Lieta C‑336/14

Kriminālprocess

pret

Sebat Ince.

(Amtsgericht Sonthofen lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Pakalpojumu sniegšanas brīvība — LESD 56. pants — Azartspēles — Valsts sporta derību monopols — Iepriekšēja administratīva atļauja — Privāto uzņēmēju izslēgšana — Derību rīkošana citā dalībvalstī reģistrēta uzņēmēja vārdā — Kriminālsods — Valsts tiesību norma, kas ir pretrunā Savienības tiesībām — Izstumšana — Pāreja uz režīmu, atbilstoši kuram privātiem uzņēmējiem tiek piešķirts ierobežots skaits koncesiju — Pārskatāmības un objektivitātes principi — Direktīva 98/34/EK — 8. pants — Tehniskie noteikumi — Noteikumi par pakalpojumiem — Paziņošanas pienākums”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 4. februāra spriedums

1. Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Līguma noteikumi — Piemērošanas joma — Azartspēles — Vienā dalībvalstī reģistrēts uzņēmums, kas veic derību pieņemšanas darbības ar citā dalībvalstī reģistrēta tirgus dalībnieka palīdzību — Iekļaušana

   (LESD 56. pants)

2. Eiropas Savienības tiesības — Pārākums — Pretrunā esošas valsts tiesības — Eksistējošu tiesību normu ipso jure nepiemērojamība

   (Deklarācija Nr. 17, kas pievienota LES un LESD)

3. Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Ierobežojumi — Azartspēles — Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ekskluzīvas tiesības rīkot šīs spēles tiek piešķirtas kādam vienam valsts iestāžu kontrolē esošam saimnieciskās darbības subjektam — Nepieļaujamība — Atteikums attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei piešķirt pārejas periodu, lai pārejas periodā neizvērtētu pieteikumus atļaujas piešķiršanai šajā nozarē — Atļaujas piešķiršanas nosacījumi azartspēļu organizēšanai, ja ir iesniegti šādi pieteikumi — Līgumu pamatnoteikumu un vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principu ievērošana

   (LESD 56. pants)

4. Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Ierobežojumi — Azartspēles — Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram ir aizliegta starpniecība sporta derībās bez atļaujas kāda cita uzņēmuma, kuram ir atļauja citā dalībvalstī, vārdā — Atļaujas izsniegšanas procedūra, ko valsts iestādes piemērojušas nesaskanīgi un kuru atsevišķas valsts tiesas paturējušas spēkā — Valsts monopola sporta derību jomā seku turpināšanās, neraugoties uz to, ka valsts tiesas ir atzinušas minētā režīma neatbilstību Savienības tiesībām — Nepieļaujamība

   (LESD 56. pants)

5. Dalībvalstis — Pienākumi

   (LESD 4. panta 3. punkts un Deklarācija Nr. 17, kas pievienota LES un LESD)

6. Tiesību aktu tuvināšana — Informācijas sniegšanas kārtība tehnisko standartu un noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā — Direktīva 98/34 — Dalībvalstu pienākums darīt Komisijai zināmus visus tehnisko noteikumu projektus — Piemērojamība — Pienākuma neizpilde — Sekas

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/34, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/48, 8. panta 1. punkts)

7. Tiesību aktu tuvināšana — Informācijas sniegšanas kārtība tehnisko standartu un noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā — Direktīva 98/34 — Tehnisks noteikums — Jēdziens — Valsts tiesību normas, kurās paredzēti nosacījumi uzņēmumu dibināšanai vai pakalpojumu sniegšanai — Izslēgšana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/34, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/48, 1. panta 11. punkts)

8. Tiesību aktu tuvināšana — Informācijas sniegšanas kārtība tehnisko standartu un noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā — Direktīva 98/34 — Dalībvalstu pienākums darīt Komisijai zināmus visus tehnisko noteikumu projektus — Piemērojamība — Tādu valsts tiesību normu nepaziņošana, ar kurām kādā reģionā tiek paturēti spēkā noteikumi, kas jau paziņoti kā kopīgi visiem attiecīgās dalībvalsts reģioniem — Pārkāpums

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/34, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/48, preambulas 7. apsvērums un 8. panta 1. punkts)

