Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62015CJ0216

    Tiesas spriedums (piektā palāta), 2016. gada 17. novembris.
    Betriebsrat der Ruhrlandklinik gGmbH pret Ruhrlandklinik gGmbH.
    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2008/104/EK – Pagaidu darbs – Piemērošanas joma – “Darba ņēmēja” jēdziens – “Saimnieciskās darbības” jēdziens – Aprūpes personāls, kuram nav darba līguma un kuru ārstniecības iestādei nodrošina bezpeļņas organizācija.
    Lieta C-216/15.

    Court reports – general

    Lieta C‑216/15

    Betriebsrat der Ruhrlandklinik gGmbH

    pret

    Ruhrlandklinik gGmbH

    (Bundesarbeitsgericht lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2008/104/EK – Pagaidu darbs – Piemērošanas joma – “Darba ņēmēja” jēdziens – “Saimnieciskās darbības” jēdziens – Aprūpes personāls, kuram nav darba līguma un kuru ārstniecības iestādei nodrošina bezpeļņas organizācija

    Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 17. novembra spriedums

    Sociālā politika – Pagaidu darbs – Direktīva 2008/104 – Piemērošanas joma – Darba ņēmēja jēdziens – Bezpeļņas organizācijas biedrs, kurš pamatdarbā un lietotājuzņēmuma vadībā par atalgojumu veic darbu un kurš šī iemesla dēļ attiecīgajā dalībvalstī tiek aizsargāts – Darba līguma ar šo organizāciju neesamība – Ietveršana – “Saimnieciskās darbības” jēdziens – Bezpeļņas asociācija, kura ārstniecības un aprūpes iestādes nodrošina ar aprūpes personālu, pretī saņemot finansiālu atlīdzību, ar kuru tiek segtas personāla un administratīvās izmaksas – Ietveršana

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/104 1. panta 1. un 2. punkts un 3. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts un 2. punkts)

    Direktīvas 2008/104 par pagaidu darba aģentūrām 1. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka bezpeļņas asociācijas, pretī saņemot finansiālu atlīdzību, veikta lietotājuzņēmuma nodrošināšana ar vienu no saviem biedriem, lai viņš tur pamatdarbā un šī lietotājuzņēmuma vadībā par atalgojumu veiktu darbu, ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, ja šis biedrs šī iemesla dēļ attiecīgajā dalībvalstī tiek aizsargāts – par ko jāpārliecinās iesniedzējtiesai –, neraugoties uz to, ka valsts tiesībās viņam nav darba ņēmēja statusa tāpēc, ka viņš ar šo asociāciju nav noslēdzis darba līgumu.

    Pirmkārt, jēdziens “darba ņēmējs” Direktīvas 2008/104 izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz jebkuru personu, kura veic darbu, proti, kura noteiktā laika posmā citas personas interesēs un tās vadībā veic pakalpojumus, par kuriem tā saņem atalgojumu, neatkarīgi no tās darba attiecību juridiskās kvalifikācijas valsts tiesībās un šīs abas personas saistošās juridiskās saiknes rakstura un formas.

    Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru darba attiecību būtiska iezīme ir tāda, ka persona noteiktā laika posmā citas personas interesēs un šīs personas vadībā veic pakalpojumus, par kuriem tā saņem atalgojumu, un šo attiecību juridiskajā kvalifikācija valsts tiesībās un forma, tāpat kā šīs abas personas saistošās juridiskās saiknes raksturs šajā ziņā nav noteicošie. Turklāt no Direktīvas 2008/104 1. panta 1. punkta, kā arī no tās 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta, kurā definēts “pagaidu darba aģentūras darbinieka” jēdziens, izriet, ka šī direktīva ir piemērojama ne tikai tādiem darba ņēmējiem, kuri ar pagaidu darba aģentūru ir noslēguši darba līgumu, bet arī tiem, kuriem ar šādu aģentūru ir “darba attiecības”.

    No tā izriet, ka ne attiecību, kuras attiecīgo personu saista ar pagaidu darba aģentūru, juridiskā kvalifikācija valsts tiesībās, ne to juridisko saikņu raksturs, ne arī šo attiecību forma nav noteicošās, lai šo personu apzīmētu par “darba ņēmēju” Direktīvas 2008/104 izpratnē.

    Šo secinājumu nevar likt apšaubīt apstāklis, ka saskaņā ar Direktīvas 2008/104 3. panta 2. punktu šī direktīva neskar valstu tiesību aktus attiecībā uz darba ņēmēja definīciju.

    Šī tiesību norma nozīmē vienīgi to, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies saglabāt dalībvalstu tiesības noteikt personas, kuras ietilpst “darba ņēmēja” jēdzienā valsts tiesību izpratnē un kuras to valsts tiesiskā regulējuma ietvaros ir jāaizsargā – kas ir aspekts, kura saskaņošana nav Direktīvas 2008/104 mērķis.

    Savukārt šī tiesību norma nevar tikt interpretēta kā Savienības likumdevēja atteikšanās pašam noteikt šī jēdziena tvērumu Direktīvas 2008/104 izpratnē un tādējādi tās piemērošanas jomu ratione personae. Šis likumdevējs nav atstājis dalībvalstu ziņā šī jēdziena vienpusēju definēšanu, bet gan pats ir precizējis šīs direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ietvarus, tāpat kā viņš to turklāt ir darījis arī attiecībā uz “pagaidu darba aģentūras darbinieka” jēdzienu šīs direktīvas 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

    Otrkārt, tāda apvienība kā asociācija, kura ārstniecības un aprūpes iestādes nodrošina ar aprūpes personālu, pretī saņemot finansiālu atlīdzību, ar kuru tiek segtas personāla un administratīvās izmaksas, veic saimniecisku darbību minētās direktīvas 1. panta 2. punkta izpratnē.

    Apstāklim, ka šai asociācijai nav mērķa gūt peļņu, saskaņā ar paša Direktīvas 2008/104 1. panta 2. punkta formulējumu un Tiesas pastāvīgo judikatūru šajā ziņā nav nozīmes. Arī šīs asociācijas – kas ir izveidota kā apvienība – juridiskajai formai nav nozīmes, jo tā neietekmē veiktās darbības saimniecisko raksturu.

    (sal. ar 27.–32., 43. un 46.–48. punktu un rezolutīvo daļu)

    Top