1. 

Patērētāju tiesību aizsardzība — Patēriņa kredītlīgumi — Direktīva 87/102 — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Direktīva 93/13 — Patērētāja jēdziens — Fiziska persona, kopparādnieks kredītlīgumā, kas noslēgts ar tirgotāju — Iekļaušana — Nosacījums (Padomes Direktīvas 87/102 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts un Direktīvas 93/13 2. panta b) punkts) (sal. ar 39. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2. 

Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Direktīva 93/13 — Valsts tiesas pienākums pēc savas iniciatīvas veikt tās vērtējumam iesniegta nolīguma noteikuma negodīguma pārbaudi — Tvērums (Padomes Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts) (sal. ar 43., 44. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3. 

Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Direktīva 93/13 — Negodīgs noteikums 3. panta izpratnē — Valsts tiesas veikta negodīguma novērtēšana — Kritēriji (Padomes Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkts, 3., 4. un 5. pants) (sal. ar 66. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

1) 

Padomes 1986. gada 22. decembra Direktīvas 87/102/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz patēriņa kredītu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/7/EK, 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts un Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 2. panta b) punkts ir interpretējami tādējādi, ka jēdzienā “patērētājs” šo tiesību normu izpratnē ietilpst fiziska persona, kas atrodas kopparādnieka situācijā atbilstoši līgumam, kas ir noslēgts ar tirgotāju, ja tas rīkojas ar mērķi, ko var uzskatīt par tādu, kurš nav saistīts ar tā komercdarbību vai profesionālo darbību;

2) 

Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka valsts tiesai pēc savas ierosmes ir jānovērtē starp patērētāju un tirgotāju noslēgta līguma noteikumu negodīgais raksturs šīs tiesību normas izpratnē, jo šīs tiesas rīcībā ir šim nolūkam vajadzīgie faktiskie un tiesību elementi;

3) 

Direktīvas 93/13 3.–5. pants ir interpretējami tādējādi, ka, novērtējot patēriņa kredītlīguma noteikumu negodīgo raksturu šīs direktīvas 3. panta 1. un 3. punkta izpratnē, valsts tiesai ir jāņem vērā visi apstākļi, kas ir saistīti ar šī līguma noslēgšanu. Šajā ziņā tai ir jāpārbauda, vai šajā lietā patērētājam bija darīti zināmi visi elementi, kas var ietekmēt tā saistību apmēru un kas tam ļauj novērtēt sava aizņēmuma kopējās izmaksas. Izšķiroša nozīme šajā vērtējumā ir, pirmkārt, tam, vai noteikumi ir izklāstīti skaidri un saprotami, lai tie vidusmēra patērētājam, proti, patērētājam, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs, ļautu novērtēt šādas izmaksas, un, otrkārt, apstāklim, kas ir saistīts ar to, ka patēriņa kredītlīgumā nav minēta informācija, kura, ņemot vērā šajā līgumā paredzēto preču vai pakalpojumu raksturu, tiek uzskatīta par būtisku, un it īpaši tā, kas ir paredzēta grozītās Direktīvas 87/102 4. pantā.