9. Pakalpojumu sniegšanas brīvība — Ierobežojumi — Azartspēles — Valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram ir aizliegta starpniecība sporta derībās bez atļaujas kāda cita uzņēmuma, kuram ir atļauja citā dalībvalstī, vārdā — Atļaujas izsniegšanas procedūras neatbilstība vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principiem — Valsts monopola sporta derību jomā seku turpināšanās, neraugoties uz to, ka valsts tiesas ir atzinušas minētā režīma neatbilstību Savienības tiesībām — Nepieļaujamība

   (LESD 56. pants)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 43. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 52. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 54. un 55. punktu)

4.  LESD 56. pants ir interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā, ka dalībvalsts tiesībsargājošās iestādes piemēro sodu par starpniecību sporta derībās, ko veicis privāts uzņēmums, kuram nav atļaujas, kāda cita privāta uzņēmuma vārdā, kuram savukārt nav atļaujas organizēt sporta derības šajā dalībvalstī, bet kuram ir licence to darīt citā dalībvalstī, ja pienākums saņemt sporta derību organizēšanas un starpniecības atļauju ietilpst valsts monopola sistēmā, kuru valsts tiesas ir atzinušas par neatbilstošu Savienības tiesībām. LESD 56. pantam ir pretrunā šāda sodīšana, pat ja privātais uzņēmums teorētiski var saņemt atļauju sporta derību organizēšanai un starpniecībai, taču nav nodrošināta informācija par šādas atļauju piešķiršanas procedūru un valsts sporta derību monopols, ko valsts tiesas atzinušas par neatbilstošu Savienības tiesībām, joprojām turpina pastāvēt, neraugoties uz šādas procedūras izveidošanu.

   Šādos apstākļos, kad dalībvalsts kompetentās iestādes fiktīvās atļaujas procedūru nepiemēro vienoti un vienveidīgi un kad valsts tiesu starpā nav vienprātības par šīs procedūras likumību, nevar tikt izslēgts, ka privātie uzņēmumi nezināja nedz par procedūru sporta derību organizēšanas un starpniecības atļaujas saņemšanai, nedz arī par nosacījumiem, atbilstoši kuriem tiem šāda atļauja tiks piešķirta vai atteikta. Šāda neziņa attiecīgajiem uzņēmumiem liedza apjaust tiem LESD 56. pantā paredzēto tiesību un pienākumu tvērumu, kā rezultātā minētā sistēma ir atzīstama par neatbilstošu tiesiskās noteiktības principam. Līdz ar to šāda fiktīva procedūra nav uzskatāma par risinājumu tam, ka Vācijas tiesas par neatbilstošām Savienības tiesībām ir atzinušas valsts tiesību normas, ar ko izveido valsts monopola sistēmu sporta derību organizēšanai un starpniecībai.

   (sal. ar 58., 59., 62., 65. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

5.  Dalībvalsts nevar piemērot kriminālsodu par neizpildītām administratīvām formalitātēm, ja šo formalitāšu izpildi attiecīgā dalībvalsts, pārkāpjot Savienības tiesības, atsaka vai padara neiespējamu. Šāds aizliegums, kas izriet no Savienības tiesību pārākuma principa un LES 4. panta 3. punktā paredzētā lojālas sadarbības principa, attiecas uz visām attiecīgās dalībvalsts iestādēm, tostarp tiesībsargājošajām iestādēm, to kompetenču ietvaros.

   (sal. ar 63. un 64. punktu)

6.  Direktīvas 98/34, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā, kas grozīta ar Direktīvu 98/48, 8. panta 1. punktā paredzētā pienākuma neizpilde ir procedūras pārkāpums attiecīgo tehnisko noteikumu pieņemšanā, kura dēļ šie tehniskie noteikumi kļūst nepiemērojami, liedzot attiecīgos tehniskos noteikumus piemērot privātpersonām. Šajā ziņā, kaut arī šīs direktīvas 8. panta 1. punktā ir ietverta prasība, ka Komisijai ir jāpaziņo viss likumprojekts, kas ietver tehniskos noteikumus, no šī pienākuma neizpildes izrietošā nepiemērojamība neattiecas uz visām šāda likuma normām, bet gan tikai uz tajā ietvertajiem tehniskajiem noteikumiem.

