Lieta T‑787/14 P

Eiropas Centrālā banka

pret

Maria Concetta Cerafogli

“Apelācija — Civildienests — ECB darbinieki — Piekļuve dokumentiem — Dokumenti saistībā ar strīdu starp lietas dalībniekiem — Daļējs piekļuves atteikums — Noteikums par prasības pieteikuma un sūdzības savstarpēju atbilstību — Iebilde par prettiesiskumu”

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (apelācijas palāta) 2016. gada 27. oktobra spriedums

1. Ierēdņu celta prasība – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Sūdzības un prasības savstarpēja atbilstība – Priekšmeta un pamata identiskums – Pamati un argumenti, kas nav iekļauti sūdzībā, bet kas ar to ir cieši saistīti – Pieņemamība – Apstrīdēšanas juridiskā pamata maiņa – Nosacījums, kas nav pietiekams secinājumam, ka apstrīdēšanas pamats ir jauns

   (Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. pants; Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtības 42. pants; Eiropas Centrālās bankas darbiniekiem piemērojamo noteikumu 8.1. pants)

2. Iebilde par prettiesiskumu – Apjoms – Tiesību akti, uz kuru prettiesiskumu var atsaukties – Vispārējs tiesību akts, ar kuru ir pamatots apstrīdētais lēmums – Juridiskas saiknes nepieciešamība starp apstrīdēto tiesību aktu un apstrīdēto vispārējo tiesību aktu – Vispārpiemērojama akta prettiesiskuma iedarbība

   (LESD 277. pants)

3. Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Sūdzības un prasības savstarpēja atbilstība – Priekšmeta un pamata identiskums – Iebilde par prettiesiskumu, kas pirmo reizi celta prasības ietvaros – Pieņemamība

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Civildienesta noteikumu 91. pants; Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtības 42. pants; Eiropas Centrālās bankas darbiniekiem piemērojamo noteikumu 8.1. pants)

4. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Piemērošana saistībā ar jebkuru procesu, kurš uzsākts pret personu un kura rezultātā var tikt pieņemts šai personai nelabvēlīgs akts – Princips, kas ir jāievēro, pat neesot attiecīgo procedūru regulējošam tiesiskajam regulējumam – Apjoms

1.  Tāpat kā Civildienesta noteikumu 91. panta 2. punktā, arī Eiropas Centrālās bankas [personāla] Nodarbināšanas kārtības 42. pantā un Eiropas Centrālās bankas darbiniekiem piemērojamo noteikumu 8.1. pantā ir paredzēts, ka tās darbinieks tiesā prasību var celt tikai pēc pirmstiesas procedūras, kas attiecībā uz Bankas darbiniekiem ietver divus posmus, proti, lūgumu veikt pirmstiesas pārbaudi un pēc tam iepriekšēju sūdzību, pabeigšanas.

   Prasītājai nelabvēlīgā galīgā lēmuma tiesiskums ir jāizvērtē, ņemot vērā faktiskos un tiesību apstākļus, kas iestādes rīcībā bija brīdī, kad tā tieši vai netieši sniedza šo atbildi, neskarot iestādes iespēju judikatūrā paredzētajos apstākļos iesniegt papildu precizējumus tiesvedības posmā. Noteikums par atbilstību starp sūdzību un prasību paredz, ka Savienības tiesā izvirzīts prasības pamats ir pieņemams tikai tad, ja tas ir bijis izvirzīts jau pirmstiesas procedūrā, lai iecēlējinstitūcija pietiekami precīzi zinātu iebildumus, ko ieinteresētā persona ceļ pret apstrīdēto lēmumu.

   Ierēdņu celtajās prasībās Savienības tiesā izvirzītajos prasījumos var būt tikai tādi apstrīdēšanas pamati, kas balstīti uz tādu pašu lietu, uz kuru ir tikuši balstīti sūdzībā ietvertie apstrīdēšanas pamati, jo ir ticis precizēts, ka šos apstrīdēšanas pamatus var paplašināt tiesvedībā Savienības tiesā, iesniedzot pamatus un argumentus, kas sūdzībā nav ietverti, bet ir ar to cieši saistīti.

   Turklāt, no vienas puses, tā kā pirmstiesas procedūrai nav formāla rakstura un ieinteresētās personas šajā procesa stadijā parasti rīkojas bez advokāta starpniecības, administrācija nedrīkst sūdzības izskatīt šauri, bet, gluži pretēji, sūdzības tai ir jāizskata paplašināti. No otras puses, Civildienesta noteikumu 91. panta, kā arī Darbiniekiem piemērojamo noteikumu 8.1. panta mērķis nav precīzi un galīgi ierobežot iespējamo tiesvedības posmu, ja vien prasība tiesā negroza ne sūdzības pamatu, ne priekšmetu.

