Lieta T–793/14

Tempus Energy Ltd un Tempus Energy Technology Ltd

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Jaudas tirgus Apvienotajā Karalistē – Atbalsta shēma – LESD 108. panta 2. un 3. punkts – Jēdziens “šaubas” Regulas (EK) Nr. 659/1999 4. panta 3. vai 4. punkta izpratnē – Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam – Lēmums necelt iebildumus – Formālas izmeklēšanas procedūras neuzsākšana – Ieinteresēto personu procesuālās tiesības

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 15. novembra spriedums

1. Valsts atbalsts – Atbalsta projekti – Izmeklēšana, ko veic Komisija – Komisijas lēmuma, kas pieņemts iepriekšējas izskatīšanas stadijas noslēgumā, spēkā esamības novērtējums, ņemot vērā lēmuma pieņemšanas brīdī pieejamo informāciju

   (LESD 108. panta 2. un 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 4. un 6. pants)

2. Valsts atbalsts – Atbalsta projekti – Izmeklēšana, ko veic Komisija – Iepriekšējas izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu – Atbalsta saderība ar iekšējo tirgu – Novērtēšanas grūtības – Komisijas pienākums uzsākt procedūru, kas balstīta uz sacīkstes principu – Jēdziens “šaubas” – Ekskluzīvs un objektīvs raksturs

   (LESD 108. panta 2. un 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 4. panta 3. un 4. punkts)

3. Valsts atbalsts – Izmeklēšana, ko veic Komisija – Iepriekšējas izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu – Atbalsta saderība ar iekšējo tirgu – Nopietnas grūtības, kas var radīt šaubas – Komisijas pienākums uzsākt procedūru, kas balstīta uz sacīkstes principu – Pierādīšanas pienākums un tā apjoms prasības atcelt lēmumu necelt iebildumus gadījumā – Pirmspaziņošanas posma ilguma un apstākļu nozīme

   (LESD 108. panta 2. un 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 4. panta 4. punkts)

4. Valsts atbalsts – Atbalsta projekti – Izmeklēšana, ko veic Komisija – Iepriekšējas izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu – Atbalsta saderība ar iekšējo tirgu – Novērtēšanas grūtības – Komisijas pienākums uzsākt procedūru, kas balstīta uz sacīkstes principu – Šaubas – Izmeklēšanas apjoms un lietas sarežģītība kā norāde uz šaubu esamību

   (LESD 108. panta 2. un 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 4. panta 3. un 4. punkts)

5. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Enerģētikas nozarei piešķirtais valsts atbalsts – Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai – Atbalsts ražošanas jaudas pietiekamībai – Izmeklēšana, ko veic Komisija – Pieprasījuma pārvaldības jaudas tirgū lomas izvērtējums – Tvērums

   (LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts; Komisijas paziņojuma 2014/C 200/1 224., 226. punkts un 232. punkta a) apakšpunkts)

6. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Objektīvi pamatota atšķirīga attieksme – Vērtēšanas kritēriji

7. Valsts atbalsts – Atbalsta projekti – Izmeklēšana, ko veic Komisija – Iepriekšējas izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu – Atbalsta saderība ar iekšējo tirgu – Komisijas pienākums pārbaudīt paziņotā pasākuma samērīgumu

   (LESD 108. panta 2. un 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 4. pants)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 60., 61. un 71. punktu)

2.  Attiecībā uz Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai, 4. panta 3. un 4. punktā paredzēto jēdzienu “šaubas” par paziņotā pasākuma saderību ar iekšējo tirgu judikatūrā ir noteiktas trīs prasības, uz kurām Komisija balsta savu novērtējumu.

   Pirmkārt, šim jēdzienam ir ekskluzīvs raksturs. Tādēļ Komisija nevar atteikties uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru, pamatojoties uz citiem apstākļiem, piemēram, trešo personu interesēm, procesuālās ekonomijas apsvērumiem vai kādiem citiem administratīvo ērtību apsvērumiem.

   Otrkārt, no Regulas Nr. 659/1999 4. panta 4. punkta tostarp izriet, ka Komisijai ir pienākums uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru gadījumā, ja tai nav izdevies kliedēt visas šaubas šīs normas izpratnē. Šajā ziņā Komisijai nav rīcības brīvības.

   Treškārt, minētajam jēdzienam “šaubas” ir objektīvs raksturs. Lai pārbaudītu, vai šādas šaubas pastāv, ir objektīvi jāizmeklē gan apstākļi, kādos strīdus pasākums ir ticis pieņemts, gan pasākuma saturs, salīdzinot lēmuma pamatojumu ar Komisijas rīcībā esošo informāciju brīdī, kad tā ir pieņēmusi lēmumu par apstrīdētā atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. No tā izriet, ka Vispārējās tiesas veiktā tiesiskuma pārbaude attiecībā uz šaubu esamību būtībā ir plašāka nekā pārliecināšanās, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

   (skat. 62.–65. punktu)

3.  Lai Komisija spētu veikt pietiekamu pārbaudi saistībā ar piemērojamiem valsts atbalsta noteikumiem, tai nav pienākuma savu vērtējumu ierobežot vienīgi ar strīdus pasākuma paziņojumā ietvertajiem elementiem. Tā var un vajadzības gadījumā tai ir pienākums meklēt nozīmīgu informāciju, lai, pieņemot apstrīdēto lēmumu, tās rīcībā esošie vērtēšanas elementi pamatoti varētu tikt uzskatīti par pietiekamiem un skaidriem, lai veiktu novērtēšanu.