   (sal. ar 67. un 68. punktu)

7.  Direktīvas 98/34, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā, kas grozīta ar Direktīvu 98/48, 1. panta 11. punkta izpratnē tehniski noteikumi nav valsts tiesību normas, kurās ir paredzēti nosacījumi tikai uzņēmumu dibināšanai vai pakalpojumu sniegšanai, piemēram, normas, kurās noteikts, ka pirms profesionālas darbības veikšanas ir jāsaņem atļauja.

   (sal. ar 76. punktu)

8.  Direktīvas 98/34, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā, kas grozīta ar Direktīvu 98/48, 8. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka valsts reģionālā tiesiskā regulējuma projekts, ar kuru reģionālā mērogā tiek saglabātas visiem attiecīgās dalībvalsts reģioniem kopīga spēku zaudējuša tiesiskā regulējuma normas, ir jāpaziņo atbilstoši minētajam 8. panta 1. punktam, jo šajā projektā ir tehniski noteikumi šīs direktīvas 1. panta nozīmē, un tādēļ šī pienākuma neizpildes dēļ šie tehniskie noteikumi nevar tikt piemēroti privātpersonām krimināllietā. Šādu pienākumu neatspēko apstāklis, ka minētais kopīgais tiesiskais regulējums iepriekš bija ticis paziņot Komisijai projekta stadijā atbilstoši minētās direktīvas 8. panta 1. punktam, un tajā bija skaidri paredzēta iespēja pagarināt tā spēkā esamības termiņu, kas gan netika izmantota.

   It īpaši ņemot vērā otro Direktīvas 98/34 mērķi, kas precizēts tās preambulas 7. apsvērumā, ir svarīgi, lai dalībvalsts tirgus dalībnieki būtu informēti par citā dalībvalstī pieņemto tehnisko noteikumu projektiem, kā arī to teritoriālo piemērojamību un piemērojamību laikā, lai tie varētu zināt tiem iespējami piemērojamo pienākumu apmēru un pirms šo aktu pieņemšanas attiecīgā gadījumā laikus pielāgot savas preces vai pakalpojumus. Šādos apstākļos, lai arī valsts tiesību normu saturs ir identisks iepriekš Komisijai paziņoto normu saturam, tā kā atšķiras to piemērošana laikā un teritoriālā atšķiras piemērojamība, Direktīvas 98/34 mērķu sasniegšanai ir nepieciešams, lai šāda tiesiskā regulējuma projekts tiktu paziņots Komisijai atbilstoši šīs direktīvas 8. panta 1. punkta pirmajai daļai.

   (sal. ar 81.–84. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

9.  LESD 56. pants ir interpretējams tādējādi, ka tam ir pretrunā, ka dalībvalstī ir paredzēts sods par starpniecību sporta derībās tās teritorijā bez atļaujas, ja šī starpniecība tiek veikta tāda uzņēmuma vārdā, kuram ir sporta derību rīkošanas licence citā dalībvalstī:

   —

   ja sporta derību organizēšanas atļaujas saņemšanai ir izvirzīts noteikums, ka minētajam tirgus dalībniekam ir jāsaņem koncesija atbilstoši koncesiju piešķiršanas procedūrai, ciktāl valsts tiesa atzīst, ka šajā procedūrā nav ievēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas pilsonības dēļ principi, kā arī no tiem izrietošais pārskatāmības pienākums, un

   —

   ja, neraugoties uz to, ka spēkā ir valsts tiesību norma, atbilstoši kurai koncesijas var tikt piešķirtas privātiem uzņēmumiem, praksē tomēr tiek turpināts piemērot tādas normas par sporta derību rīkošanas un starpniecības valsts monopola sistēmas izveidošanu, kuras valsts tiesas ir atzinušas par neatbilstošām Savienības tiesībām.

   Valsts iestādēm, kas noslēdz pakalpojumu koncesijas līgumus, ir jāievēro Līguma pamatnoteikumi kopumā, tostarp LESD 56. pants, un it īpaši vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas pilsonības dēļ principi, kā arī no tiem izrietošais pārskatāmības pienākums.

   (sal. ar 86. un 95. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)