Lieta C‑230/15

Brite Strike Technologies Inc.

pret

Brite Strike Technologies SA

(rechtbank Den Haag lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Regula (EK) Nr. 44/2001 — 22. panta 4. punkts — Jurisdikcija strīdos intelektuālā īpašuma jomā — 71. pants — Konvencijas, ko dalībvalstis ir noslēgušas īpašās jomās — Beniluksa konvencija par intelektuālo īpašumu — Jurisdikcija strīdos Beniluksa preču zīmju un dizainparaugu jomā — LESD 350. pants”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 14. jūlija spriedums

1. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – 71. pants – Piemērošanas joma – Attiecības ar konvencijām īpašā jomā – Dažu dalībvalstu noslēgtas konvencijas – Ietveršana – Trešās valsts dalības pienākums – Neesamība

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 69. pants un 71. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

2. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Attiecības ar konvencijām īpašā jomā – Dalībvalstu īstenota jaunu konvenciju noslēgšana vai spēkā esošu konvenciju grozīšana, iekļaujot par šīs regulas noteikumiem pārākus noteikumus – Nepieļaujamība

   (Padomes Regulas Nr. 44/2001 71. pants; 1968. gada 27. septembra konvencijas 57. pants)

3. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Attiecības ar konvencijām īpašā jomā – Beniluksa konvencija par intelektuālo īpašumu – Regulas nepiemērojamība – Nosacījumi – Reģionālā apvienība, kas apsteidz iekšējā tirgus īstenošanu, un atkāpes nepieciešamība Beniluksa sistēmas pareizas darbības nodrošināšanai – Tiesiskās noteiktības un pareizas tiesvedības principu ievērošana

   (LESD 350. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 4. punkts; Padomes Regulas Nr. 44/2001 11. un 12. apsvērums, 22. panta 4. punkts un 71. pants)

1.  Lai gan ir izmantots formulējums “konvencijas, kurās dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses”, kas netieši norāda, ka Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu [nolēmumu] atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 71. pants attiecas tikai uz konvencijām, kuras ir noslēgtas starp visām dalībvalstīm, no tā 2. panta a) apakšpunkta formulējuma nepārprotami izriet, ka pie minētajām konvencijām pieder arī konvencijas, kas ir noslēgtas tikai starp dažām dalībvalstīm. Turklāt, aplūkojot kopsakarā Regulas Nr. 44/2001 69. un 71. pantu, var izdarīt secinājumu, ka pēdējā minētā tiesību norma nav jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz konvencijām, kas saista vairākas dalībvalstis, tas būtu piemērojams tikai ar nosacījumu, ka šādu konvenciju viena vai vairākas līgumslēdzējas puses ir arī trešās valstis.

   (sal. ar 49. un 50. punktu)

2.  Sakarība starp Regulā Nr. 44/2001 par jurisdikciju un nolēmumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās paredzētajiem jurisdikcijas noteikumiem un tiem, kas bija ietverti noteiktās dalībvalstu starpā noslēgtās konvencijās, saskaņā ar Regulas Nr. 44/2001 71. pantu bija regulēta, dodot priekšroku šīm konvencijām, tomēr šī tiesību norma nesniedza dalībvalstīm iespēju, noslēdzot jaunas konvencijas vai grozot jau spēkā esošās konvencijas, ieviest noteikumus, kuri būtu prioritāri attiecībā pret šīs regulas noteikumiem.

   Šis Regulas Nr. 44/2001 71. panta piemērošanas jomas ierobežojums salīdzinājumā ar 1968. gada 27. septembra Briseles Konvencijas par jurisdikciju un tiesas spriedumu [nolēmumu] izpildi civillietās un komerclietās 57. pantu faktiski atspoguļo pastāvīgo judikatūru, saskaņā ar kuru, pakāpeniski ieviešot kopīgos noteikumus, dalībvalstīm vairs nav tiesību slēgt starptautiskus nolīgumus, kas ietekmē šos noteikumus. Šis ierobežojums ir spēkā arī attiecībā uz nolīgumu slēgšanu starp pašām dalībvalstīm.

