Apvienotās lietas C‑184/15 un C‑197/15

Florentina Martínez Andrés

pret

Servicio Vasco de Salud

un

Juan Carlos Castrejana López

pret

Ayuntamiento de Vitoria

(Tribunal Superior de Justicia del País Vasco

lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sociālā politika — Direktīva 1999/70/EK — UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku — 5. un 8. klauzula — Secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu izmantošana — Pasākumi, kuru mērķis ir novērst uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu vai nodibinātu darba tiesisko attiecību ļaunprātīgu izmantošanu — Sankcijas — Uz noteiktu laiku nodibinātu darba tiesisko attiecību pārkvalificēšana “uz nenoteiktu laiku noslēgtā nepastāvīgā darba līgumā” — Efektivitātes princips”

Kopsavilkums – Tiesas (desmitā palāta) 2016. gada 14. septembra spriedums

1. Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Pasākumi, lai novērstu secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu – Administrācijas nodarbināts personāls – Valsts tiesiskais regulējums, kurā šādas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā tiesības saglabāt darba tiesiskās attiecības ir piešķirtas tikai personām, kam piemērojamas darba tiesību normas – Šādu tiesību nepiešķiršana personālam, kas nodarbināts saskaņā ar administratīvajām tiesībām – Nepieļaujamība – Izņēmums – Efektīva pasākuma esamība sodīšanai par šādu ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā pret šo personālu – Pārbaude valsts tiesā

   (Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 3. klauzulas 1. punkts un 5. klauzulas 1. punkts)

2. Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Procesi minētajā direktīvā paredzēto pienākumu izpildes nodrošināšanai – Efektivitātes princips – Valsts tiesiskais regulējums, kurā uz noteiktu laiku nodarbinātam darbiniekam ir noteikts pienākums celt jaunu prasību, lai varētu noteikt pienācīgu sankciju gadījumā, kad kāda tiesa ir konstatējusi uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu izmantošanas ļaunprātīgumu – Nepieļaujamība tādu šā tiesiskā regulējumā izraisīto procesuālo neērtību gadījumā, kas pārmērīgi apgrūtina Savienības tiesībās piešķirto tiesību izmantošanu – Tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ievērošana – Pārbaude iesniedzējtiesā

   (Padomes Direktīvas 1999/70 pielikums)

1.  Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Direktīvas 1999/70 par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 5. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā, ka valsts tiesisko regulējumu attiecīgās dalībvalsts tiesas piemēro tā, ka gadījumā, ja ļaunprātīgi tiek izmantoti secīgi uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi, tiesības saglabāt darba tiesiskās attiecības ir piešķirtas personām, kuras administrācija nodarbina saskaņā ar darba līgumu, kam piemērojamas darba tiesību normas, taču šīs tiesības netiek vispārīgi atzītas personālam, kuru šī administrācija nodarbina saskaņā ar administratīvajām tiesībām, ja vien valsts tiesiskajā regulējumā nav kāda cita efektīva pasākuma, ar kuru sodīt par šādu ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā pret pēdējām minētajām personām, un šo apstākli pārbaudīt ir valsts tiesas ziņā.

   Proti, attiecīgās dalībvalsts tiesām ir jānodrošina Pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta ievērošana, rūpējoties par to, lai darba ņēmēji, kas cietuši no ļaunprātīgas izmantošanas, kura izriet no secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu izmantošanas, netiktu atturēti – cerot, ka arī turpmāk viņi tiks nodarbināti publiskajā sektorā, – atsaukties valsts iestādēs, tostarp tiesās, uz tiesībām, kas rodas, valsts tiesiskajā regulējumā ieviešot visus Pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punktā paredzētos preventīvos pasākumus.

   Konkrēti, lietu izskatošajai valsts tiesai ir jāpārliecinās, ka visi darba ņēmēji, kas nodarbināti uz noteiktu laiku Pamatnolīguma 3. klauzulas 1. punkta izpratnē, var panākt, lai pret viņu darba devēju gadījumā, ja viņi būtu cietuši no ļaunprātīgas izmantošanas saistībā ar secīgu līgumu izmantošanu – neatkarīgi no tā, kā būtu kvalificējams viņu līgums saskaņā ar valsts tiesībām, – tiktu piemērotas valsts tiesiskajā regulējumā paredzētās sankcijas.

   Tādējādi – ciktāl attiecībā uz personālu, kas administrācijās nodarbināts saskaņā ar administratīvajām tiesībām, nav neviena cita līdzvērtīga un efektīva aizsardzības pasākuma – šā uz noteiktu laiku nodarbinātā personāla pielīdzināšana uz nenoteiktu laiku, bet ne pastāvīgi nodarbinātiem darbiniekiem atbilstoši esošajai valsts judikatūrai varētu būt pasākums, ar kuru ir iespējams sodīt par uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu un likvidēt Pamatnolīguma pārkāpuma sekas.

   (sal. ar 51.–54. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Direktīvas 1999/70 par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, noteikumi, lasot tos kopsakarā ar efektivitātes principu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tādi valsts procesuālie noteikumi, kuros uz noteiktu laiku nodarbinātam darbiniekam ir noteikts pienākums celt jaunu prasību, lai varētu noteikt pienācīgu sankciju gadījumā, kad kāda tiesa ir konstatējusi secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, jo šim darba ņēmējam no tā rodas tādas procesuālas neērtības, tostarp izmaksu, ilguma un pārstāvības noteikumu ziņā, kas pārmērīgi apgrūtina viņam Savienības tiesībās piešķirto tiesību izmantošanu.

   Proti, nevis Tiesas, bet gan iesniedzējtiesas ziņā ir pārbaudīt, vai dalībvalsts ir pieņēmusi visas vajadzīgās tiesību normas, kas tai ļautu nodrošināt tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ievērojot efektivitātes principu un līdzvērtības principu.

   Savukārt ar efektivitātes principu ir tā, ka valsts procesuālā tiesību norma ir jāanalizē, ņemot vērā tās lomu visā procesā kopumā un šā procesa norisi un īpatnības dažādās valsts instancēs. Tālab vajadzības gadījumā ir jāņem vērā tādi valsts tiesu sistēmas pamatā esošie principi kā tiesību uz aizstāvību aizsardzība, tiesiskās noteiktības princips un procesa efektīva norise.

   (sal. ar 60., 61. un 64. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)