Lieta C‑424/15

Xabier Ormaetxea Garai un Bernardo Lorenzo Almendros

pret

Administración del Estado

(Tribunal Supremo lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi — Direktīva 2002/21/EK — 3. pants — Valsts regulatīvo iestāžu objektivitāte un neatkarība — Institucionāla reforma — Valsts regulatīvās iestādes apvienošana ar citām regulatīvām iestādēm — Pievienotās valsts regulatīvās iestādes priekšsēdētāja un padomnieka atlaišana pirms to pilnvaru termiņa beigām — Valsts tiesībās neparedzēts atlaišanas pamats”

Kopsavilkums – Tiesas (otra palāta) 2016. gada 19. oktobra spriedums

1. Tiesību aktu tuvināšana – Telekomunikāciju nozare – Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi – Reglamentējošie noteikumi – Direktīva 2002/21 – Valsts regulatīvā iestāde – Valsts tiesiskais regulējums, kurā paredzēta tās apvienošana ar citām nozares regulatīvām iestādēm – Pieļaujamība – Nosacījumi

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2002/21, kurā grozījumi ir izdarīti ar Regulu Nr. 2009/140, 2. panta g) apakšpunkts un 3. punkts)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Telekomunikāciju nozare – Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi – Reglamentējošie noteikumi – Direktīva 2002/21 – Valsts regulatīvā iestāde – Iestādes priekšsēdētāja un padomnieka atlaišana pirms to pilnvaru termiņa beigām pēc šīs iestādes apvienošanas ar citām regulatīvajām iestādēm – Valsts tiesībās neparedzēts atlaišanas pamats – Nepieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2002/21, kurā grozījumi ir izdarīti ar Regulu Nr. 2009/140, 3. panta 3.a punkts)

1.  Direktīva 2002/21 par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/140, jāinterpretē tādējādi, ka tā principā atļauj valsts tiesību aktus, ar kuriem tiek apvienota valsts regulatīvā iestāde Pamatdirektīvas izpratnē ar citām valsts regulatīvajām iestādēm, tādām kā tās, kuras ir atbildīgas par konkurenci, pasta un enerģijas nozari, lai izveidotu daudznozaru regulatīvo organizāciju, kurai tostarp uzdod no valsts regulatīvās iestādes šīs grozītās direktīvas izpratnē pārņemtos uzdevumus, ar atrunu, ka šo uzdevumu izpildē šī organizācija atbilst tajā paredzētajiem nosacījumiem par kompetenci, neatkarību, objektivitāti un pārskatāmību un ka tās pieņemtos lēmumus var efektīvi pārsūdzēt no ieinteresētajām pusēm neatkarīgā iestādē, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

   Kaut arī dalībvalstīm ir institucionāla autonomija, organizējot un strukturizējot savas valsts regulatīvās iestādes Pamatdirektīvas 2. panta g) punkta nozīmē, minēto autonomiju tomēr var izmantot tikai tad, ja pilnībā tiek ievēroti šajā direktīvā paredzētie mērķi un pienākumi. Tādējādi institucionālās reformas ietvaros dalībvalsts var piešķirt daudznozaru regulatīvajai iestādei pienākumus, kas piekrīt valsts regulatīvām iestādēm saskaņā ar Pamatdirektīvu un īpašajām direktīvām, tikai tad, ja šo uzdevumu izpildē šī iestāde atbilst organizācijas un funkcionēšanas nosacījumiem, kuri šajās direktīvās tiek attiecināti uz minētajām iestādēm.

   (skat. 30., 31. un 38. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Direktīvas 2002/21 par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), ko groza ar Direktīvu 2009/140, 3. panta 3.a punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj to, ka tikai institucionālas reformas dēļ, kuras rezultātā par ex ante tirgus regulēšanu vai uzņēmumu domstarpību atrisināšanu atbildīgā valsts regulatīvā iestāde tika apvienota ar citām valsts regulatīvajām iestādēm, lai izveidotu vienu daudznozaru regulatīvo organizāciju, kurai tostarp tiek uzticēti no valsts regulatīvās iestādes šīs grozītās direktīvas izpratnē pārņemtie pienākumi, apvienotās valsts regulatīvās iestādes priekšsēdētājs un padomnieks tika atlaisti no amata pirms viņu pilnvaru termiņa beigām, ja nav paredzētas tiesību normas, ar ko garantē, ka šāda atlaišana nekaitē viņu neatkarībai un objektivitātei.

   Savienības likumdevējs ar Direktīvu 2009/140 – un kā uz to norāda tās preambulas 13. apsvērums – ir vēlējies pastiprināt valsts regulatīvo iestāžu neatkarību, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma efektīvāku piemērošanu un palielinātu to autoritāti un lēmumu paredzamību. Šis valsts regulatīvo iestāžu neatkarības un objektivitātes pastiprināšanas mērķis, kurš tagad izvirzīts Pamatdirektīvā un kurš ir izteikts tās 3. panta 3.a punktā, kļūtu vājāks, ja tikai institucionālās reformas dēļ, kāda tiek aplūkota pamatlietā, būtu atļauts pirms termiņa un ar tūlītēju iedarbību izbeigt viena vai vairāku koleģiālās iestādes, kas pārvalda attiecīgo iestādi, locekļu pilnvaras. Faktiski, ja tas tiktu pieņemts, tad tūlītējas atsaukšanas risks citu iemeslu dēļ, nevis to, kuri iepriekš ir paredzēti likumā, ar kuru tātad varētu saskarties tikai viens šādas koleģiālās iestādes loceklis, varētu izraisīt saprātīgas šaubas par attiecīgās valsts regulatīvās iestādes neitralitāti un tās spēju pretoties ārējiem faktoriem un kaitēt tās neatkarībai, objektivitātei un autoritātei.

   Tomēr, lai gan dalībvalstīm, pilnībā ievērojot Pamatdirektīvā noteiktos mērķus un pienākumus, ir institucionāla autonomija savu valsts regulatīvo iestāžu organizēšanā un strukturēšanā, nepieciešamība ievērot šādas iestādes, kas atbildīga par ex ante tirgu regulēšanu vai domstarpību atrisināšanu starp uzņēmumiem, vadītāja vai vajadzības gadījumā koleģiālās iestādes locekļu, kuri veic šo amatu, objektivitāti un neatkarību nevar būt šķērslis tam, ka tāda institucionālā reforma, kāda tiek aplūkot pamatlietā, notiek brīdī, kad viņu pilnvaras vēl ir spēkā. Tomēr attiecīgajai dalībvalstij, lai izpildītu Pamatdirektīvas 3. panta 3.a punktā noteiktos pienākumus, ir jāparedz normas, kurās tiek garantēts, ka atlaišana pirms viņu pilnvaru termiņa beigām nekaitē šo konkrēto personu neatkarībai un objektivitātei.

   (skat. 45., 47. un 49.–52. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)