Lieta C‑411/15 P

Timab Industries
un
Cie financière et de participations Roullier (CFPR)

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Aizliegtas vienošanās – Dzīvnieku barībai paredzētu fosfātu Eiropas tirgus – Tirdzniecības kvotu piešķiršana, cenu un tirdzniecības nosacījumu saskaņošana un apmaiņa ar konfidenciālu komercinformāciju – Prasītāju izstāšanās no izlīguma procedūras – Neierobežota kompetence – Tiesiskās paļāvības aizsardzības un vienlīdzīgas attieksmes principi – Saprātīgs procesa ilgums

Kopsavilkums – Tiesas (desmitā palāta) 2017. gada 12. janvāra spriedums

1. Tiesvedība–Mutvārdu process–Atkārtota sākšana–Nosacījumi

   (Tiesas statūtu 23. pants; Tiesas Reglamenta 83. pants)

2. Apelācija–Pamati–Pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā–Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu–Vispārējo tiesību principu un pierādīšanas jomā piemērojamo noteikumu ievērošanas pārbaude

   (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

3. Konkurence–Administratīvais process–Informācijas pieprasījums–Tiesības uz aizstāvību–Tiesības atteikties sniegt atbildi, kurā tiktu atzīta pārkāpuma izdarīšana

   (Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. pants)

4. Konkurence–Naudas sodi–Apmērs–Noteikšana–Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību–Tādas rīcības nepieciešamība, kas ir atvieglojusi Komisijai pārkāpuma konstatēšanu–Komisijas novērtējuma brīvība

   (Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03)

5. Apelācija–Pamati–Kļūdains faktu vērtējums–Nepieņemamība–Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā–Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

   (LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

6. Konkurence–Naudas sodi–Apmērs–Noteikšana–Komisijas novērtējuma brīvība–Pārbaude tiesā–Savienības tiesas neierobežota kompetence–Piemērojamība

   (LESD 261. un 263. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants; Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03 un Paziņojuma 2006/C 210/02 29. punkts)

7. Konkurence–Administratīvais process–Izlīguma procedūra–Naudas sodu amplitūdas norāde–Uzņēmuma izstāšanās no izlīguma procedūras–Fakts, ka Komisija nepiemēroja minēto amplitūdu galīgajā lēmumā–Pieļaujamība–Tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums–Neesamība

   (Padomes Regula Nr. 1/2003; Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03 un Paziņojuma 2006/C 210/02 29. punkts)

8. Apelācija–Pamati–Norādītās kļūdas tiesību piemērošanā neidentificēšana–Nepietiekami precīzs pamats–Nepieņemamība

   (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkts)

9. Apelācija–Pamati–Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā–Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu–Pamats par pierādījumu sagrozīšanu–No lietas materiāliem neizrietoša faktu konstatējumu saturiskā neprecizitāte–Nepieņemamība

   (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

10. Apelācija–Pamati–Vispārējā tiesā izvirzīto pamatu un argumentu vienkārša atkārtošana–Nepieņemamība–Vispārējās tiesas veiktas Savienības tiesību interpretācijas vai piemērošanas apstrīdēšana–Pieņemamība

    (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 169. panta 2. punkts)

11. Tiesvedība–Procesa ilgums Vispārējā tiesā–Saprātīgs termiņš–Tiesvedība par konkurences tiesību normu pārkāpuma esamību–Saprātīga termiņa neievērošana–Sekas–Ārpuslīgumiskā atbildība–Iztiesāšanas sastāvs

    (LESD 101., 102. pants, 256. panta 1. punkts, 268. pants un 340. panta otrā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa)

12. Tiesvedība–Procesa ilgums Vispārējā tiesā–Saprātīgs termiņš–Vērtēšanas kritēriji

    (LESD 101., 102. pants, 256. panta 1. punkts, 268. pants un 340. panta otrā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 47. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 58. un 59. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 83. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 84.–86. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 89. punktu)

