This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62015CJ0356
Tiesas spriedums (piektā palāta), 2018. gada 11. jūlijs.
Eiropas Komisija pret Beļģijas Karalisti.
Valsts pienākumu neizpilde – Sociālais nodrošinājums – Regula (EK) Nr. 883/2004 – 11. un 12. pants, kā arī 76. panta 6. punkts – Regula (EK) Nr. 987/2009 – 5. pants – Darba ņēmēja norīkošana darbā – Dalība sociālā nodrošinājuma shēmā – Krāpšanas apkarošana – A1 apliecība – Dalībvalsts, kurā tiek veikta profesionālā darbība, atteikums sniegt atzinumu krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā.
Lieta C-356/15.
Tiesas spriedums (piektā palāta), 2018. gada 11. jūlijs.
Eiropas Komisija pret Beļģijas Karalisti.
Valsts pienākumu neizpilde – Sociālais nodrošinājums – Regula (EK) Nr. 883/2004 – 11. un 12. pants, kā arī 76. panta 6. punkts – Regula (EK) Nr. 987/2009 – 5. pants – Darba ņēmēja norīkošana darbā – Dalība sociālā nodrošinājuma shēmā – Krāpšanas apkarošana – A1 apliecība – Dalībvalsts, kurā tiek veikta profesionālā darbība, atteikums sniegt atzinumu krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā.
Lieta C-356/15.
Lieta C‑356/15
Eiropas Komisija
pret
Beļģijas Karalisti
Valsts pienākumu neizpilde – Sociālais nodrošinājums – Regula (EK) Nr. 883/2004 – 11. un 12. pants, kā arī 76. panta 6. punkts – Regula (EK) Nr. 987/2009 – 5. pants – Darba ņēmēja norīkošana darbā – Dalība sociālā nodrošinājuma shēmā – Krāpšanas apkarošana – A1 apliecība – Dalībvalsts, kurā tiek veikta profesionālā darbība, atteikums sniegt atzinumu krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā
Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 11. jūlija spriedums
Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi – Valsts pienākumu neizpildes pierādījums – Komisijas pienākums – Prezumpcijas – Nepieļaujamība – Pierādījumu, kas parāda valsts pienākumu neizpildi, iesniegšana
(LESD 258. pants)
Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Iebildumu un pamatu izklāsts – Formas prasības – Nepārprotams prasījumu formulējums
(EKL 258. pants; Tiesas Reglamenta 120. panta c) apakšpunkts)
Sociālais nodrošinājums – Migrējoši darba ņēmēji – Piemērojamie tiesību akti – Darba ņēmēji, kas norīkoti darbā dalībvalstī, kas nav viņu darba devēja reģistrācijas valsts – Reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes izdota apliecība A 1 – Pierādījumu spēks attiecībā uz citu dalībvalstu sociālā nodrošinājuma institūcijām – Robežas – Pienākums pārskatīt, ja citas dalībvalsts iestāde ir izteikusi šaubas – Samierināšanas procedūra administratīvā komisijā sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai domstarpību gadījumā – Procedūra sakarā ar pienākumu neizpildi, ja samierināšana nav notikusi
(LES 4. panta 3. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 883/2004 12. panta 1. punkts un Regulas Nr. 987/2009 5. panta 1. punkts)
Sociālais nodrošinājums – Migrējoši darba ņēmēji – Piemērojamie tiesību akti – Darba ņēmēji, kas norīkoti darbā dalībvalstī, kas nav viņu darba devēja reģistrācijas valsts – Reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes izdota apliecība A 1 – Pierādījumu spēks attiecībā uz citu dalībvalstu sociālā nodrošinājuma institūcijām, kā arī to tiesām – Krāpnieciski iegūta apliecība – Norīkojuma dalībvalsts tiesas tiesības neņemt vērā apliecību – Nosacījumi – Norīkojuma dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas ļauj tās iestādēm atzīt minēto apliecību par spēkā neesošu un vienpusēji norīkotos darba ņēmējus piesaistīt savai sociālā nodrošinājuma sistēmai – Nepieļaujamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 883/2004, 11. panta 1. punkts, 12. panta 1. punkts un 76. panta 6. punkts un Regula Nr. 987/2009)
Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 25. un 26. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 32.–34. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 86.,87., 89. –92. punktu)
Pat ja ir bijusi acīmredzama kļūda vērtējumā par Regulas Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, kas grozīta ar Regulu Nr. 465/2012, piemērošanas nosacījumiem un ja tomēr izrādās, ka norīkoto darba ņēmēju nodarbinātības nosacījumi acīmredzami neietilpst tās normas materiālās piemērošanas jomā, pamatojoties uz kuru ir izdota A 1 apliecība, ir jāievēro procedūra, ko piemēro, risinot iespējamos strīdus starp attiecīgajām dalībvalstu iestādēm par A 1 apliecības spēkā esamību vai precizitāti.
