Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62014TJ0231

    Vispārējās tiesas spriedums (apelācijas palāta), 2015. gada 16. septembris.
    Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) pret David Drakeford.
    Apelācija – Civildienests – Pagaidu darbinieki – Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums – Lēmums nepagarināt darba līgumu – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmā daļa – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pārkvalificēšana par darba līgumu uz nenoteiktu laiku – Neierobežota kompetence.
    Lieta T-231/14 P.

    Court reports – Reports of Staff Cases ; Court reports – general

    VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

    2015. gada 16. septembrī

    Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)

    pret

    David Drakeford

    “Apelācijas sūdzība — Civildienests — Pagaidu darbinieki — Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums — Lēmums nepagarināt darba līgumu — Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmā daļa — Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pārkvalificēšana par darba līgumu uz nenoteiktu laiku — Neierobežota kompetence”

    Priekšmets

    Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 5. februāra spriedumu lietā F‑29/13Drakeford/EMA (Krājums‑CDL, EU:F:2014:10), ar ko tiek lūgts atcelt šo spriedumu

    Nolēmums

    Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 5. februāra spriedumu lietā F‑29/13Drakeford/EMA (EU:F:2014:10), ciktāl Civildienesta tiesa minētajā spriedumā ir īstenojusi savu neierobežoto kompetenci finanšu jomā attiecībā uz laikposmu pēc tā pasludināšanas. Apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt. Nodot lietu atpakaļ Civildienesta tiesai. Atlikt lēmuma par David Drakeford un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) sedzamajiem tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu. Eiropas Komisija, Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA), Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) sedz savus tiesāšanās izdevumus šajā instancē paši.

    Kopsavilkums

    1. Savienības tiesības — Interpretācija — Teksti dažādās valodās — Vienveidīga interpretācija — Dažādu valodu versiju ņemšana vērā — Interpretācija atkarībā no konteksta un mērķa

    2. Ierēdņi — Pagaidu darbinieki — Pagaidu darbinieki, uz kuriem attiecas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkts — Uz noteiktu laiku noslēgta līguma atkārtota pagarināšana pēc tā pirmās pagarināšanas — Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma pārkvalificēšana — Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta mērķis

      (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkts, 8. panta pirmā daļa un 47. pants)

    3. Apelācija — Pamati — Neiedarbīgs pamats — Jēdziens

      (LESD 256. panta 1. punkts; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

    1.  Skat. nolēmuma tekstu.

      (sal. ar 22. punktu)

      Atsauce

      Tiesa: spriedums, 2010. gada 2. septembris, Kirin Amgen, C‑66/09, Krājums, EU:C:2010:484, 41. punkts.

    2.  Civildienesta tiesa, atzīdama, ka Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmās daļas mērķis ir nodrošināt zināmu nodarbinātības stabilitāti, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Minētās kārtības 8. panta pirmās daļas mērķis ir secīgu līgumu uz noteiktu laiku ļaunprātīgas izmantošanas no administrācijas puses novēršana. Turklāt minētā panta ierobežoto mērķi apstiprina administrācijai piešķirtās pilnvaras jebkurā brīdī izbeigt darba attiecības ar darbinieku, kam ir līgums uz nenoteiktu laiku, ievērojot minētās kārtības 47. pantā noteiktās procedūras. Šajā ziņā Civildienesta tiesa ir pamatoti nospriedusi, ka administrācija var jebkurā brīdī izbeigt darbinieka līgumu uz nenoteiktu laiku, ievērojot minētās kārtības 47. panta c) punkta i) apakšpunktā noteikto termiņu, neapšaubot atšķirību starp ierēdņiem un [pārējiem] darbiniekiem un plašo rīcības brīvību, kāda administrācijai ir attiecībās ar pēdējiem minētajiem.

