Lieta T‑463/14

Österreichische Post AG

pret

Eiropas Komisiju

“Direktīva 2004/17/EK — Iepirkuma procedūras ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs — Īstenošanas lēmums, ar kuru dažiem pakalpojumiem pasta nozarē Austrijā piemēro atbrīvojumu no Direktīvas 2004/17 — Direktīvas 2004/17 30. pants — Pienākums norādīt pamatojumuAcīmredzama kļūda vērtējumā”

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2016. gada 27. aprīļa spriedums

1. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Komisijas lēmums, ar kuru dažiem pasta nozares pakalpojumiem kādā dalībvalstī piemēro atbrīvojumu no Direktīvas 2004/17

   (EKL 296. panta otrā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17 30. pants un Komisijas Lēmums 2014/184)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Iepirkuma procedūras ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs – Direktīva 2004/17 – Piemērojamība – Līgumi, kas paredzēti tādas darbības veikšanai, kas attiecīgajā dalībvalstī nav tieši pakļauta konkurencei – Izslēgšana – Pakļautības konkurencei pakāpes noteikšana – Kritēriji

   (EKL 47. panta 2. punkts, 55. un 95. pants; LESD 101. un 102. pants; Padomes Regula Nr. 139/2004; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17 preambulas 2., 3., 9. un 40. apsvērums un 30. pants; Komisijas Lēmuma 2005/15 preambulas 2. apsvērums un Komisijas Lēmuma 2014/184 preambulas 8. apsvērums)

3. Tiesību aktu tuvināšana – Iepirkuma procedūras ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs – Direktīva 2004/17 – Piemērojamība – Līgumi, kas paredzēti tādas darbības veikšanai, kas attiecīgajā dalībvalstī nav tieši pakļauta konkurencei – Izslēgšana – Konkrētā tirgus noteikšana – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17 30. panta 1. punkts)

4. Tiesību aktu tuvināšana – Iepirkuma procedūras ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs – Direktīva 2004/17 – Piemērojamība – Līgumi, kas paredzēti tādas darbības veikšanai, kas attiecīgajā dalībvalstī nav tieši pakļauta konkurencei – Izslēgšana – Pierādīšanas pienākums – Komisijas pienākums veikt pētījumus un analīzes jautājumā par konkrētā tirgus noteikšanu – Neesamība

   (Padomes Regulas Nr. 1/2003 un Nr. 139/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17 30. pants)

5. Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Iestādes lēmuma pamatojuma aizstāšana – Nepieļaujamība

   (LESD 263. un 264. pants)

6. Tiesvedība – Procesa organizatoriskie pasākumi – Pierādījumu savākšanas pasākumi – Savienības tiesas rīcības brīvība – Apjoms

   (Vispārējās tiesas (2015. gada) Reglamenta 92. panta 1. punkts)

7. Tiesību aktu tuvināšana – Iepirkuma procedūras ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs – Direktīva 2004/17 – Piemērojamība – Līgumi, kas paredzēti tādas darbības veikšanai, kas attiecīgajā dalībvalstī nav tieši pakļauta konkurencei – Izslēgšana – Komisijas lēmums, kurā atteikts no direktīvas piemērošanas atbrīvot noteiktus pasta pakalpojumus kādā dalībvalstī un pasta piegādes un elektroniskas piegādes veidi netiek uzskatīti par savstarpēji aizstājamiem – Pieļaujamība

   (LESD 14. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67, Direktīvas 2004/17 30. pants un Direktīvas 2008/6 preambulas 3. apsvērums; Padomes Direktīvas 2010/45 preambulas 8. apsvērums un Komisijas Lēmums 2014/184)

8. Tiesību aktu tuvināšana – Iepirkuma procedūras ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs – Direktīva 2004/17 – Piemērojamība – Līgumi, kas paredzēti tādas darbības veikšanai, kas attiecīgajā dalībvalstī nav tieši pakļauta konkurencei – Izslēgšana – Konkrētā tirgus noteikšana – Kritēriji

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17 30. pants un Komisijas Lēmuma 2005/15 I pielikuma 3. punkts)

9. Prasība atcelt tiesību aktu – Apstrīdētais tiesību akts – Akta likumības vērtējums, pamatojoties uz tā pieņemšanas brīdī pieejamo informāciju

   (LESD 263. pants)

10. Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi – Pamats, kas balstīts uz apstākļiem, kuri kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā

    (Vispārējās tiesas (1991. gada) Reglamenta 48. panta 2. punkts)

11. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamatojuma trūkums vai tā nepietiekamība – Pamats, kurš atšķiras no pamata par apstrīdētā akta tiesiskumu pēc būtības