Ja tiktu apstiprināts, ka tā dalībvalsts, uz kuru darba ņēmējs ir norīkots, var pieņemt tiesību aktus, ar kuriem tā pilnvaro savas iestādes, vēršoties šīs dalībvalsts tiesā, vienpusēji atzīt A1 apliecību par spēkā neesošu, tad tiktu apdraudēta sistēma, kuras pamatā ir lojāla sadarbība starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Līdz ar to tikmēr, kamēr A1 apliecība nav atsaukta vai atzīta par spēkā neesošu, tā principā ir obligāta tās dalībvalsts iekšējā tiesību sistēmā, uz kuru darba ņēmēji ir norīkoti, un tātad tā ir saistoša tās iestādēm.
Tā rezultātā tādi dalībvalsts tiesību akti, kuros kompetentajām iestādēm ir atļauts vienpusēji pakļaut darba ņēmēju minētās dalībvalsts tiesiskajam regulējumam sociālā nodrošinājuma jomā, ir pretrunā principam par algotu darba ņēmēju pakļaušanu tikai vienai sociālā nodrošinājuma sistēmai, kas noteikts Regulas Nr. 883/2004 11. panta 1. punktā, kā arī tiesiskās noteiktības principam, kurš tostarp prasa, lai tiesību normu sekas būtu skaidras, precīzas un paredzamas, it īpaši tad, ja tām var būt negatīva ietekme uz privātpersonām un uzņēmumiem.
Tādi tiesību akti nav saderīgi arī ar Regulu Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 normām, kurās regulēta izmantojamā procedūra šo regulu interpretācijas vai piemērošanas grūtību gadījumā, it īpaši, ja dalībvalsts, uz kuru darba ņēmējs ir norīkots, uzskata, ka nav izpildīti Regulas Nr. 883/2004 12. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumi.
Attiecībā uz iespēju neņemt vērā krāpnieciski iegūto A 1 apliecību – tiklīdz Regulas Nr. 883/2004 76. panta 6. punktā paredzētā dialoga ietvaros dalībvalsts, uz kuru darba ņēmēji ir norīkoti, iestāde vēršas A 1 apliecību izdevējiestādē, iesniedzot konkrētu informāciju, kas liek uzskatīt, ka šīs apliecības ir iegūtas krāpnieciski, otrajai minētajai iestādei atbilstoši lojālas sadarbības principam, ņemot vērā šo informāciju, ir jāpārskata šo apliecību izsniegšanas pamatotība un vajadzības gadījumā tās jāatsauc.
Ja šī pēdējā minētā iestāde neveic šādu pārskatīšanu saprātīgā termiņā, ir jābūt iespējai uz šo informāciju atsaukties tiesvedībā, lūdzot tās dalībvalsts tiesai, uz kuru darba ņēmēji ir norīkoti, neņemt vērā minētās apliecības.
Taču iepriekš minētais dalībvalsts tiesiskais regulējums neatbilst aprakstītajiem nosacījumiem.
Proti, no vienas puses, šajā tiesiskajā regulējumā nav paredzēts pienākums uzsākt Regulās Nr. 883/2004 un Nr. 987/2009 paredzēto dialoga un samierināšanas procedūru. No otras puses, šis tiesiskais regulējums nav ierobežots tikai līdz tam, ka ar to vienai valsts tiesai tiktu piešķirtas pilnvaras konstatēt krāpšanas pastāvēšanu un šī iemesla dēļ noraidīt A 1 apliecību, bet tajā gan ir paredzēts, ka ārpus jebkādas tiesvedības valsts sociālās apdrošināšanas iestādes, kā arī sociālie inspektori nolemj pakļaut norīkotos darba ņēmējus šīs dalībvalsts tiesību aktiem sociālā nodrošinājuma jomā.
(skat. 93. –96., 100., 101., 104. un 105. punktu)