      Turklāt Civildienesta tiesas noteiktais izņēmums no Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmajā daļā paredzētās pārkvalificēšanas piemērošanas gadījumā, kad rodas karjeras pārrāvums, ir loģiskas minētā panta interpretācijas sekas. Minētā panta mērķis ir novērst, ka gadījumā, kad pagaidu darbinieks, ar ko noslēgts līgums uz noteiktu laiku, virzās karjerā vai tiek paplašinātas viņa funkcijas, administrācija varētu ļaunprātīgi izmantot formāli atšķirīgus līgumus, lai izvairītos no minētajā pantā paredzētās pārkvalificēšanas. Tomēr šīs pārkvalificēšanas priekšnoteikums ir tāds, ka pagaidu darbiniekam, kurš virzās savā karjerā vai kura funkcijas paplašinās, ar savu darba devēju saglabājas turpinātas darba attiecības. Ja tiek konstatēts, ka darbinieks noslēdz līgumu, kurā paredzētas būtiskas – nevis formālas – viņa funkciju izmaiņas, minētās kārtības 8. panta pirmās daļas piemērošanas priekšnoteikums vairs nav spēkā. Ja tiktu pieļauts, ka tajā paredzētā noteikuma piemērošana varētu attiekties uz jebkuru pagarināšanu, tas būtu pretrunā minētā panta garam.

      Katrā ziņā, ņemot vērā veicamo uzdevumu iespējamo salīdzinājumu, sektora vadītāja amats nozīmē būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar vadītāja vietnieka amatu, kas rada pārrāvumu, kurš atbilst Civildienesta tiesas noskaidrotajam pārrāvuma jēdzienam. Faktiski, ja palikšana tajā pašā darbības jomā automātiski nerada veikto funkciju turpinātību, šī turpinātība principā ir jāizslēdz gadījumā, kad pretendēt uz sektora vadītāja amatu var tikai pēc ārējās atlases procedūras. Tomēr, tā kā pirms ieinteresētās personas iecelšanas amatā par sektora vadītāju tā ir pildījusi sektora vadītāja ad interim uzdevumus, nevar gluži tikt secināts, ka tās iecelšana amatā par sektora vadītāju, pat ja tas notika pēc ārējās atlases procedūras, patiešām radīja pārrāvumu uzdevumos, kurus tā ir pildījusi iepriekš.

      (sal. ar 30., 33. un 39.–41. punktu)

      Atsauce

      Vispārējā tiesa: spriedums, 2013. gada 4. decembris, ETF/Schuerings, T‑107/11 P, Krājums‑CDL, EU:T:2013:624, 76. punkts.

    3.  Skat. nolēmuma tekstu.

      (sal. ar 31. un 38. punktu)

      Atsauce

      Vispārējā tiesa: spriedums, 2009. gada 19. novembris, Michail/Komisija,T‑50/08 P, Krājums‑CDL, EU:T:2009:457, 59. punkts un tajā minētā judikatūra.

    Top

    Lieta T‑231/14 P

    (spriedums publicēts izvilkumu veidā)

    Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)

    pret

    David Drakeford

    “Apelācija — Civildienests — Pagaidu darbinieki — Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums — Lēmums nepagarināt darba līgumu — Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmā daļa — Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pārkvalificēšana par darba līgumu uz nenoteiktu laiku — Neierobežota kompetence”

    Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (apelāciju palāta) 2015. gada 16. septembra spriedums

    1. Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Teksti dažādās valodās – Vienveidīga interpretācija – Dažādu valodu versiju ņemšana vērā – Interpretācija atkarībā no konteksta un mērķa

    2. Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pagaidu darbinieki, kuriem ir piemērojams Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkts – Uz noteiktu laiku noslēgta līguma atkārtota pagarināšana pēc tā pirmās pagarināšanas – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma pārkvalificēšana – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmās daļas mērķis

      (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkts, 8. panta pirmā daļa un 47. pants)

    3. Apelācija – Pamati – Neefektīvs pamats – Jēdziens

      (LESD 256. panta 1. punkts, Tiesas Statūtu 58. panta pirmā daļa)

