Lietas T‑735/14 un T‑799/14

Gazprom Neft PAO, iepriekš Gazprom Neft OAO

pret

Eiropas Savienības Padomi

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā – Prasītājas nosaukuma iekļaušana un vēlāk saglabāšana to vienību sarakstā, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi – Pienākums norādīt pamatojumu – Juridiskais pamats – Eiropas Savienības un Krievijas Partnerības un sadarbības nolīgums – Tiesības uz īpašumu – Tiesības veikt saimniecisku darbību – Samērīgums

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 13. septembra spriedums

1. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Eksporta ierobežojumi – Tiesiskuma pārbaude tiesā – Apjoms – Lēmuma 2014/512/KĀDP 4. un 4.a pants – Vispārpiemērojami pasākumi – Izslēgšana

   (LESD 275. panta 2. daļa; Padomes Lēmuma 2014/512/KĀDP 4. un 4.a pants)

2. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Tiešs skārums – Kritēriji – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Tiesību akti, ar ko visiem Savienības uzņēmējiem ir aizliegts veikt noteikta veda finanšu darījumus ar vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību Krievijā, atrodas valsts kontrolē vai kurām vairāk nekā 50 % daļu ir valsts īpašumā, un kuras ir ietvertas to vienību sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojoši pasākumi – Šajos sarakstos ietvertas vienības celta prasība – Pieņemamība

   (LESD 263. panta 4. daļa; Padomes Lēmuma 2014/512 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts, 7. pants un III pielikums; Padomes Regulas Nr. 833/2014 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts, 11. pants un VI pielikums)

3. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Tiešs skārums – Kritēriji – Pilnībā faktiskas sekas – Iekļaušana

   (LESD 263. panta 4. daļa; Padomes Regulas Nr. 833/2014 4. panta 3. un 4. punkts)

4. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Reglamentējoši akti – Akti, kas nav saistīti ar īstenošanas pasākumiem un kas tieši skar prasītāju – Īstenošanas pasākumu jēdziens – Kritēriji – Ierobežojoši pasākumi attiecībā uz eksportu, ar kuriem tiek ieviesta iepriekšējas atļaujas sistēma – Akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem

   (LESD 263. panta 4. daļa; Padomes Regula Nr. 833/2014)

5. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Eksporta un piekļuves Savienības kapitāla tirgum ierobežojumi – Pienākums norādīt pamatojumā specifisku un konkrētu informāciju, kas attaisno minēto pasākumu – Lēmums, kas pieņemts ieinteresētajai personai zināmā kontekstā, kas tai ļauj saprast attiecībā uz to veiktā pasākuma vērienu – Īsa pamatojuma pieļaujamība

   (LESD 296. panta 2. daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkts; Padomes Lēmuma 2014/512 1. panta 2. punkta b) –d) apakšpunkts un III pielikums; Padomes Regulas Nr. 833/2014 5. panta 2. punkta b)–d) apakšpunkts un VI pielikums)

6. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Juridiskais pamats – Ierobežojoši pasākumi, kas ir noteikti lēmumā, kurš ir pieņemts, pamatojoties uz LESD 215. pantu – Eksporta un piekļuves Savienības kapitāla tirgum ierobežojumi – Nepieciešamība noteikt saikni starp uzņēmumiem, kurus skar ierobežojošie pasākumi, un Krievijas valsti – Neesamība

   (LES 29. pants; LESD 215. pants; Padomes Lēmums 2014/512/KĀDP; Padomes Regula Nr. 833/2014)

7. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Eksporta un piekļuves Savienības kapitāla tirgum ierobežojumi – Tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojošo pasākumu piemērotais raksturs – Ierobežojoši pasākumi, ar kuriem iecerēts sasniegt leģitīmu kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķi

   (LES 21. pants; Padomes Lēmums 2014/512/KĀDP; Padomes Regula Nr. 833/2014)

8. Starptautiskie nolīgumi – Kopienu un Krievijas partnerības līgums – Nepieciešamie pasākumi vienas puses būtisku drošības interešu aizsardzībai – Karš vai nopietna starptautiska saspīlējuma gadījums ar kara draudiem – Jēdziens – Ierobežojoši pasākumi, ar kuriem iecerēts sasniegt leģitīmu kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķi

   (LES 21. pants; Kopienu un Krievijas partnerības līguma 99. panta 1. punkta d) apakšpunkts; Padomes Regula Nr. 833/2014)

9. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Eksporta un piekļuves Savienības kapitāla tirgum ierobežojumi – Tiesību uz īpašumu un tiesību brīvi veikt saimniecisko darbību ierobežošana – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16., 17. pants un 52. panta 1. punkts; Padomes Lēmums 2014/512/KĀDP; Padomes Regula Nr. 833/2014)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 52.–54., 59.–61. punktu)

2.  Nosacījums, atbilstoši kuram fiziskai vai juridiskai personai ir jābūt tieši skartai, kā tas noteikts LESD 263. panta ceturtajā daļā, prasa, lai apstrīdētais Savienības pasākums tieši ietekmētu indivīda tiesisko situāciju un nepieļautu nekādu rīcības brīvību šī pasākuma adresātiem, kuri ir atbildīgi par tā ieviešanu, jo tā ir pilnīgi automātiska un izriet tikai no Savienības tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citas starpnormas.

