Lieta C‑45/15 P

Safa Nicu Sepahan Co.

pret

Eiropas Savienības Padomi

Apelācija – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) – Ierobežojoši pasākumi pret Irānas Islāma Republiku – To personu un vienību saraksts, kam piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Mantisks kaitējums – Nemantisks kaitējums – Kļūda novērtējumā par atlīdzinājuma apmēru – Neesamība – Pretapelācijas sūdzība – Nepieciešamie nosacījumi, lai iestātos Eiropas Savienības ārpuslīgumiskā atbildība – Pienākums pierādīt ierobežojošo pasākumu pamatotību – Pietiekami būtisks pārkāpums

Kopsavilkums – Tiesas spriedums (virspalāta) 2017. gada 30. maijs

1. Apelācija–Atbildes raksts uz apelāciju–Priekšmets–No apelācijas sūdzībā izvirzītajiem pamatiem atsevišķu un autonomu pamatu izvirzīšana–Nepieņemamība

   (Tiesas Reglamenta 172., 174., 176. pants un 178. panta 1. un 3. punkts)

2. Ārpuslīgumiskā atbildība–Nosacījumi–Prettiesiskums–Pietiekami būtisks Savienības tiesību pārkāpums–Padomes izdarīts judikatūrā noteiktā pienākuma pierādīt ierobežojošo pasākumu pamatotību attiecībā pret fiziskām un juridiskām personām pārkāpums–Iekļaušana

   (LESD 340. panta otrā daļa)

3. Eiropas Savienības tiesības–Principi–Tiesības uz aizstāvību–Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā–Ierobežojoši pasākumi–Konkrētu personu, vienību vai organizāciju līdzekļu iesaldēšana saistībā ar situāciju trešajā valstī–Pienākums paziņot apsūdzības pierādījumus–Piemērošanas joma

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)

4. Ārpuslīgumiskā atbildība–Nosacījumi–Reāls un droši zināms kaitējums, ko radījis prettiesisks akts–Morālais kaitējums, kas nodarīts ar ierobežojošu pasākumu noteikšanu un paturēšanu spēkā–Apstrīdētā akta atcelšana, kas nenodrošina pienācīgu atlīdzību par morālo kaitējumu

   (LESD 340. panta otrā daļa)

5. Apelācija–Pamati–Nepietiekams pamatojums–Vispārējās tiesas izvēlētie kritēriji, lai noteiktu atlīdzības apmēru, kas jāpiešķir kā kaitējuma atlīdzinājums–Pārbaude Tiesā

6. Ārpuslīgumiskā atbildība–Nosacījumi–Prettiesiskums–Zaudējumi–Cēloņsakarība–Pierādīšanas pienākums

   (LESD 340. panta otrā daļa)

7. Apelācija–Pamati–Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā–Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu–Pamats par pierādījumu sagrozīšanu–Nepieciešamība precīzi norādīt sagrozītos elementus un pierādīt šo sagrozīšanu izraisījušās kļūdas analīzē

   (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 51. panta pirmā daļa un 58. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkts)

8. Ārpuslīgumiskā atbildība–Nosacījumi–Reāls un droši zināms kaitējums–Novērtēšana–Kritēriji

   (LESD 340. panta otrā daļa)

9. Prasība atcelt tiesību aktu–Pamati–Pamatojuma neesamība vai tā nepietiekamība–Pamats, kurš atšķiras no pamata par likumību pēc būtības

   (LESD 263. un 296. pants)

10. Apelācija–Pamati–Pirmoreiz apelācijas tiesvedībā izvirzīts pamats–Nepieņemamība

    (LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

1.  Atbilstoši Tiesas Reglamenta 174. pantam atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību lūdz pilnībā vai daļēji apmierināt vai noraidīt apelācijas sūdzību. Turklāt saskaņā ar šī reglamenta 172. un 176. pantu lietas dalībnieki, kam ir atļauts iesniegt atbildes rakstu, var iesniegt pretapelācijas sūdzību ar atsevišķu dokumentu, kas nav atbildes raksts uz apelācijas sūdzību un kurā atbilstoši minētā reglamenta 178. panta 1. punktam un 3. punkta otrajam teikumam tie lūdz pilnībā vai daļēji atcelt pārsūdzēto spriedumu, un tajā izvirzītajiem pamatiem un argumentiem ir jābūt atšķirīgiem no tiem, kas ir izvirzīti atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību. No šīm normām, tās aplūkojot kopā, izriet, ka atbildes rakstā nevar tikt lūgts atcelt pārsūdzēto spriedumu, balstoties uz atšķirīgiem un autonomiem pamatiem attiecībā pret tiem, kas ir izvirzīti apelācijas sūdzībā, jo tādi pamati var tikt izvirzīti tikai pretapelācijas sūdzībā.

   (skat. 20. punktu)

2.  Saistībā ar Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanos pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums ir pierādīts, ja no tā izriet, ka attiecīgā iestāde acīmredzami un būtiski nav ievērojusi savas rīcības brīvības robežas, šajā ziņā cita starpā vērā ņemamie elementi tostarp ir pārkāptā noteikuma skaidrības un precizitātes pakāpe, kā arī rīcības brīvības, kas ar pārkāpto noteikumu ir atstāta Savienības iestādēm, apjoms. Savienības tiesību pārkāpums katrā ziņā ir acīmredzami būtisks, ja tas tiek turpināts, neievērojot pienākumu neizpildi konstatējošu spriedumu, prejudiciāla nolēmuma spriedumu vai Tiesas iedibināto judikatūru attiecīgajā jomā, no kuriem skaidri redzams, ka attiecīgajai rīcībai ir pārkāpuma raksturs.

   Padomei noteiktā pienākuma apstrīdēšanas gadījumā sniegt informāciju vai pierādījumu elementus, kas pamato ierobežojošo pasākumu pret fizisko vai juridisko personu noteikšanas pamatotību, pārkāpums gandrīz trīs gadu garumā ir kvalificējams kā tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pietiekami būtisks pārkāpums. Ir acīmredzams, ka šāds pienākums, kas izriet no judikatūras attiecībā uz aktīvu iesaldēšanas pasākumiem, kas noteikti īpašajā cīņas pret starptautisko terorismu kontekstā, attiecas arī uz līdzekļu iesaldēšanas pasākumu noteikšanu, kuru mērķis ir izdarīt spiedienu uz Irānas Islāma Republiku, tostarp ņemot vērā minēto ierobežojošo pasākumu individuāli piemērojamo raksturu un būtisko ietekmi, kādu tie var atstāt uz personu un vienību, pret ko tie ir noteikti, tiesībām un brīvībām.

   (skat. 30., 31., 39. un 40. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 36. un 37. punktu)

4.  Lai gan ir taisnība, ka prettiesisku ierobežojošo pasākumu atcelšana var būt attiecīgajai personai vai vienībai nodarītā nemantiskā kaitējumā atlīdzināšanas veids, no tā vēl neizriet, ka šis atlīdzinājuma veids ir katrā ziņā pietiekams visos gadījumos, lai nodrošinātu kaitējuma atlīdzinājumu pilnībā.

   (skat. 49. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 50., 51. un 103. punktu)

6.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 61. un 62. punktu)

7.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 65., 74.–76. un 84. punktu)

8.  Reāla un droši zināma kaitējuma esamība Savienības tiesā nevar tikt skatīta abstrakti, bet tā ir jāvērtē atkarībā no precīziem faktiskajiem apstākļiem, kas raksturo katru tai iesniegto lietu.

   (skat. 79. punktu)

9.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 85. punktu)

10.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 109. punktu)