Lieta C‑491/15 P

Rainer Typke

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Piekļuve iestāžu dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – 3. pants – Dokumenta jēdziens – 2. panta 3. punkts – Iestādes rīcībā esošie dokumenti – Datubāzē ietvertās informācijas kvalifikācija – Pienākums izveidot neesošu dokumentu – Neesamība – Pastāvoši dokumenti, kurus var iegūt no datubāzes

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 11. janvāra spriedums

1. Tiesvedība–Lūgums atkārtoti sākt mutvārdu procesu–Prasība atļaut iesniegt apsvērumus par tiesību jautājumiem, kuri skarti ģenerāladvokāta secinājumos–Atkārtotas sākšanas nosacījumi

   (Tiesas statūtu 23. pants; Tiesas Reglamenta 83. pants)

2. Eiropas Savienības iestādes–Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem–Regula Nr. 1049/2001–Piemērošanas joma–Pieteikums par piekļuvi, kas attiecas uz iespēju veikt meklēšanu datubāzēs–Ietveršana–Ierobežojumi–Tādas informācijas paziņošana, kuru nevar iegūt no šīm datu bāzēm ar pastāvošiem meklēšanas rīkiem–Izslēgšana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 3. punkts, 3. panta a) apakšpunkts un 4. pants)

3. Apelācija–Pamati–Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums–Nepieņemamība–Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā–Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

   (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 19. punktu)

2.  Protams, elektroniska datu bāze ļauj iegūt visu tajā ietverto informāciju. Tomēr iespēja, ka dokumentu izveido no šādas bāzes, neļauj secināt, ka šis dokuments ir jākvalificē kā pastāvošs Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem izpratnē. Faktiski tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem attiecas tikai uz tiem dokumentiem, kuri pastāv un ir attiecīgās iestādes rīcībā, un uz Regulu Nr. 1049/2001 nevar atsaukties, lai noteiktu pienākumu iestādei izveidot nepastāvošu dokumentu. No tā izriet, ka Regula Nr. 1049/2001 neattiecas uz piekļuves pieteikumu, kura dēļ attiecīgajai iestādei būtu jāizveido jauns dokuments arī tad, ja tā pamatā būtu informācija, kas atrodama jau eksistējošos un tās rīcībā esošos dokumentos.

   Attiecībā uz statiska rakstura dokumentiem, it īpaši papīra vai vienkāršas elektroniskas datnes veidā, pietiek pārbaudīt datu nesēju un tā satura pastāvēšanu, lai noteiktu, vai dokuments pastāv. Savukārt elektronisko datubāzu dinamiskais raksturs nekādi nav salīdzināms ar šādu rīcības veidu, jo dokuments, kuru ļoti vienkārši var izveidot no esošās informācijas datubāzē, ne vienmēr ir pastāvošs dokuments šī jēdziena tiešajā nozīmē. Līdz ar to attiecībā uz elektroniskām datubāzēm ir jānošķir pastāvošs dokuments no jauna dokumenta, pamatojoties uz šo datubāzu tehniskās specifikācijas kritēriju un atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 mērķim, kurš ir, kā tas izriet no tās preambulas 4. apsvēruma un 1. panta a) apakšpunkta, nodrošināt iespējami plašāku piekļuvi dokumentiem.

   Šādos apstākļos par pastāvošu dokumentu ir jāatzīst jebkāda informācija, kura var tikt iegūta no elektroniskas datubāzes, veicot tās ikdienas izmantošanu ar iepriekš saprogrammētu meklēšanas rīku palīdzību, pat ja šī informācija vēl nav tikusi afišēta šādā formā vai ja iestādes darbinieki to vēl nekad nav meklējuši. No tā izriet, ka, lai izpildītu Regulas Nr. 1049/2001 prasības, iestādēm ir jāvar izveidot dokumentu no datubāzē ietvertās informācijas, izmantojot pastāvošus meklēšanas rīkus. Savukārt dokuments ir jāuzskata par jaunu un nevis par pastāvošu, ja tā ir informācija, kuras iegūšanai no datubāzes ir nepieciešams būtisks ieguldījums. No tā izriet, ka jebkāda informācija, kuras iegūšanai ir jāgroza vai nu elektroniskās datubāzes organizēšana, vai pašreiz rīcībā esošie meklēšanas rīki informācijas iegūšanai, ir jākvalificē kā jauns dokuments.

   (skat. 30., 31., 33.–35. un 37.–40. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 58. punktu)