    1.  Skat. nolēmuma tekstu.

      (sal. ar 22. punktu)

    2.  Civildienesta tiesa, atzīstot, ka Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmās daļas mērķis ir zināmu nodarbinātības stabilitāti, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Minētās Nodarbinātības kārtības 8. panta pirmās daļas mērķis ir secīgu līgumu uz noteiktu laiku ļaunprātīgas izmantošanas novēršana. Turklāt minētā panta ierobežoto mērķi apstiprina administrācijai piešķirtās pilnvaras jebkurā brīdī izbeigt darba attiecības ar darbinieku, kam ir līgums uz nenoteiktu laiku, ievērojot minētās Nodarbinātības kārtības 47. pantā noteiktās procedūras. Šajā ziņā Civildienesta tiesa ir pareizi atzinusi, ka administrācija jebkurā brīdī darbinieka līgumu uz nenoteiktu laiku var izbeigt, ievērojot minētās Nodarbinātības kārtības 47. panta c) punkta i) apakšpunktā noteikto termiņu, nekādi neapšaubot atšķirību ierēdņu un [pārējo] darbinieku starpā un plašo rīcības brīvību, kāda administrācijai ir darba attiecībās ar tiem.

      Turklāt Civildienesta tiesas konstatētais izņēmums attiecībā uz minētās Nodarbinātības kārtības 8. panta pirmajā daļā paredzētās pārkvalificēšanas piemērošanu karjeras pārtraukšanās gadījumā ir loģiskas šī panta interpretācijas sekas. Nodarbinātības kārtības 8. panta pirmās daļas mērķis ir novērst, ka gadījumā, kad pagaidu darbinieks, ar ko noslēgts līgums uz noteiktu laiku, virzās karjerā vai tiek paplašinātas viņa funkcijas, administrācija varētu ļaunprātīgi izmantot formāli atšķirīgus līgumus, lai izvairītos no minētajā pantā paredzētās pārkvalificēšanas. Katrā ziņā pārkvalificēšanas priekšnoteikums ir tāds, ka pagaidu darbiniekam, kurš virzās savā karjerā vai kura funkcijas paplašinās, ar savu darba devēju saglabājas turpinātas darba attiecības. Ja izrādās, ka darbinieks noslēdz līgumu, kurā paredzētas būtiskas – nevis formālas – viņa funkciju izmaiņas, PDNK 8. panta pirmās daļas piemērošanas priekšnoteikums vairs nav spēkā. Patiesībā PDNK 8. panta pirmās daļas garam būtu pretrunā, ja tiktu pieņemts, ka tajā paredzētā noteikuma piemērošana varētu attiekties uz jebkuru pagarināšanu.

      Tiesa, ņemot vērā veicamo uzdevumu iespējamo salīdzinājumu, sektora vadītāja amats ir būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar vadītāja vietnieka amatu, kas rada pārrāvumu, kurš atbilst Civildienesta tiesas noskaidrotajam pārrāvuma jēdzienam. Faktiski, ja palikšana tajā pašā darbības jomā automātiski nerada veikto funkciju turpinātību, šī turpinātība principā ir jāizslēdz gadījumā, kad pretendēt uz sektora vadītāja amatu var tikai pēc ārējās atlases procedūras. Katrā ziņā, tā kā pirms iecelšanas amatā par sektora vadītāju attiecīgā persona ir pildījusi sektora vadītāja pienākumus ad interim, nevar gluži secināt, ka viņa iecelšana amatā par sektora vadītāju, pat ja tas notika pēc ārējās atlases procedūras, patiešām radīja pārrāvumu uzdevumos, kurus viņš pildīja iepriekš.

      (sal. ar 30., 33. un 39.–41. punktu)

    3.  Skat. nolēmuma tekstu.

      (sal. ar 31. un 38. punktu)

    Top