Apvienotās lietas C‑404/15 un C‑659/15 PPU

Pál Aranyosi

un

Robert Căldăraru

(Hanseatisches Oberlandesgericht in Bremen lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Pamatlēmums 2002/584/TI — Eiropas apcietināšanas orderis — Atteikšanās izpildīt pamati — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 4. pants — Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums — Apcietinājuma apstākļi izsniegšanas dalībvalstī”

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2016. gada 5. aprīļa spriedums

1. Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Savstarpējās atzīšanas princips – Apjoms

   (Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kurā grozījumi ir izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, preambulas 6. apsvērums un 1. panta 2. punkts)

2. Pamattiesības – Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegums – Apjoms

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pants un 51. panta 1. punkts)

3. Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Notiesātu vai aizdomās turētu personu nodošana izsniegšanas tiesu iestādēm – Izsniegšanas un izpildes tiesu iestāžu pienākums ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus – Apjoms – Robežas

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pants un 51. panta 1. punkts; Padomes Pamatlēmums 2002/584, kurā grozījumi ir izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299)

4. Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – 15. panta 2. punkts – Notiesātu vai aizdomās turētu personu nodošana izsniegšanas tiesu iestādēm – Sekas

   (Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kurā grozījumi ir izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, 7. pants un 15. panta 2. punkts)

5. Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Notiesātu vai aizdomās turētu personu nodošana izsniegšanas tiesu iestādēm – Attiecīgās personas apcietinājums – Nosacījumi

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6. un 48. pants un 52. panta 1. punkts; Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kurā grozījumi ir izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, 12. pants un 17. panta 5. punkts)

6. Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm – Notiesātu vai aizdomās turētu personu nodošana izsniegšanas tiesu iestādēm – Pienākums ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus – Apcietinājuma apstākļi izsniegšanas dalībvalstī – Necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās risks – Pārbaude, ko veic izpildes tiesu iestāde – Sekas

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pants un 51. panta 1. punkts; Padomes Pamatlēmuma 2002/584, kurā grozījumi ir izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, 1. panta 3. punkts, 5. pants, 6. panta 1. punkts un 7. pants)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 77.–79. un 82. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 85.–87. punktu)

3.  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. panta attiecībā uz necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegumu ievērošana, kā izriet no tās 51. panta 1. punkta, ir attiecināma uz dalībvalstīm un tādējādi – to tiesām, kad tās piemēro Savienības tiesības, kā tas ir gadījumā, kad izsniegšanas tiesu iestāde un izpildes tiesu iestāde piemēro Pamatlēmuma izpildei pieņemtās valsts tiesību normas. No tā izriet, ka, ja izpildes dalībvalsts tiesu iestādes rīcībā ir ziņas, kas apliecina, ka pastāv faktisks risks, ka attiecībā pret apcietinājumā esošām personām izsniegšanas dalībvalstī tiks izrādīta necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās, aplūkojot to ar Savienības tiesībām garantēto pamattiesību aizsardzības standartu un, it īpaši, Hartas 4. panta gaismā, tai, lemjot par personas, uz kuru attiecas Eiropas apcietināšanas orderis, nodošanu izsniegšanas dalībvalsts tiesu iestādēm, ir jānovērtē šāda riska esamība. Šāda apcietināšanas ordera izpilde nedrīkst radīt necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos attiecībā pret šo personu. Šim nolūkam izpildes tiesu iestādei vispirms ir jāpamatojas uz objektīvu, ticamu, precīzu un pienācīgi aktualizētu informāciju par izsniegšanas dalībvalstī pastāvošajiem apcietinājuma nosacījumiem, kas atspoguļo faktiskas nepilnības, kuras ir vai nu sistēmiskas un vispārīgas, vai skar noteiktas personu grupas vai arī atsevišķas brīvības atņemšanas iestādes. Šī informācija var izrietēt tostarp no starptautisko tiesu nolēmumiem, tādiem kā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, izsniegšanas dalībvalsts tiesu spriedumiem, kā arī no lēmumiem, ziņojumiem un citiem dokumentiem, kurus ir izstrādājušas Eiropas Padomes iestādes vai kas izriet no Apvienoto Nāciju sistēmas. Tomēr necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās faktiskā riska konstatējums vispārējo apcietinājuma apstākļu izsniegšanas dalībvalstī dēļ pats par sevi nevar būt Eiropas apcietināšanas ordera izpildes atteikuma pamats. Ja šāda riska esamība ir konstatēta, izpildes tiesu iestādei ir konkrēti un precīzi jānovērtē, vai pastāv nopietns un pārbaudīts pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona tiks pakļauta šim riskam tai paredzēto apcietinājuma apstākļu izsniegšanas dalībvalstī dēļ. Vienīgi informācija, kas liecina par tādu nepilnību esamību, kuras ir vai nu sistēmiskas un vispārīgas, vai skar noteiktas personu grupas vai arī atsevišķas brīvības atņemšanas iestādes un kuras ir saistītas ar apcietinājuma apstākļiem izsniegšanas dalībvalstī, ne obligāti nozīmē, ka konkrētajā gadījumā pret attiecīgo personu tās nodošanas šīs dalībvalsts iestādēm gadījumā tiks izrādīta necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās. Tādējādi, lai nodrošinātu Hartas 4. panta ievērošanu tādas personas individuālā gadījumā, attiecībā uz kuru ir izsniegts Eiropas apcietināšanas orderis, izpildes tiesu iestādei, kuras rīcībā ir objektīva, ticama, precīza un pienācīgi aktualizēta informācija par šādu nepilnību esamību, ir jāpārbauda, vai konkrētās lietas apstākļos pastāv nopietns un pārbaudīts pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona pēc tās nodošanas izsniegšanas dalībvalstij tiks pakļauta necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās faktiskajam riskam šī panta izpratnē.

