Lieta C‑365/15

Wortmann KG Internationale Schuhproduktionen

pret

Hauptzollamt Bielefeld

(Finanzgericht Düsseldorf lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Muitas savienība un kopējais muitas tarifs – Ievedmuitas nodokļa atmaksa – Regula (EEK) Nr. 2913/92 (Muitas kodekss) – 241. panta pirmās daļas pirmais ievilkums – Dalībvalsts pienākums paredzēt nokavējuma procentu samaksu pat valsts tiesās celtas prasības neesamības gadījumā

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 18. janvāra spriedums

Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu atmaksa vai atlaišana – Summas, ko attiecīgā persona atbilstoši spēkā neesošai antidempinga regulai nepamatoti samaksājusi kā ievedmuitas nodokli – Pienākums samaksāt attiecīgajai personai, kurai ir tiesības uz atmaksu, ar to saistītos procentus

(Padomes Regulas Nr. 2913/92 241. pants)

Ja ievedmuitas nodoklis, tostarp antidempinga maksājumi, tiek atmaksāti, pamatojoties uz to, ka tie ir tikuši iekasēti, pārkāpjot Savienības tiesības, kas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai, dalībvalstīm pastāv no Savienības tiesībām izrietošs pienākums samaksāt indivīdiem, kuriem ir tiesības uz atmaksu, ar to saistītos procentus, sākot no dienas, kad šie indivīdi bija samaksājuši atmaksātos maksājumus.

Šajā ziņā, nenoliedzami, ir jānorāda, ka Muitas kodeksa 241. panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka muitas dienestu veiktā iekasēto ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu summas, kā arī kredīta procentu vai nokavējuma procentu atmaksa nerada tām nekādus maksājuma procentus. Ņemot vērā iepriekš minēto, šī tiesību norma pati par sevi nevar nozīmēt, ka tādā situācijā, kāda tiek aplūkota pamatlietā, valsts tiesiskajā regulējumā pamatoti varētu būt paredzēts, ka nav jāveic procentu samaksa par atmaksāto ievedmuitas nodokļu summu no šo nodokļu samaksas brīža līdz to atmaksas brīdim. Proti, gan no Muitas kodeksa 241. panta rašanās vēstures, gan no konteksta, kādā ietilpst šī tiesību norma, izriet, ka tā nav piemērojama tādos apstākļos kā pamatlietā.

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru valsts iestāžu kompetencē ir noteikt sekas, kas atbilstoši to tiesību sistēmai izriet no regulas, ar kuru noteikts antidempinga maksājums, atcelšanas vai spēkā neesamības atzīšanas, kas nozīmē, ka antidempinga maksājumi, kuri iekasēti saskaņā ar attiecīgo regulu, pēc likuma nav bijuši maksājami Muitas kodeksa 236. panta 1. punkta izpratnē un ka muitas iestādēm principā tie ir jāatmaksā atbilstoši minētajai normai, ja vien ir izpildīti šai atmaksai paredzētie nosacījumi, tostarp šī kodeksa 236. panta 2. punktā norādītais nosacījums. (šajā ziņā skat. spriedumus,2007. gada 27. septembris, Ikea Wholesale, C‑351/04, EU:C:2007:547, 67. punkts, un 2010. gada 18. marts, Trubowest Handel un Makarov/Padome un Komisija, C‑419/08 P, EU:C:2010:147, 25. punkts).

(skat. 24.–26., 34. un 39. punktu un rezolutīvo daļu)