Lieta C‑193/15 P

Tarif Akhras

pret

Eiropas Savienības Padomi

“Apelācija — Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) — Ierobežojoši pasākumi pret Sīrijas Arābu Republiku — Pasākumi pret personām un vienībām, kuras gūst labumu no režīma vai to atbalsta — Ietveršanas sarakstos pamatotības pierādīšana — Netiešu ierādījumu kopums — Pierādījumu sagrozīšana”

Saturs – Tiesas (trešā palāta) 2016. gada 7. aprīļa spriedums

1. Apelācija – Pamati – Prasījumi ar mērķi panākt motīvu daļas aizstāšanu – Nepieņemamība – Apelācijas sūdzība, kas nav vērsta konkrēti pret kādu pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas elementu, bet kurā lūgta tā daļēja atcelšana – Pieņemamība

   (Tiesas Reglamenta 169. panta 1. punkts)

2. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām saistībā ar situāciju Sīrijā – Lēmums 2011/782/KĀDP un Regula Nr. 36/2012 – Pieņēmums par atbalstu režīmam attiecībā uz Sīrijas galveno uzņēmumu vadītājiem – Neesamība

   (Padomes Lēmums 2011/782/KĀDP; Padomes Regula Nr. 36/2012)

3. Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju – Pārbaudes apjoms

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Lēmums2011/782/KĀDP; Padomes Regula Nr. 36/2012)

4. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju – Līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. – Prasība atcelt tiesību aktu, ko iesniegusi lēmumā par līdzekļu iesaldēšanu minēta persona, kura gūst labumu no Sīrijas režīma – Pierādīšanas pienākuma sadale – Lēmums, kas balstīts uz netiešu pierādījumu kopumu – Pieļaujamība – Nosacījumi

   (Padomes Lēmums 2011/782/KĀDP; Padomes Regula Nr. 36/2012)

5. Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu vērtējums – Nepieņemamība – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

   (LESD 256. panta 1. punkts, Tiesas Statūtu 58. panta pirmā daļa)

1.  Tāda apelācijas sūdzība, kuras mērķis būtu vienīgi panākt pamatojuma, ko Vispārējā tiesa norādījusi šim nolēmumam, aizstāšanu, neprasot to pilnībā vai daļēji atcelt, saskaņā ar Tiesas Reglamenta 169. panta 1. punktu būtu uzskatāma par nepieņemamu.

   Ja apelācijas sūdzības prasījumos nav konkrēti norādīts pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas elements, bet gan atsevišķi Vispārējās tiesas rezolutīvās daļas pamatojuma punkti, apelācijas sūdzība tomēr ir pieņemama, jo tās mērķis ir daļēji atcelt Vispārējās tiesas nolēmumu, kāds ietverts pārsūdzētā sprieduma rezolutīvajā daļā, un ka formālās kļūdas, kas pieļautas apelācijas sūdzības prasījumu formulējumā, nav šķērslis Tiesai veikt tiesiskuma pārbaudi.

   (sal. ar 32., 33. un 35. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 52. un 53. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 56. un 57. punktu)

4.  Ņemot vērā to, ka Padomei bija grūtības sniegt pierādījumus Sīrijā valdošā karastāvokļa dēļ, tā ir izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu, ja Savienības tiesā tā sniedz pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu netiešu pierādījumu kopumu, kas ļauj konstatēt, ka pastāv pietiekama saikne starp personu, uz kuru attiecas līdzekļu iesaldēšanas pasākums, un Sīrijas režīmu.

   Ņemot vērā Padomes izvirzīto pieradījumu elementu kontekstu, Vispārējā tiesa varēja uzskatīt, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja stāvoklis Sīrijas ekonomikā un viņa nozīmīgās funkcijas – bijušās un tagadējās – Homsas pilsētas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, kā arī Sīrijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru administrācijas padomē veidoja pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu netiešo pierādījumu kopumu, kas ļauj konstatēt, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs sniedza ekonomisku atbalstu Sīrijas režīmam vai guva labumu no šī režīma. Nevar izslēgt, ka citi pietiekami konkrēti un precīzi netieši pierādījumi var būt pamats apšaubīt to, vai apelācijas sūdzības iesniedzējs patiešām ir sniedzis ekonomisko atbalstu šim režīmam vai guvis no šī režīma labumu.

   Vispārējās tiesas pienākums pārbaudīt pierādījumus nevis izolēti, bet gan to kontekstā neliedz Vispārējai tiesai dažādu apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzīto apgalvojumu patiesumu pārbaudīt individuāli, ciktāl, pārbaudot katru no tiem un vērtējot tos vispārīgi kā netiešu pierādījumu kopumu, tiek ņemts vērā konteksts, ko veido īpašā situācija Sīrijā.

   No tā izriet, ka, tā kā Vispārējā tiesa ir pārbaudījusi personas iekļaušanas to personu sarakstos, kurām piemērojami ierobežojošie pasākumi, pamatotību, pamatodamās uz norāžu kopumu par viņa situāciju, funkcijām un attiecībām Sīrijas režīma kontekstā, un attiecīgā persona tos nav atspēkojusi, pārsūdzētajā spriedumā izmantotā atsauce uz prezumpciju par atbalstu minētajam režīmam – kaut arī Vispārējā tiesā apstrīdētie tiesību akti par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā šādu prezumpciju nerada – neietekmē pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu, jo no Vispārējās tiesas konstatētā izriet, ka tā ir juridiski pietiekami pārbaudījusi, vai pastāv pietiekami stabils faktiskais pamats, lai minēto personu ietvertu attiecīgajos sarakstos.

   (sal. ar 61., 62., 65., 79., 80. un 82. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 67. un 68. punktu)