   Komercsabiedrību, kas nodarbojas ar naftas un gāzes meklēšanu un ražošanu, jēlnaftas tirdzniecību un izplatīšanu, un naftas produktu ražošanu un tirdzniecību un kuras nosaukums ir ietverts Lēmuma 2014/512/KĀDP un Regulas Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, pielikumos, minēto tiesību aktu normas par piekļuvi kapitāla tirgum skar tieši, nepieļaujot nekādu rīcības brīvību to adresātiem, kuriem ir uzticēta to īstenošana. No tām izrietošie ierobežojošie pasākumi, kas visiem Savienības uzņēmējiem aizliedz veikt noteikta veida finanšu darījumus vai noslēgt noteikta veida līgumus ar Krievijā dibinātām vienībām, kuras atrodas valsts kontrolē vai kurām vairāk nekā 50 % daļu ir valsts īpašumā, un kuru kopējie aktīvi tiek lēsti vairāk nekā 1 triljona Krievijas rubļu vērtībā, un vismaz 50 % no to aplēstajiem ieņēmumiem ir radušies no jēlnaftas vai naftas produktu pārdošanas vai transportēšanas, un kuru nosaukums ietverts šajos pielikumos, uz to attiecas tieši kā tūlītējas sekas tam, ka tā ir vienība, kas minēta Lēmuma 2014/512/KĀDP 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā un Regulas Nr. 833/2014 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā, un tam, ka tās nosaukums ir ietverts apstrīdētā lēmuma III pielikumā un apstrīdētās regulas VI pielikumā.

   Lai gan šajās tiesību normās ir noteikti aizliegumi, kas galvenokārt attiecas uz Savienībā dibinātām kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm, šie aizliegumi ir tieši vērsti un tieši ietekmē tādas vienības, kuru nosaukums ir ietverts minēto tiesību aktu pielikumos un kuru saimnieciskā darbība tiek ierobežota tādēļ, ka attiecībā uz tām tiek noteikti šie pasākumi. Pats par sevi saprotams, ka Savienībā dibinātām struktūrām ir jāpiemēro šie pasākumi, jo Savienības iestāžu pieņemtie tiesību akti principā nav paredzēti piemērošanai ārpus Savienības teritorijas. Tas tomēr nenozīmē, ka ierobežojošie pasākumi, kas piemēroti vienībām, uz kurām attiecas tiesību normas par piekļuvi kapitāla tirgum, tās neskar tieši.

   (skat. 72.–75. punktu)

3.  LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētie pieņemamības nosacījumi ir tie paši visām prasībām, ko fiziskas un juridiskas personas ceļ par Savienības tiesību aktiem, lai kāds arī būtu tiesību akta veids vai attiecīgā joma. Tādējādi, lai gan ir taisnība, ka nosacījums, ka Savienības tiesību aktam fiziska vai juridiska persona ir jāskar tieši, ir izpildīts tikai tad, ja apstrīdētais akts tieši ietekmē šīs personas tiesisko situāciju, lai noteiktu personas tiešo skārumu, ir jāņem vērā arī Savienības tiesību akta faktiskā ietekme uz šo personu, un šai ietekmei jābūt lielākai par vienkāršu netiešu ietekmi, kas jānosaka katrā konkrētajā gadījumā, ņemot vērā attiecīgā Savienības tiesību akta normatīvo saturu. Šajā ziņā, lai arī Regulas Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā tiesību normas par eksporta ierobežojumiem ir vispārpiemērojamas normas, tās attiecīgo personu skar tieši.

   (skat. 86., 97. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 101.–103. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 112., 113., 115., 117., 119., 120., 122.–124., un 127. punktu)

6.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 133.–136., 139.–140. punktu)

7.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 142., 143., 166. punktu)

8.  Atbilstoši Partnerības un sadarbības nolīguma, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, 99. panta 1. punkta d) apakšpunktam neviena šī nolīguma norma neliedz tā pusei veikt pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem, lai aizsargātu būtiskas savas drošības intereses, konkrēti, kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus, vai arī lai pildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies, lai uzturētu mieru un starptautisko drošību. Mērķis sekmēt krīzes Ukrainā noregulējumu mierīgā ceļā saskan ar mērķi saglabāt mieru un starptautisko drošību atbilstoši Savienības ārējās darbības mērķiem, kas noteikti LES 21. pantā. Līdz ar to un ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kāda tai šajā jomā piemīt, Padome var uzskatīt, ka šādu ierobežojošo pasākumu pieņemšana ir vajadzīga, lai aizsargātu būtiskas Savienības drošības intereses, kā arī lai saglabātu mieru un starptautisko drošību.

   (skat. 151.–153. punktu)

9.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 160.–164., 167.–172. punktu)