   Lai gan strīda priekšmeta un pamata nemainīgums starp sūdzību un prasību ir nepieciešams, lai strīdu varētu izšķirt ar izlīgumu, jau no sūdzības stadijas informējot iecēlējinstitūciju par attiecīgās personas pārmetumiem, šo jēdzienu interpretācija nevar novest pie ierobežotām personas iespējām efektīvi apstrīdēt lēmumu, kas tai ir nelabvēlīgs.

   Līdz ar to strīda priekšmeta jēdziens, kas atbilst attiecīgās personas iebildumiem, kā arī strīda pamata jēdziens, kas atbilst šo iebildumu faktu un juridiskajam pamatojumam, nav interpretējami šauri. Tikai sūdzības juridiskā pamata maiņa nav pietiekama, lai secinātu, ka apstrīdēšanas pamats ir jauns. Viens un tas pats prasījums un līdz ar to arī viens pamats var balstīties uz vairākiem juridiskajiem pamatiem. Citiem vārdiem, atsauce prasības pieteikumā uz konkrētas tiesību normas pārkāpumu, kas nav pieminēts sūdzībā, nebūt obligāti nenozīmē, ka ar to ir mainīts strīda pamats. Faktiski ir jāpievēršas pamata būtībai, nevis tikai juridisko pamatojumu formulējumam, jo Savienības tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv cieša saikne starp šiem pamatiem un vai tie pēc būtības ir saistīti ar tiem pašiem iebildumiem.

   (skat. 32.–40. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 41.–46. punktu)

3.  Tikai tiesnesim atbilstoši LESD 277. pantam ir tiesības konstatēt vispārpiemērojama tiesību akta prettiesiskumu un no tā secināt, ka individuāli piemērojamais tiesību akts, kas tam ir pārsūdzēts, nav piemērojams, jo iestādei, kurai sūdzība ir adresēta, Līgumos šāda kompetence nav atzīta.

   Iestāde var atsaukt vai atcelt vispārpiemērojamu aktu, kura autore tā ir, gadījumā, kad tā uzskata, ka šis akts ir prettiesisks, bet šāda atsaukšana vai šāda atcelšana nav vienāda ar prettiesiskuma konstatēšanu, ko var veikt tikai tiesa saskaņā ar LESD 277. panta normām, un no tā izrietošajām sekām. Šādos apstākļos formālā prasība sūdzības ietvaros paziņot iestādei iebildi par vispārpiemērojama akta prettiesiskumu, pretējā gadījumā vēlāk šo pašu iebildi Savienības tiesā atzīstot par nepieņemamu, ir pretēja iebildes par prettiesiskumu struktūrai un jēgai.

   Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta mērķis nav grozīt Līgumos paredzēto pārbaudes tiesā sistēmu, un it īpaši noteikumus par Savienības tiesā tieši celto prasību pieņemamību.

   Uz iespēju izvirzīt iebildi par prettiesiskumu tiesvedībā starp darbinieku un iestādi, attiecas vairāki pieņemamības nosacījumi, – attiecībā uz pakārtoto tiesību aizsardzības līdzekli tiek pieņemts, ka ir celta pamatprasība, ka tā ir vērsta pret ierēdnim nelabvēlīgu lēmumu, ka šī pamatprasība ir pieņemama, ka darbinieks nevar lūgt atcelt vispārpiemērojamo tiesību aktu, kas bijis viņam nelabvēlīgā lēmuma pamatā, un ka pastāv pietiekama saistība starp vispārpiemērojamo aktu un apstrīdēto individuālo lēmumu. Tomēr iebildes par prettiesiskumu juridiskā režīma sistēma, it īpaši apsvērumi saistībā ar to, ka tikai tiesnesim ir tiesības konstatēt vispārpiemērojama tiesību akta nepiemērojamību, liek uzskatīt, ka pieņemamības papildu nosacījums nevar būt, ka iebilde tiek celta iepriekš – sūdzības stadijā.

   Iebildes par prettiesiskumu pakārtotais raksturs nepadara par neiespējamu izvirzīt šādu iebildi sūdzības stadijā. Tomēr tas, ka darbinieks var izvirzīt šādu iebildi sūdzības stadijā, nenozīmē, ka tas noteikti tam ir jādara, jo pretējā gadījumā vēlāk šāds pamats nebūs pieņemams Savienības tiesā.

   (skat. 49., 55., 56., 66.–68. un 70. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 72. punktu)