6.  Saistībā ar to Komisijas lēmumu pārbaudi tiesā, ar kuriem tā izlemj uzlikt naudas sodu vai kavējuma naudu par konkurences noteikumu pārkāpumu, papildus LESD 263. pantā paredzētajai tiesiskuma pārbaudei Savienības tiesai ir neierobežota kompetence, kas tai atbilstoši LESD 261. pantam ir atzīta ar Regulas Nr. 1/2003 31. pantu un kas to pilnvaro aizstāt Komisijas vērtējumu ar savu vērtējumu un līdz ar to atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu vai noteikto kavējuma naudu. Šajā saistībā Tiesai, apelācijas tiesvedībā lemjot par tiesību jautājumiem, taisnīguma apsvērumu dēļ nav ar savu vērtējumu jāaizstāj Vispārējās tiesas vērtējums, kuru tā, īstenojot tai piešķirto neierobežoto kompetenci, veikusi, lemjot par to naudas sodu apmēru, kas uzņēmumiem ir piemēroti par Savienības tiesību pārkāpumu. Tikai tad, ja Tiesa uzskatītu, ka sankcijas līmenis ir ne vien neatbilstošs, bet arī tādā mērā pārmērīgs, ka tas ir nesamērīgs, tai šajā ziņā būtu jākonstatē kļūda tiesību piemērošanā, ko Vispārējā tiesa ir pieļāvusi, nosakot neatbilstošu naudas soda apmēru.

   Šajā lietā, lai arī Vispārējā tiesa ir atbildējusi uz visiem prasītāju argumentiem, ar kuriem tās pārmetušas Komisijai, ka tā uzņēmumam, kurš ir izstājies no izlīguma procedūras, ir piemērojusi augstāku naudas sodu par izlīgumu apspriešanā paredzētā diapazona augstāko sodu par daudz mazāku pārkāpuma ilgumu, uz šādu analīzi attiecas prasība ievērot pareizas tiesvedības un pārskatāmības principus. Tādējādi Vispārējai tiesai nevar pārmest, ka tā ir veikusi tik izsmeļošu vērtējumu tiesvedībā, kurā tā pirmo reizi ir tikusi aicināta spriest par situāciju, kurā uzņēmums pēc tam, kad tas bija iesaistījies izlīguma procedūrā, no tās galu galā bija izstājies. To ņemot vērā, Vispārējā tiesa ir pilnībā īstenojusi savu neierobežoto kompetenci, veicot padziļinātu pārbaudi attiecībā gan uz strīdīgā lēmuma tiesiskumu, gan tajā noteiktās naudas soda summas atbilstošo raksturu.

   Tādējādi Vispārējā tiesa ir pienācīgi izvērtējusi tās analīzes pamatotību, ko Komisija veikusi, ņemot vērā visus apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī pastāvošos apstākļus un ņemot vērā prasītāju sadarbības apmēru pēc to izstāšanās no izlīguma procedūras – tātad parastajā procesā. Vispārējā tiesa tāpat sistemātiski ir pārbaudījusi faktorus, kurus Komisija bija izmantojusi apstrīdētajā lēmumā uzliktā naudas soda aprēķinam. Konkrēti, tā detalizēti ir pārbaudījusi, kā Komisija bija ņēmusi vērā faktorus, kas ļauj piešķirt šī naudas soda samazinājumus atbilstoši Paziņojumam par iecietību vai atbilstoši sadarbībai, piemērojot Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 29. punktu. Turklāt ir jākonstatē, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas nav pierādījušas, kāpēc tām uzliktā naudas soda summa ir tādā mērā pārmērīga, ka tā varētu tikt uzskatīta par nesamērīgu.

   (skat. 104.–106. un 108.–112. punktu)

7.  Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir viens no Savienības pamatprincipiem, un iespēja atsaukties uz to ir ikvienam saimnieciskās darbības subjektam, kuram iestāde ir modinājusi pamatotas cerības, sniedzot precīzus solījumus. Turklāt Komisija nevar sniegt precīzus solījumus attiecībā uz jebkādu naudas soda samazinājumu vai imunitāti procesa posmā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas un aizliegtas vienošanās dalībniekiem tāpēc šajā ziņā nevar būt tiesiskās paļāvības.