    (LESD 263. un 296. pants)

12. Tiesību aktu tuvināšana – Iepirkuma procedūras ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs – Direktīva 2004/17 – Piemērojamība – Līgumi, kas paredzēti tādas darbības veikšanai, kas attiecīgajā dalībvalstī nav tieši pakļauta konkurencei – Izslēgšana – Komisijas lēmums – Minētā lēmuma likumības vērtējums, pamatojoties uz tā pieņemšanas brīdī pieejamo informāciju

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17 30. pants)

13. Tiesvedība – Pierādījumu iesniegšana – Termiņš – Novēlota piedāvāto pierādījumu iesniegšana – Nosacījumi

    (Vispārējās tiesas (1991. gada) Reglamenta 44. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 46. panta 1. punkts un 48. panta 1. punkts)

14. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Vispārēja atsauce uz citiem prasības pieteikumam pievienotiem dokumentiem – Nepieņemamība

    (Tiesas statūtu 21. pants un Vispārējās tiesas (1991. gada) Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

15. Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Tiesības uz labu pārvaldību – Tiesības tikt uzklausītam – Apjoms

    (LESD 6. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 20., 46., 50., 83. un 197. punktu)

2.  Publiskā iepirkuma jomā nosakot, vai kāda darbība ir tieši pakļauta konkurencei un tātad ietilpst Direktīvas 2004/17, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, piemērošanas jomā, kritēriji un metodika, kas jāizmanto, lai novērtētu tiešu pakļautību konkurencei saskaņā ar minētās direktīvas 30. pantu, ne vienmēr ir identiski tiem, kurus izmanto, lai veiktu novērtējumu saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu vai Regulu Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju.

   Proti, lai arī tālab, lai noteiktu, vai uz darbību attiecas tieša konkurence, saskaņā ar Direktīvas 2004/17 30. panta 2. punktu patiešām ir jābalstās uz kritērijiem, kas atbilst LESD tiesību normām konkurences jomā. Tomēr šīs tiesību normas formulējumā nav prasīts, lai šie kritēriji būtu gluži tie paši, kas paredzēti Savienības tiesību normās konkurences jomā. Turklāt Direktīva 2004/17 neietilpst Savienības konkurences tiesībās. Tās juridiskais pamats ir EKL 47. panta 2. punkts, kā arī 55. un 95. pants. Savienības noteikumu publiskā iepirkuma jomā pamatmērķis ir pakalpojumu sniegšanas brīvība un netraucēta konkurence visās dalībvalstīs, kā tas izriet no tostarp Direktīvas 2004/17 preambulas 2., 3. un 9. apsvēruma. Šajā ziņā šīs direktīvas mērķis ir atvērt Savienības konkurencei tirgus, uz kuriem tā attiecas, sekmējot pēc iespējas plašākas intereses izrādīšanu dalībvalstu saimnieciskās darbības subjektu starpā. Tādējādi Lēmuma 2014/184, ar kuru dažiem pakalpojumiem pasta nozarē Austrijā piemēro atbrīvojumu no Direktīvas 2004/17, preambulas 8. apsvērumā ir pamatoti izdarīta atsauce uz Direktīvas 2004/17 mērķi, lai noteiktu, kādā faktiskās konkurences līmenī saskaņā ar šīs direktīvas 30. pantu var konstatēt, ka kādas darbības veikšana ir tieši pakļauta konkurencei. Turklāt nedz LESD 101. un 102. pantā, nedz Regulā Nr. 139/2004 nav atsauces uz Direktīvas 2004/17 30. panta 2. punktā rodamo darbības, uz kuru “attiecas tieša konkurence”, jēdzienu.

   Bez tam Lēmuma 2005/15 par Direktīvas 2004/17 30. pantā paredzētās procedūras piemērošanas noteikumiem preambulas 2. apsvērumā teiktajam Direktīvas 2004/17 30. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir jāizvērtē tikai saskaņā ar šo direktīvu, neskarot konkurences noteikumu piemērošanu. Turklāt no šīs direktīvas preambulas 40. apsvēruma izriet, ka tās 30. pantam būtu jānodrošina attiecīgajiem subjektiem tiesiska noteiktība, kā arī attiecīgs lēmumu pieņemšanas process, īsā laikā nodrošinot Savienības tiesību vienveidīgu piemērošanu šajā jomā. Šie apsvērumi apstiprina, ka, izvērtējot saskaņā ar Direktīvas 2004/17 30. pantu veiktu pieprasījumu, Komisijai nav burtiski jāpiemēro LESD konkurences jomā paredzētie kritēriji un metodes.

