Lieta C‑148/15

Deutsche Parkinson Vereinigung eV

pret

Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV

(Oberlandesgericht Düsseldorf lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 34. un 36. pants — Brīva preču aprite — Valsts tiesiskais regulējums — Cilvēkiem paredzētas recepšu zāles — Pārdošana aptiekās — Vienotu cenu noteikšana — Importa kvantitatīvais ierobežojums — Pasākums ar līdzvērtīgu iedarbību — Pamatojums — Cilvēku veselības un dzīvības aizsardzība”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 19. oktobra spriedums

1. Preču brīva aprite – Kvantitatīvie ierobežojumi – Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību – Jēdziens – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta vienotu cenu noteikšana aptiekās tirgotām cilvēkiem paredzētām recepšu zālēm – Iekļaušana

   (LESD 34. pants)

2. Preču brīva aprite – Atkāpes – Cilvēku veselības un dzīvības aizsardzība – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta vienotu cenu noteikšana aptiekās tirgotām cilvēkiem paredzētām recepšu zālēm – Pasākums, kura mērķis ir nodrošināt drošu un kvalitatīvu apgādi ar zālēm – Pamatojums – Neesamība

   (LESD 36. pants)

1.  LESD 34. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta vienotu cenu noteikšana aptiekās tirgotām cilvēkiem paredzētām recepšu zālēm, ir pasākums ar importa kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību šī panta izpratnē, jo šis tiesiskais regulējums galvenokārt skar recepšu zāļu tirdzniecību aptiekās, kas reģistrētas citās dalībvalstīs, nevis šādu zāļu tirdzniecību valsts teritorijā reģistrētās aptiekās.

   Tradicionālās aptiekas labāk nekā aptiekas, kas nodarbojas ar tirdzniecību pa pastu, var sniegt pacientiem individuālas konsultācijas ar savu darbinieku palīdzību un nodrošina apgādi ar zālēm neatliekamas palīdzības situācijās. Ciktāl aptiekas, kas nodarbojas ar tirdzniecību pa pastu, savas ierobežotās pakalpojumu sniegšanas dēļ nevar pienācīgi aizstāt šādus pakalpojumus, ir jākonstatē, ka konkurence cenu ziņā var būt nozīmīgāks konkurences parametrs pēdējām minētajām nekā tradicionālajām aptiekām, jo tas ir nosacījums to iespējai tieši piekļūt valsts tirgum un saglabāt savu konkurētspēju tajā.

   Līdz ar to un tā kā tirdzniecība pa pastu, ņemot vērā valsts tirgus īpašās iezīmes, ir visbūtiskākais veids vai pat vienīgais veids, kā citās dalībvalstīs, nevis valsts teritorijā reģistrētas aptiekas var tieši piekļūt šim tirgum, valsts tiesiskais regulējums pamatlietā neietekmē vienādi valsts izcelsmes zāļu un zāļu no citām dalībvalstīm tirdzniecību.

   (skat. 24., 25., 27. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  LESD 36. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta vienotu cenu noteikšana aptiekās tirgotām cilvēkiem paredzētām recepšu zālēm, nevar tikt pamatots ar cilvēku veselības un dzīvības aizsardzību šī panta izpratnē, ciktāl šis tiesiskais regulējums nav piemērots izvirzīto mērķu sasniegšanai.

   Lai arī uz mērķi nodrošināt drošu un kvalitatīvu apgādi ar zālēm visā valsts teritorijā principā attiecas LESD 36. pants, tomēr valsts tiesiskais regulējums, kas ierobežo tādu Līgumā paredzēto pamatbrīvību kā preču brīva aprite, var tikt pamatots tikai tiktāl, ciktāl tas ir piemērots, lai nodrošinātu leģitīma mērķa sasniegšanu, un nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs tā sasniegšanai.

   Šajā ziņā pieaugoša konkurence cenu ziņā starp aptiekām labvēlīgi ietekmētu vienveidīgu apgādi ar zālēm, veicinot aptieku ierīkošanu reģionos, kuros zems aptieku skaits nozīmē zāļu pārdošanu par augstākām cenām.

   Tāpat arī konkurencei recepšu zāļu cenu ziņā nav negatīva ietekme uz tradicionālo aptieku tādām noteiktām darbībām sabiedrības interesēs kā recepšu zāļu ražošana vai zāļu noteiktu krājumu vai asortimenta uzturēšana. Gluži pretēji, varētu izrādīties, ka, sastopoties ar konkurenci cenu ziņā no tādu aptieku puses, kas nodarbojas ar tirdzniecību pa pastu, tradicionālās aptiekas tiktu stimulētas attīstīt šādas darbības.

   Visbeidzot no konkurences cenu ziņā pacients varētu gūt labumu, ciktāl tā attiecīgajā gadījumā ļautu piedāvāt recepšu zāles par izdevīgākām cenām nekā tās, kas šobrīd ir noteiktas minētajā valsts tiesiskajā regulējumā.

   (šajā ziņā skat. 34., 38., 40., 43. un 46. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)