   (sal. ar 84., 88., 89., 91.–94. punktu un rezolutīvo daļu)

4.  Izpildes dalībvalsts tiesu iestādei, piemērojot Pamatlēmuma 2002/584 par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kurā grozījumi ir izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, 15. panta 2. punktu, izsniegšanas dalībvalsts tiesu iestādei ir jālūdz steidzami sniegt visu vajadzīgo papildu informāciju attiecībā uz apstākļiem, kādos šajā dalībvalstī ir paredzēts turēt apcietinājumā attiecīgo personu. Šis lūgums var attiekties arī uz to, vai izsniegšanas dalībvalstī ir eventuālas valsts vai starptautiskas procedūras un mehānismi attiecībā uz apcietinājuma apstākļu pārbaudi, kuri ir saistīti, piemēram, ar brīvības atņemšanas iestāžu apmeklējumiem, kas ļauj novērtēt šajās iestādēs pastāvošo apcietinājuma apstākļu aktuālo stāvokli. Saskaņā ar Pamatlēmuma 15. panta 2. punktu izpildes tiesu iestāde var noteikt termiņu no izsniegšanas tiesu iestādes pieprasītās papildu informācijas saņemšanai. Konkrētajā gadījumā šis termiņš ir jāpielāgo, lai pēdējai minētajai iestādei paredzētu nepieciešamo laiku, lai apkopotu minēto informāciju, vajadzības gadījumā lūdzot palīdzību izsniegšanas dalībvalsts centrālajai iestādei vai kādai no centrālajām iestādēm Pamatlēmuma 7. panta izpratnē. Saskaņā ar Pamatlēmuma 15. panta 2. punktu saistībā ar minēto termiņu tomēr ir jāņem vērā vajadzība ievērot Pamatlēmuma 17. pantā noteiktos termiņus. Izsniegšanas tiesu iestādei ir jāsniedz šī informācija izpildes tiesu iestādei. Ja, ņemot vērā informāciju, kas ir sniegta, piemērojot Pamatlēmuma 15. panta 2. punktu, kā arī jebkuru citu izpildes tiesu iestādes rīcībā esošu informāciju, šī iestāde konstatē, ka attiecībā uz personu, pret kuru ir izdots Eiropas apcietināšanas orderis, pastāv faktisks necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās risks, šī ordera izpilde ir jāatliek, bet tā nav jāizbeidz. Gadījumā, ja informācija, ko izpildes tiesu iestāde ir saņēmusi no izsniegšanas tiesu iestādes, ir pamats noraidīt faktiskā riska esamību, ka pret attiecīgo personu izsniegšanas dalībvalstī tiks izrādīta necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās, izpildes tiesu iestādei Pamatlēmumā paredzētajos termiņos ir jāpieņem savs lēmums par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, un tas neskar attiecīgās personas iespēju pēc tās nodošanas izmantot izsniegšanas dalībvalsts tiesību sistēmā pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, kas tai attiecīgajā gadījumā ļauj apstrīdēt tās apcietinājuma apstākļu šīs dalībvalsts brīvības atņemšanas iestādēs tiesiskumu. Ja šī riska esamība nevar tikt noraidīta saprātīgā termiņā, šai iestādei ir jālemj par to, vai nodošanas procedūra ir jāizbeidz.

