Lieta C‑287/14

Eurospeed Ltd

pret

Szegedi Törvényszék

(Gyulai törvényszék lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Autotransports — Regula (EK) Nr. 561/2006 — Transportlīdzekļa vadītāja atbildība par pienākuma izmantot tahogrāfu neizpildi”

Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 9. jūnija spriedums

Transports – Autotransports – Sociālo tiesību normas – Lieta no561/2006 – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir noteikta vadītāja atbildība šīs regulas pārkāpuma gadījumā transporta uzņēmuma, kurā ir nodarbināts vadītājs, atbildības vietā vai tai papildus – Pieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 561/2006)

Regula Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru transporta uzņēmuma vietā vai papildus transporta uzņēmumam, kurā nodarbina vadītāju, šo vadītāju uzskata par atbildīgu šīs regulas pārkāpumos, kurus ir izdarījis šis vadītājs.

Pirmkārt, minētās regulas 19. panta 2. punktā ir noteikts, ka dalībvalsts dod iespēju kompetentajām iestādēm piemērot sodus uzņēmumiem un/vai transportlīdzekļu vadītājiem par šīs regulas pārkāpumiem, kas konstatēti tās teritorijā un par ko vēl nav piemēroti sodi. Līdz ar to no šīs tiesību normas skaidri izriet, ka ar Regulu Nr. 561/2006 ir paredzēti noteikti pienākumi gan transporta uzņēmumiem, gan vadītājiem un gan vieniem, gan otriem tajā ir paredzēta atbildība par katra attiecīgajiem pārkāpumiem. Turklāt saskaņā ar šīs regulas 19. panta 2. punkta pirmo teikumu šī iespēja dalībvalstu piemērot sodus par šajā regulā paredzētajiem pārkāpumu tiek paplašināta attiecībā uz pārkāpumiem, kas ir izdarīti ārpus attiecīgās dalībvalsts teritorijas.

Šie paši secinājumi, otrkārt, izriet no minētās regulas 10. panta 3. punkta.

Visbeidzot, ja ir tiesa, ka Regulas Nr. 561/2006 mērķis tostarp ir uzlabot darbinieku darba apstākļus autopārvadājumu jomā, nav pamata pieņemt, ka, pirmkārt, Savienības likumdevējs būtu vēlējies atbrīvot vadītājus no jebkādas atbildības par viņu izdarītajiem pārkāpumiem, it īpaši, kad tie ir saistīti vienīgi ar viņu profesionālo uzdevumu veikšanu. Otrkārt, abi minētās regulas mērķi – uzlabot darba apstākļus un uzlabot ceļu satiksmes drošību – tātad gan viens, gan otrs izpaužas kā pienākums aprīkot, principā, automobiļus, kurus izmanto ceļu transportam, ar sertificētām kontroles iekārtām, kas ļauj kontrolēt vadītāju vadīšanas un atpūtas laiku ievērošanu. Interpretējot šo regulu tādējādi, ka tai būtu pretrunā iespēja piemērot sodus vadītājiem, lai sodītu to izdarītos pārkāpumus par pienākumiem, kādi tiem ir uzlikti saskaņā ar minēto regulu, tostarp tiktu radīts šķērslis vispārējās ceļu satiksmes drošības uzlabošanas mērķa sasniegšanai.

(sal. ar 31–33, 37–39. un 41. punktu un rezolutīvo daļu)