   (sal. ar 26., 28. un 29. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 38., 39. un 176. punktu)

4.  Direktīvas 2004/17, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, 30. pantā paredzētajā procedūrā pienākums pierādīt to, ka ir izpildīti šajā tiesību normā paredzētie nosacījumi, ir pieprasītājam un attiecīgajai dalībvalstij, jo Komisijai šajā gadījumā ir tikai ierobežotas pilnvaras salīdzinājumā ar plašajām izmeklēšanas pilnvarām, ar ko Savienības konkurences tiesību piemērošanā to apvelta Regula Nr. 1/2003 un Regula Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju. Turklāt Komisijai ir jāpieņem galīgs lēmums šīs direktīvas 30. panta 6. punktā noteiktajā termiņā, ja tā uzskata, ka šā panta 1. punktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti.

   Tāpēc jautājumā par konkrētā tirgus noteikšanu Komisijai nav pašai jāveic nedz pētījumi, nedz analīzes. Turpretim prasītājam ir pienākums sniegt pietiekamus pierādījumus, lai varētu noteikt konkrēto tirgu.

   (sal. ar 41., 89., 125. un 204. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 44. punktu)

6.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 44. punktu)

7.  Ar Direktīvu 2010/45, ar ko Direktīvu 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz rēķinu piesūtīšanas noteikumiem, patiešām ir ieviesti noteikumi par to, ka – atbilstoši Direktīvas 2010/45 preambulas 8. apsvērumā teiktajam – pievienotās vērtības nodokļa jomā izvirzīto prasību ziņā attieksmei pret papīra un elektroniskā formātā esošajiem rēķiniem ir jābūt vienādai. Tomēr tāda Komisijas lēmuma gadījumā, kurā konstatēts, ka Direktīvas 2004/17, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, piemērošanas jomā, 30. pantā noteiktais nosacījums par tiešu pakļautību konkurencei kādas dalībvalsts teritorijā nav izpildīts, šis apstāklis neliecina par to, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, neuzskatīdama, ka pasta un elektroniskās piegādes veidi ir savstarpēji aizstājami. Proti, tā kā elektroniska rēķinu izrakstīšana attiecīgajā dalībvalstī ir kļuvusi de jure obligāta uzņēmumu attiecībās ar valdību, jautājums par savstarpējo aizstājamību nerodas.

   Turklāt – kā izriet no Direktīvas 2008/6, ar ko Direktīvu 97/67 groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi, preambulas 3. apsvēruma – regulatīvā ziņā par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu LESD 14. panta izpratnē ir atzīti pasta pakalpojumi, nevis elektroniskie pakalpojumi. Saskaņā ar Direktīvas 97/67 par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai 3. pantu universālā pakalpojuma statuss ir tieši pasta pakalpojumu piedāvājumam. Tātad nav secināms, ka pa pastu un elektroniski piegādātie rēķini vispārīgi būtu regulatīvā ziņā savstarpēji pielīdzināti. Šajā ziņā tas, ka Direktīvā 2008/6 adresēti reklāmas pasta sūtījumi no normatīvā viedokļa tiek uzskatīti par korespondenci, neietekmē saskaņā ar Direktīvas 2004/17 30. pantu veicamā izvērtējuma ietvaros veiktās konkrētā tirgus noteikšanas pareizību.

   (sal. ar 53., 54. un 168. punktu)

8.  Lēmuma 2005/15 par Direktīvas 2004/17, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, 30. pantā paredzētās procedūras piemērošanas noteikumiem izpratnē konkrētā tirgus jēdziens nozīmē, ka starp tajā ietilpstošajām precēm var pastāvēt efektīva konkurence, kurai savukārt vajadzīgs, lai visas vienā un tajā pašā tirgū esošās preces izmantojamības ziņā būtu pietiekamā mērā savstarpēji aizstājamas. Savstarpējā aizstājamība vai aizvietojamība ir vērtējama ne tikai no attiecīgo preču vai pakalpojumu objektīvo īpašību viedokļa, bet arī ņemot vērā konkurences apstākļus, kā arī pieprasījuma un piedāvājuma struktūru tirgū.

   (sal. ar 57. punktu)

9.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 64. un 146. punktu)

10.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 127. punktu)

11.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 132. un 138. punktu)

12.  Komisijas saskaņā ar Direktīvas 2004/17, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, 30. pantu pieņemta lēmuma likumība ir jāvērtē, pamatojoties uz informāciju, kāda bija Komisijas rīcībā šā lēmuma pieņemšanas brīdī.

    (sal. ar 142. punktu)

13.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 146. un 190. punktu)

14.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 151., 170. un 200. punktu)

15.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 188. punktu)