   Lai pierādītu, ka pastāv šaubas Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai, 4. panta 4. punkta izpratnē, ieinteresētajai personai pietiek pamatot, ka Komisija nav rūpīgi un neatkarīgi meklējusi un pārbaudījusi visus šajā pārbaudē nozīmīgus apstākļus, vai, ka tā tos nav pienācīgi ņēmusi vērā nolūkā izskaust jebkuras šaubas par paziņotā pasākuma saderību ar iekšējo tirgu.

   Pirmspaziņošanas posma ilgums un apstākļi, kas liecina par grūtībām, ko ir radījusi nepieciešamība iegūt nozīmīgu informāciju, lai Komisija varētu pārbaudīt paziņoto pasākumu, kurš ir jauns un sarežģīts, kā arī dažādie apsvērumi, kurus dažāda veida operatori ir iesnieguši saistībā ar paziņoto pasākumu, neļauj secināt, ka sākotnējās izskatīšanas procedūras nelielais ilgums norādītu, ka nepastāv šaubas par šī pasākuma saderību ar iekšējo tirgu; tieši pretēji – minētie apstākļi var norādīt, ka šādas šaubas pastāv.

   Tas tā vēl jo vairāk ir situācijā, kad pēc iepriekšējai izskatīšanai veltītā mēneša laikā Komisija nav īpaši izmeklējusi pieprasījuma pārvaldības lomu jaudas tirgū, lai gan Komisija nebija situācijā, kurā tā būtu varējusi vienīgi paļauties uz attiecīgās dalībvalsts sniegto informāciju, pašai neveicot vērtējumu ar mērķi pārbaudīt un izpētīt, – nepieciešamības gadījumā iesaistot pārējās ieinteresētās personas, – tās vērtējumam nozīmīgu informāciju.

   (skat. 69., 70., 85., 109,.110., 113. un 188. punktu)

4.  Valsts atbalsta jomā Komisijas veiktās izmeklēšanas apjoms iepriekšējās izskatīšanas stadijā, kā arī aplūkotās lietas sarežģītība var norādīt, ka attiecīgā procedūra būtiski ir pārsniegusi to, ko parasti nozīmē pirmā pārbaude, ko veic atbilstoši LESD 108. panta 3. punkta normām. Šis apstāklis pārliecinoši norāda uz šaubu esību Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai, 4. panta 3. vai 4. punkta izpratnē.

   (skat. 78. punktu)

5.  Saskaņā ar Pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam 232. punkta a) apakšpunktu Komisijai ir jāpārliecinās, ka atbalsta shēma ir izveidota tā, lai pieprasījuma pārvaldība tajā varētu piedalīties līdzvērtīgi ražošanai, jo ar atbilstošajām jaudām ir iespējams efektīvi risināt jaudu pietiekamības problēmu.

   Kā tas it īpaši izriet no pamatnostādņu 226. punkta, atbalsta pasākumiem ir jābūt atvērtiem, un ar tiem ir jānodrošina atbilstīgs stimuls attiecīgajiem operatoriem.

   Komisija, kura bija informēta par tehnisko ekspertu grupas norādītajām problēmām attiecībā uz pieprasījuma pārvaldības potenciāla ņemšanu vērā jaudas tirgū, nevarēja uzskatīt, ka, lai izvērtētu, vai pieprasījuma pārvaldība ir faktiski ņemta vērā, un lai šajā ziņā atbrīvotos no šaubām par atbalsta shēmas saderību ar iekšējo tirgu, pietiek akceptēt attiecīgās dalībvalsts izstrādātos noteikumus šajā jomā.

   Kā tas it īpaši izriet no pamatnostādņu 226. punkta un 232. punkta a) apakšpunkta, Komisijai ir īpaši būtiski nodrošināt, ka ar attiecīgo jaudas tirgu visiem risinājumiem, – ar katra risinājuma priekšrocībām un trūkumiem, – tiek atļauts faktiski un efektīvi piedalīties jaudas pietiekamības problēmas risināšanā. Tādējādi, pamatojoties uz pieejamo informāciju un ņemot vērā pieprasījuma pārvaldības lomu, Komisija nevar samierināties vienīgi ar pasākuma “atvērto raksturu” un līdz ar secināt, ka tas ir tehnoloģiskā ziņā neitrāls, nepārbaudot detalizētāk, cik reāli un efektīvi šis tehnoloģiskais risinājums ir ticis ņemts vērā jaudas tirgū.

   (skat. 126., 127., 147., 149., 153. un 154. punktu)

6.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 164. punktu)

7.  Attiecībā uz valsts atbalsta shēmas projektu, kas paredz piešķirt elektroenerģijas jaudas piegādātājiem atlīdzību par to, ka tie apņemas piegādāt elektroenerģiju vai samazināt vai atlikt elektroenerģijas patēriņu pārvades sistēmas spriedzes periodā, ar nosacījumu, ka attiecīgā valsts ir mainījusi izmaksu atgūšanas metodi, lai finansētu minēto atlīdzību, Komisijai, pārbaudot pasākuma saderību ar iekšējo tirgu, ir jāpārbauda izmaksu atgūšanas metodes maiņas varbūtējā ietekme uz kopējo atbalsta summu un līdz ar to uz paziņotā pasākuma samērīgumu. Fakts, ka iepriekšējas izskatīšanas procedūras ietvaros Komisijas rīcībā nebija pilnīgas informācijas šajā ziņā norāda uz šaubu esamību Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai, 4. panta izpratnē.

   (skat. 213. punktu)