Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62014TJ0579

    Vispārējās tiesas spriedums (piektā palāta), 2016. gada 9. novembris.
    Birkenstock Sales GmbH pret Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju.
    Eiropas Savienības preču zīme – Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – Grafiska preču zīme, kas attēlo viļņotu krustojošos līniju rakstu – Absolūts atteikuma pamats – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Virsmas attēls – Virsmas attēla izmantošana uz preces iepakojuma.
    Lieta T-579/14.

    Court reports – general

    Lieta T‑579/14

    Birkenstock Sales GmbH

    pret

    Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju

    Eiropas Savienības preču zīme – Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – Grafiska preču zīme, kas attēlo viļņotu krustojošos līniju rakstu – Absolūts atteikuma pamats – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Virsmas attēls – Virsmas attēla izmantošana uz preces iepakojuma

    Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2016. gada 9. novembra spriedums

    1. Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Grafiska preču zīme, ko veido elementu secība, kas atkārtojas – Šādas preču zīmes izmantošana par virsmas attēlu uz precēm vai preču iepakojuma – Atšķirtspēja – Vērtēšanas kritēriji

      (Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

    2. Kopienas preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Grafiska preču zīme, kas attēlo viļņotu krustojošos līniju rakstu, kurš atkārtojas

      (Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

    3. Eiropas Savienības preču zīme – Procesa noteikumi – Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas – Jaunas preču zīmes reģistrācija – Absolūti atteikuma pamati – Pierādīšanas pienākums

      (Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkts un 76. panta 1. punkts)

    1.  Tādas trīsdimensiju preču zīmes, ko veido pašas preces forma, atšķirtspējas vērtējuma kritēriji nav atšķirīgi no tiem, ko piemēro citām preču zīmju kategorijām. Tomēr, piemērojot šos kritērijus, ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uztvere, sastopoties ar trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces forma, ne vienmēr ir tāda pati kā sastopoties ar vārdisku vai grafisku preču zīmi, ko veido apzīmējums, kas nav atkarīgs no apzīmēto preču formas. Proti, vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, balstoties uz preču vai to iesaiņojuma formu bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem, un šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja tādējādi varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja. Atšķirtspēja Regulas Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē piemīt vienīgi tādai trīsdimensiju preču zīmei, ko veido pašas preces forma, kura būtiski atšķiras no attiecīgās nozares standartiem vai prakses un šī fakta dēļ var pildīt savu izcelsmes norādes pamatfunkciju.

      Šie kritēriji, kas izstrādāti attiecībā uz preču zīmēm, kas ir sajaucamas ar preču izskatu, ir piemērojami arī gadījumos, kad apzīmējumu veido uz preces virsmas izvietots raksts.

      Šajā ziņā apzīmējums, ko veido vairāki elementi, kuri regulāri atkārtojas, ir īpaši piemērots, lai tiktu izmantots kā virsmas raksts. Tātad principā pastāv šim apzīmējuma raksturīga varbūtība, ka tas tiek izmantots kā virsmas raksts neatkarīgi no tā, vai preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs to attēlojis kā grafisku preču zīmi, trīsdimensiju preču zīmi, virsmas rakstu vai kā citādi. Šādos apstākļos vienīgi tad, kad virsmas raksta izmantošanas varbūtība, ņemot vērā attiecīgo preču raksturu, ir niecīga, šāds apzīmējums nevar tikt uzskatīts par virsmas rakstu attiecībā uz konkrētajām precēm. Citos gadījumos var tikt uzskatīts, ka attiecīgais apzīmējums, kuram tā elementu secīgas atkārtošanās dēļ ir virsmas rakstam raksturīgās iezīmes, patiešām veido virsmas rakstu. Tātad runa ir par objektīvu kritēriju, kas nav atkarīgs no konkrētā uzņēmuma komerciālajiem nolūkiem.

      Kritēriji, kas ir noteikti judikatūrā attiecībā uz tādu preču zīmju atšķirtspējas vērtējumu, kas ir sajaucamas ar preču formu, ir piemērojami arī attiecībā uz virsmas rakstiem, kas tiek izmantoti uz tādu preču iepakojuma, kuras parasti tiek pārdotas iepakojumā un kuras parasti tiek izņemtas no to iepakojuma tieši pirms to patēriņa.

      Tomēr šīs judikatūras piemērošana nav pamatota gadījumā, kad virsmas raksts izmantots tikai uz transportēšanas iepakojuma. Virsmas raksts, kas izmantots tikai uz transportēšanas iepakojuma, nevar tikt pielīdzināts preces izskatam.

      (skat. 23., 24., 26., 54., 55., 57., 66. un 67. punktu)

    2.  Skat. nolēmuma tekstu.

      (skat. 129.–133., 145., 152. un 153. punktu)

    3.  Skat. nolēmuma tekstu.

      (skat. 136. punktu)

    Top