Lieta C‑317/15

X

pret

Staatssecretaris van Financiën

(Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kapitāla brīva aprite – LESD 64. pants – Kapitāla aprite ar trešām valstīm, ietverot finanšu pakalpojumu sniegšanu – Finanšu līdzekļi, kas atrodas bankas kontā Šveicē – Paziņojums par uzrēķinu – Uzrēķina termiņš – Uzrēķina termiņa pagarināšana gadījumos, kad uzkrājumi atrodas ārpus dzīvesvietas dalībvalsts

Kopsavilkums – Tiesas (devītā palāta) 2017. gada 15. februāra spriedums

1. Kapitāla brīva aprite un maksājumu brīvība–Kapitāla aprites uz vai no trešām valstīm ierobežojumi–Tādas kapitāla aprites ierobežojumi, kas ietver tiešus ieguldījumus, uzņēmējdarbības veikšanu, finanšu pakalpojumu sniegšanu vai vērtspapīru laišanu kapitāla tirgū–1993. gada 31. decembrī pastāvējuša ierobežojuma jēdziens–Uzrēķina termiņa pagarināšana gadījumos, kad uzkrājumi atrodas ārpus dzīvesvietas dalībvalsts–Iespēja piemērot situācijām, kuras nav saistītas ar tiešiem ieguldījumiem, uzņēmējdarbības veikšanu, finanšu pakalpojumu sniegšanu vai vērtspapīru laišanu kapitāla tirgū

   (LESD 63. panta 1. punkts un 64. panta 1. punkts)

2. Kapitāla brīva aprite un maksājumu brīvība–Kapitāla aprites uz vai no trešām valstīm ierobežojumi–Kapitāla aprite, kas ietver finanšu pakalpojumu sniegšanu–Jēdziens–Dalībvalsts rezidenta atvērts vērtspapīru konts banku iestādē, kura atrodas ārpus Savienības–Ietveršana

   (LESD 64. panta 1. punkts)

3. Kapitāla brīva aprite un maksājumu brīvība–Kapitāla aprites uz vai no trešām valstīm ierobežojumi–Kapitāla aprites, kas ietver finanšu pakalpojumu sniegšanu, ierobežojumi–Piemērošanas joma–Uzrēķina termiņa pagarināšana gadījumos, kad uzkrājumi atrodas ārpus dzīvesvietas dalībvalsts–Pasākums, kas neattiecas nedz uz pakalpojuma sniedzēju, nedz uz pakalpojuma sniegšanas nosacījumiem un kārtību–Ietveršana

   (LESD 64. panta 1. punkts)

1.  LESD 64. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas ir piemērojams valsts tiesiskajam regulējumam, kurā paredzēts tāds šajā normā minēts kapitāla brīvas aprites ierobežojums kā pamatlietā aplūkotais uzrēķina termiņa pagarinājums, ja šis ierobežojums ir piemērojams arī situācijās, kurām nav saistības ar tiešiem ieguldījumiem, uzņēmējdarbības veikšanu, finanšu pakalpojumu sniegšanu vai vērtspapīru laišanu tirgū.

   Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka no LESD 64. panta 1. punkta teksta izriet, ka šajā normā ir paredzēta atkāpe no LESD 63. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma “attiecināt”1993. gada 31. decembrī pastāvošos valsts tiesībās paredzētos kapitāla aprites ierobežojumus, ja tā ietver tiešus ieguldījumus, uzņēmējdarbības veikšanu, finanšu pakalpojumu sniegšanu vai vērtspapīru laišanu tirgū. Tādējādi LESD 64. panta 1. punkta piemērojamība nav atkarīga no valsts tiesiskā regulējuma, kurš ietver šādus ierobežojums, priekšmeta, bet gan no tā iedarbības. Šī tiesību norma ir piemērojama, ciktāl valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts kapitāla brīvas aprites ierobežojums, kas ietver tiešos ieguldījumus, uzņēmējdarbības veikšanu, finanšu pakalpojumu sniegšanu vai vērtspapīru laišanu tirgū. No tā izriet, ka fakts, ka minēto tiesisko regulējumu var piemērot arī citās situācijās, nerada šķērsli LESD 64. panta 1. punkta piemērošanai tajā minētajos apstākļos.