   (sal. ar 95.–98. un 103. punktu un rezolutīvo daļu)

5.  Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6. pantu izpildes tiesu iestāde var nolemt personu paturēt apcietinājumā tikai tad, ja Eiropas apcietinājuma ordera izpildes procedūra ir tikusi īstenota pietiekami rūpīgi un ja attiecīgi ieslodzījuma ilgums nav pārmērīgs. Attiecībā uz personām, pret kurām Eiropas apcietināšanas orderis ir izsniegts kriminālvajāšanas vajadzībām, šai iestādei ir pienācīgi jāņem vērā ar Hartas 48. pantu garantētā nevainīguma prezumpcija. Šajā ziņā izpildes tiesu iestādei ir jāievēro samērīguma prasība, kas Hartas 52. panta 1. punktā ir paredzēta saistībā ar visiem tajā atzīto tiesību un brīvību ierobežojumiem. Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšana nevar pamatot attiecīgās personas paturēšanu apcietinājumā bez jebkāda laika ierobežojuma. Katrā ziņā, ja izpildes tiesu iestāde secina, ka tai ir jāizbeidz pieprasītās personas turēšana apcietinājumā, tai saskaņā ar Pamatlēmuma 2002/584 par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kurā grozījumi ir izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, 12. pantu un 17. panta 5. punktu šīs personas provizoriskā atbrīvošana ir jāpapildina ar jebkādiem pasākumiem, ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai novērstu tās bēgšanu un nodrošinātu, ka materiālie nosacījumi, kas ir nepieciešami faktiskai tās nodošanai, būtu izpildīti tikmēr, kamēr nav pieņemts neviens galīgs lēmums par Eiropas apcietināšanas ordera izpildi.

   (sal. ar 100.–102. punktu)

6.  Pamatlēmuma 2002/584 par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kurā grozījumi ir izdarīti ar Pamatlēmumu 2009/299, 1. panta 3. punkts, 5. pants un 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja pastāv objektīva, ticama, precīza un pienācīgi aktualizēta informācija, kas liecina par to, ka izsniegšanas dalībvalstī pastāv tādas apcietinājuma apstākļu nepilnības, kuras ir vai nu sistēmiskas un vispārīgas, vai skar noteiktas personu grupas vai arī atsevišķas brīvības atņemšanas iestādes, izpildes tiesu iestādei ir konkrēti un precīzi jānovērtē, vai pastāv nopietns un pārbaudīts pamats uzskatīt, ka persona, attiecībā uz kuru ir izdots Eiropas apcietināšanas orderis, lai veiktu kriminālvajāšanu vai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, tās nodošanas izsniegšanas dalībvalstij gadījumā tiks pakļauta faktiskam necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās riskam Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. panta izpratnē tās apcietinājuma apstākļu šajā dalībvalstī dēļ. Šim nolūkam izpildes tiesu iestādei ir jālūdz izsniegšanas tiesu iestādei sniegt papildu informāciju un [pēdējai minētajai] pēc tam, kad tā vajadzības gadījumā ir lūgusi palīdzību izsniegšanas dalībvalsts centrālajai iestādei vai kādai no centrālajām iestādēm minētā pamatlēmuma 7. panta izpratnē, ir jāsniedz šī informācija šādā lūgumā noteiktajā termiņā. Izpildes dalībvalsts tiesu iestādei ir jāatliek savs lēmums par attiecīgās personas nodošanu līdz brīdim, kad tā saņem papildu informāciju, kura tai ļauj noraidīt šāda riska esamību.

   (sal. ar rezolutīvo daļu)