   (sal. ar 51.–54. punktu)

3.  Ar Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un nolēmumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 71. pantu, to interpretējot LESD 350. panta gaismā, Beniluksa konvencijas par intelektuālo īpašumu (preču zīmes un dizainparaugi) (Konvencija) 4.6. pantā izteikto jurisdikcijas noteikumu attiecībā uz tiesvedībām par Beniluksa preču zīmēm un dizainparaugiem netiek liegts piemērot attiecībā uz šīm tiesvedībām.

   Šajā ziņā ar LESD 350. pantu Beļģijas Karalistei, Luksemburgas Lielhercogistei un Nīderlandes Karalistei tiek atļauts, atkāpjoties no Savienības noteikumiem, paturēt spēkā noteikumus, kas ir piemērojami to reģionālās apvienības ietvaros, ar nosacījumu, ka, pirmkārt, šī reģionālā apvienība apsteidz iekšējā tirgus īstenošanu, un, otrkārt, ka šāda atkāpe ir attaisnota, jo ir nepieciešama Beniluksa sistēmas pareizas darbības nodrošināšanai.

   Runājot par pirmo no šīm prasībām, Beniluksa ietvaros attiecīgo trīs dalībvalstu preču zīmes un dizainparaugi ir aizstāti ar apliecinošiem dokumentiem ar vienotu iedarbību. Šī sistēma, kas pastāv paralēli apliecinošu dokumentu ar vienotu iedarbību Savienības līmenī sistēmai, vienlaikus iekļaujot sevī daļējo saskaņošanu, kura ir īstenota ar Direktīvu 2008/95, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, un Direktīvu 98/71 par dizainparaugu tiesisko aizsardzību, apsteidz šo Savienības līmeņa sistēmu. Faktiski uz Beniluksa preču zīmēm un dizainparaugiem tiek attiecināts pilnīgi vienots tiesiskais regulējums, kas ir papildināts ar institucionāliem noteikumiem un kopīgām procedūrām. Pie tiem pieder Konvencijas 4.6. pants.

   Attiecībā uz otro prasību, ņemot vērā to, ka Beniluksa preču zīmes un dizainparaugi pieder pie attiecīgajās trīs dalībvalstīs pastāvošās progresīvās sistēmas, ka Beniluksā iedibinātās tiesu struktūras pamatā ir decentralizēta sistēma ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšanas mehānismu Beniluksa valstu tiesā un ka šai reģionālajai apvienībai ir raksturīga daudzvalodība, Konvencijas 4.6. pantā kodificētais noteikums, kam pamatā ir it īpaši atbildētāja domicils, un šādi ir nodrošināts, ka tiesvedības saistībā ar šīm lietām var tikt uzsāktas vienas no šīm trīs dalībvalstīm tiesā, nevis atbilstoši Regulas Nr. 44/2001 22. panta 4. punktam un vēlāk – Regulas Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un nolēmumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 24. panta 4. punktam – ir koncentrētas Nīderlandes tiesās atkarībā no vietas, kurā ir centralizēta reģistrācijas pieteikumu iesniegšana un reģistrācija un atrodas reģistrs, var tikt kvalificēts kā nepieciešams Beniluksa preču zīmju un dizainparaugu sistēmas pareizas darbības nodrošināšanai.

   Visbeidzot, ir jāuzskata, ka tāda tiesību norma kā Konvencijas 4.6. pants, kas principā saistās ar atbildētāja domicila vietas tiesas jurisdikciju, kura ir papildināta ar citiem jurisdikcijas pamatojumiem, kam ir cieša saikne ar strīda priekšmetu, atbilst tādiem tiesu sadarbībai civillietās un komerclietās Savienībā pamatā esošiem principiem kā Regulas Nr. 44/2001 preambulas 11. un 12. apsvērumā attiecībā uz jurisdikciju minētie tiesību subjektam nodrošināmās tiesiskās noteiktības un pareizas tiesvedības principi.

   (sal. ar 57., 59., 60. un 63.–66. punktu un rezolutīvo daļu)