrētu preču zīmju nodrošinātās aizsardzības tvērums nevar tikt mainīts, pamatojoties uz nesaistošu paziņojumu, kura vienīgais mērķis ir sniegt pieteikumu iesniedzējiem skaidrojumus par Biroja praksi.

   (skat. 37.–40. punktu)

2.  Otrām kārtām, runājot par sprieduma lietā C‑418/02 “Praktiker Bau” tvērumu, ir svarīgi atgādināt, ka minētā sprieduma 39. un 50. punktā Tiesa nosprieda, ka, lai gan preču mazumtirdzniecība ir pakalpojums, kas ietilpst 35. klasē Nicas nolīguma izpratnē, pieteikuma iesniedzējam preču zīmes reģistrācijas mērķiem tomēr ir jāprecizē preces vai preču veidi, uz kuriem attiecas mazumtirdzniecība.

   No sprieduma “Praktiker Bau” izrietošā judikatūra – līdzīgi kā sprieduma lietā C‑307/10 “IP Translator” gadījumā – attiecas vienīgi uz Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem un neskar to preču zīmju aizsardzības apjomu, kas jau bijušas reģistrētas minētā sprieduma pasludināšanas datumā.

   Šis risinājums turklāt atbilst tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem.

   (skat. 44.–47. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 60. punktu)

4.  Tiesa jau ir precizējusi, ka no Regulas Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkta formulējuma tieši izriet, ka preču zīmes izmantošana tādā formā, kas atšķiras no tās, kādā tā tikusi reģistrēta, ir jāuzskata par izmantošanu šī panta pirmās daļas nozīmē, ja preču zīmes atšķirtspēja tādā formā, kādā tā ir tikusi reģistrēta, nav mainīta.

   Ir jānorāda, ka šīs regulas 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkta, tajā nepieprasot striktu atbilstību starp komercdarbībā izmantoto formu un formu, kādā preču zīme ir reģistrēta, mērķis ir atļaut šīs reģistrētās preču zīmes īpašniekam, izmantojot apzīmējumu komercdarbībā, veikt šajā apzīmējumā izmaiņas, kas, nemainot tā atšķirtspēju, dod iespēju labāk to pielāgot attiecīgo preču vai pakalpojumu tirdzniecības un veicināšanas vajadzībām.

   No tā izriet, ka “faktiskas izmantošanas” nosacījums šīs pašas regulas 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkta izpratnē ir izpildīts pat tad, ja ir izmantots tikai kombinētās preču zīmes grafiskais elements, ciktāl minētās preču zīmes, kāda tā ir reģistrēta, atšķirtspēja nemainās.

   (skat. 65.–67. punktu)