   Pirmkārt, izlīguma procedūra ir parastajam administratīvajam procesam alternatīvs un no tā atšķirīgs administratīvs process, kuram ir noteiktas īpatnības, piemēram, iepriekšēja iespējamā naudas soda diapazona paziņošana. Otrkārt, ja uzņēmums neiesniedz izlīguma iesniegumu, procedūra, kuras beigās tiek pieņemts galīgais lēmums, ir reglamentēta Regulas Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu, ko vada Komisija, vispārīgajos noteikumos, nevis izlīguma procedūru reglamentējošajos noteikumos.

   Treškārt, šajā parastajā administratīvajā procesā, kurā vēl ir jāpierāda atbildība, Komisijai ir saistošs tikai paziņojums par iebildumiem, kurā nav noteikts naudas sodu diapazons, un tai ir jāņem vērā jaunatklātie apstākļi, kas tai tiek darīti zināmi šajā pašā procesā. Šajā lietā apelācijas sūdzības iesniedzējas ir izstājušās no izlīguma procedūras un tikai pēc šīs izstāšanās tās parastajā procesā ir norādījušas elementus, kas attiecas uz to dalības pārmestajā pārkāpumā ilguma samazinājumu.

   Tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzējas nevar atsaukties ne uz kādu tiesisko paļāvību uz to, ka tiks saglabāts prognozētais apmērs, ko tām paziņoja Komisija izlīguma procedūras laikā kā iespējamo naudas soda diapazonu, kas tika noteikts atkarībā no faktoriem, kuri tika ņemti vērā šajā procesa posmā. Turklāt tad, kad apelācijas sūdzības iesniedzējas izstājās no izlīguma procedūras, tām bija visi pierādījumi, kas ļāva tām paredzēt, ka to dalības kartelī līdz attiecīgajam gadam apstrīdēšanai noteikti būs ietekme uz samazinājumiem, kas tām varēja tikt piešķirti gan atbilstoši Paziņojumam par atbrīvojumu no naudas soda un tā apmēra samazināšanu aizliegtu vienošanos lietās, gan atbilstoši Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 29. punktam. Tādējādi Vispārējai tiesai nevar tikt pārmesta tiesiskās paļāvības aizsardzības principa neievērošana.

   (skat. 134.–139. punktu)

8.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 140.–142. punktu)

9.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 153. punktu)

10.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 154., 155. un 157. punktu)

11.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 165. un 166. punktu)

12.  Prasība atlīdzināt kaitējumu, ko radījis tas, ka Vispārējā tiesa nav ievērojusi saprātīgu lietas izskatīšanas termiņu, nevar tikt celta tieši Tiesā apelācijas ietvaros, bet tā jāceļ pašā Vispārējā tiesā; prasība par zaudējumu atlīdzību ir uzskatāma par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli. To ņemot vērā, tā kā ir acīmredzams, ka Vispārējā tiesa ir pietiekami būtiski pārkāpusi savu pienākumu izskatīt lietu saprātīgā termiņā, un šajā ziņā lietas dalībniekiem nav jāsniedz papildu pierādījumi, Tiesa var to konstatēt. Līdz ar to Tiesa apelācijas tiesvedībā var konstatēt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrajā daļā garantēto tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu neievērošanu pārmērīga tiesvedības Vispārējā tiesā ilguma dēļ.

    Kas attiecas uz kritērijiem, kas ļautu novērtēt, vai Vispārējā tiesa ir ievērojusi lietas izskatīšanas saprātīgā termiņā principu, lietas izskatīšanas termiņa saprātīgums ir jāvērtē, ņemot vērā tādus katras atsevišķas lietas apstākļus kā lietas sarežģītība un lietas dalībnieku rīcība. Šajā saistībā atbilstošo kritēriju uzskaitījums nav izsmeļošs un minētā ilguma saprātīguma izvērtēšanai nav vajadzīga sistemātiska lietas apstākļu pārbaude, ņemot vērā katru no kritērijiem, ja tiesvedības ilgums šķiet attaisnojams attiecībā uz vienu no tiem. Tādējādi ir iespējams atsaukties uz lietas sarežģītību vai prasītāja laiku novilcinošu uzvedību, lai attaisnotu pirmajā brīdī šķietami pārmērīgu izskatīšanas ilgumu.

    (skat. 165. un 167.–169. punktu)