1. 

Prejudiciāli jautājumi — Pieņemamība — Pieteikums, kurā nav precīzi identificēti interpretējamie Savienības tiesību aktu noteikumi — Iespēja Tiesai identificēt šos noteikumus (LESD 267. pants) (sal. ar 31. un 32. punktu)

2. 

Prejudiciāli jautājumi — Tiesas kompetence — Robežas — Acīmredzami neatbilstoši jautājumi un hipotētiski jautājumi, kas uzdoti kontekstā, kurš neļauj sniegt derīgu atbildi — Jautājumi, kuriem nav sakara ar pamatlietas priekšmetu (sal. ar 33.–35. punktu)

3. 

Sociālā politika — “UNICE”, “CEEP” un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku — Direktīva 1999/70 — Piemērošanas joma — Darba ņēmējs, kuru ar darba devēju saista uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums — Iekļaušana — Pārkvalificēšana par nepastāvīgām darba tiesiskajām attiecībām uz nenoteiktu laiku — Ietekmes neesamība (Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 2. klauzula un 3. klauzulas 1. punkts) (sal. ar 39.–42. punktu)

4. 

Sociālā politika — “UNICE”, “CEEP” un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku — Direktīva 1999/70 — Pasākumi, lai novērstu secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu — Valsts pasākums, ko publiskajā sektorā darba tiesisko attiecību uz noteiktu laiku veido vienkārša pārkvalificēšana par nepastāvīgām darba tiesiskajām attiecībām uz nenoteiktu laiku — Valsts tiesību sistēma, kurā attiecīgajā sektorā nav paredzēti citi efektīvi līdzekļi šādas ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai un sodīšanai — Nepieļaujamība (Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 5. klauzulas 1. punkts) (sal. ar 46.–51. punktu)

5. 

Sociālā politika — “UNICE”, “CEEP” un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku — Direktīva 1999/70 — Pasākumi, lai novērstu secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu — Tiesības saņemt atlīdzību — Atlīdzība, kurai jābūt pietiekami efektīvam sodīšanas līdzeklim — Valsts tiesas pienākums interpretēt valsts tiesības saskaņā ar Savienības tiesībām (Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 5. klauzulas 1. punkts) (sal. ar 56.–58. punktu un rezolutīvās daļas 1)–3) punktu)

1) 

2. klauzula un 3. klauzulas 1. punkts Pamatnolīgumā par darbu uz noteiktu laiku, kurš ticis noslēgts 1999. gada 18. martā un kurš ir Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds darba ņēmējs kā prasītāja pamatlietā ietilpst šī pamatnolīguma piemērošanas jomā, ciktāl šis darba ņēmējs ir bijis saistīts ar savu darba devēju ar darba līgumiem uz noteiktu laiku šo klauzulu izpratnē;

2) 

Pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā esošais, kurā nav paredzēts neviens efektīvs līdzeklis, lai sodītu par tādu ļaunprātīgu rīcību šā pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta izpratnē, kas izriet no secīgu darba līgumu uz noteiktu laiku izmantošanas publiskajā sektorā, tādēļ ka valsts tiesību sistēmā nepastāv nekāds efektīvs līdzeklis, lai sodītu par šādu ļaunprātīgu rīcību;

3) 

iesniedzējtiesai ir jāizvērtē atbilstoši valsts tiesību aktiem, koplīgumiem un/vai praksei, kāda veida atlīdzība ir piešķirama tādam darba ņēmējam kā prasītāja pamatlietā, lai šī atlīdzība būtu pietiekami efektīvs sodīšanas līdzeklis par šādu ļaunprātīgu rīcību pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkta izpratnē.

Tāpat iesniedzējtiesai ir arī vajadzības gadījumā jāsniedz, cik vien iespējams, Savienības tiesībām atbilstoša interpretācija attiecīgajām valsts tiesību normām.

1. 

Prejudiciāli jautājumi — Pieņemamība — Pieteikums, kurā nav precīzi identificēti interpretējamie Savienības tiesību aktu noteikumi — Iespēja Tiesai identificēt šos noteikumus (LESD 267. pants) (sal. ar 31. un 32. punktu)

2. 

Prejudiciāli jautājumi — Tiesas kompetence — Robežas — Acīmredzami neatbilstoši jautājumi un hipotētiski jautājumi, kas uzdoti kontekstā, kurš neļauj sniegt derīgu atbildi — Jautājumi, kuriem nav sakara ar pamatlietas priekšmetu (sal. ar 33.–35. punktu)

3. 

Sociālā politika — “UNICE”, “CEEP” un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku — Direktīva 1999/70 — Piemērošanas joma — Darba ņēmējs, kuru ar darba devēju saista uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums — Iekļaušana — Pārkvalificēšana par nepastāvīgām darba tiesiskajām attiecībām uz nenoteiktu laiku — Ietekmes neesamība (Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 2. klauzula un 3. klauzulas 1. punkts) (sal. ar 39.–42. punktu)

4. 

Sociālā politika — “UNICE”, “CEEP” un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku — Direktīva 1999/70 — Pasākumi, lai novērstu secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu — Valsts pasākums, ko publiskajā sektorā darba tiesisko attiecību uz noteiktu laiku veido vienkārša pārkvalificēšana par nepastāvīgām darba tiesiskajām attiecībām uz nenoteiktu laiku — Valsts tiesību sistēma, kurā attiecīgajā sektorā nav paredzēti citi efektīvi līdzekļi šādas ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai un sodīšanai — Nepieļaujamība (Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 5. klauzulas 1. punkts) (sal. ar 46.–51. punktu)

5. 

Sociālā politika — “UNICE”, “CEEP” un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku — Direktīva 1999/70 — Pasākumi, lai novērstu secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu — Tiesības saņemt atlīdzību — Atlīdzība, kurai jābūt pietiekami efektīvam sodīšanas līdzeklim — Valsts tiesas pienākums interpretēt valsts tiesības saskaņā ar Savienības tiesībām (Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 5. klauzulas 1. punkts) (sal. ar 56.–58. punktu un rezolutīvās daļas 1)–3) punktu)

1) 

2. klauzula un 3. klauzulas 1. punkts Pamatnolīgumā par darbu uz noteiktu laiku, kurš ticis noslēgts 1999. gada 18. martā un kurš ir Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds darba ņēmējs kā prasītāja pamatlietā ietilpst šī pamatnolīguma piemērošanas jomā, ciktāl šis darba ņēmējs ir bijis saistīts ar savu darba devēju ar darba līgumiem uz noteiktu laiku šo klauzulu izpratnē;

2) 

Pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā esošais, kurā nav paredzēts neviens efektīvs līdzeklis, lai sodītu par tādu ļaunprātīgu rīcību šā pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta izpratnē, kas izriet no secīgu darba līgumu uz noteiktu laiku izmantošanas publiskajā sektorā, tādēļ ka valsts tiesību sistēmā nepastāv nekāds efektīvs līdzeklis, lai sodītu par šādu ļaunprātīgu rīcību;

3) 

iesniedzējtiesai ir jāizvērtē atbilstoši valsts tiesību aktiem, koplīgumiem un/vai praksei, kāda veida atlīdzība ir piešķirama tādam darba ņēmējam kā prasītāja pamatlietā, lai šī atlīdzība būtu pietiekami efektīvs sodīšanas līdzeklis par šādu ļaunprātīgu rīcību pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkta izpratnē.

Tāpat iesniedzējtiesai ir arī vajadzības gadījumā jāsniedz, cik vien iespējams, Savienības tiesībām atbilstoša interpretācija attiecīgajām valsts tiesību normām.