   Otrkārt, šādu interpretāciju apstiprina Tiesas judikatūra. Tajā ir teikts, ka tāds kapitāla aprites ierobežojums kā ārvalstu izcelsmes dividendēm mazāk labvēlīgs nodokļu režīms ietilpst LESD 64. panta 1. punktā, ciktāl tas attiecas uz līdzdalību, kas iegādāta, lai izveidotu vai saglabātu noturīgas un tiešas saimnieciskas saiknes starp akcionāru un attiecīgo sabiedrību, un kas ļauj tam efektīvi piedalīties šās sabiedrības vadībā vai kontrolē (spriedums, 2016. gada 24. novembris, SECIL, C‑464/14, EU:C:2016:896, 78. punkts un tajā minētā judikatūra). Tāpat Tiesa ir atzinusi, ka ierobežojums ir uzskatāms par LESD 64. panta 1. punktā minēto ierobežojumu kapitāla apritei, kas ietver tiešas investīcijas, ja tas attiecas uz visdažādākajām investīcijām, ko veic fiziskas vai juridiskas personas un kuras palīdz izveidot vai saglabāt ilgstošas un tiešas attiecības starp personu, kas nodrošina kapitālu, un uzņēmumu, kam kapitāls ir darīts pieejams saimnieciskas darbības veikšanai (šajā ziņā skat. spriedumu, 2008. gada 20. maijs, Orange European Smallcap Fund, C‑194/06, EU:C:2008:289, 102. punkts). No šiem spriedumiem, un īpaši vārdiem “ciktāl” un “ja”, izriet, ka LESD 64. panta 1. punkta piemērošanas joma nav atkarīga no valsts tiesībās noteiktā konkrētā ierobežojuma priekšmeta, bet gan no tā iedarbības uz šajā pantā noteiktajiem kapitāla aprites veidiem.

   (skat. 21., 22. un 25. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Fakts, ka dalībvalsts rezidents ir atvēris vērtspapīru kontu banku iestādē, kura atrodas ārpus Savienības, kā tas ir pamatlietā, ietilpst kapitāla aprites jēdzienā, kas ietver finanšu pakalpojumu sniegšanu LESD 64. panta 1. punkta izpratnē.

   Šajā ziņā ir jānorāda, ka kapitāla aprite, kura rodas, atverot vērtspapīru kontu bankā, ietver finanšu pakalpojumu sniegšanu. Proti, no vienas puses, ir skaidrs, ka šī banka šī konta turētājam sniedz minētā konta pārvaldības pakalpojumus, kas ir kvalificējams kā finanšu pakalpojumu sniegšana.

   No otras puses, pastāv cēloņsakarība starp attiecīgo kapitāla apriti un finanšu pakalpojumiem, jo konta turētājs savu kapitālu ieskaita vērtspapīru kontā, jo tas kā pretizpildījumu saņem banku iestādes sniegtos pārvaldības pakalpojumus. Līdz ar to tādā situācijā, kāda tiek aplūkota pamatlietā, pastāv pietiekami cieša saikne starp kapitāla apriti un finanšu pakalpojumu sniegšanu.

   (skat. 29.–31. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.  LESD 64. panta 1. punktā dalībvalstīm sniegtā iespēja piemērot ierobežojumus kapitāla apritei, kura ietver finanšu pakalpojumu sniegšanu, attiecas arī uz tādiem ierobežojumiem kā pamatlietā aplūkojamais pagarinātais uzrēķina termiņš, kuri neattiecas nedz uz pakalpojuma sniedzēju, nedz uz pakalpojuma sniegšanas nosacījumiem un kārtību.

   Šajā ziņā ir jānorāda, ka izšķirošais kritērijs LESD 64. panta 1. punkta piemērošanai attiecas uz cēloņsakarības saikni, kas pastāv starp kapitāla apriti un finanšu pakalpojumu sniegšanu, nevis uz strīdīgā valsts pasākuma personālo piemērošanas jomu vai tā saikni ar šādu pakalpojumu sniedzēju, nevis to saņēmēju. Proti, šīs normas piemērošanas joma ir nosakāma, atsaucoties uz kapitāla aprites veidiem, kuriem var piemērot ierobežojumus (spriedums, 2015. gada 21. maijs, Wagner‑Raith, C‑560/13, EU:C:2015:347, 39. punkts).

   Tādējādi tas, ka valsts pasākums vispirms attiecas uz ieguldītāju, nevis finanšu pakalpojuma sniedzēju, netraucē atzīt, ka uz šo pasākumu ir attiecināms LESD 64. panta 1. punkts (spriedums, 2015. gada 21. maijs, Wagner‑Raith, C‑560/13, EU:C:2015:347, 40. punkts). Tāpat arī apstāklis, ka valsts pasākums nav saistīts ar finanšu pakalpojuma sniegšanas nosacījumiem un kārtību, nav šķērslis minētās normas piemērošanai šim pasākumam.

   (skat. 33.–35. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)