Lieta C‑280/14 P

Itālijas Republika

pret

Eiropas Komisiju

“Apelācija — Reģionālā politika — Reģionālā darbības programma Apūlijas (Itālija) reģionam saistībā ar mērķi Nr. 1 (2000–2006) — Eiropas Reģionālās attīstības fonda sākotnēji piešķirtā Kopienas finanšu atbalsta samazināšana”

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 3. decembra spriedums

1. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Sacīkstes princips – Ievērošana tiesvedībā – Apjoms

2. Apelācija – Pamati – Nepietiekams pamatojums – Vispārējās tiesas izmantots netiešs pamatojums – Pieļaujamība – Nosacījumi

   (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 36. pants un 53. panta pirmā daļa)

3. Apelācija – Pamati – Vispārējā tiesā izvirzīto pamatu un argumentu vienkārša atkārtošana – Nepieņemamība – Vispārējās tiesas veiktas Kopienu tiesību interpretācijas vai piemērošanas apstrīdēšana – Pieņemamība

   (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkts)

4. Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu un pierādījumu vērtējums – Nepieņemamība – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

   (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

5. Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija – Eiropas Reģionālās attīstības fonds – Grāmatojumu noskaidrošana – Atteikums segt izdevumus, kas radušies sakarā ar Savienības tiesiskā regulējuma piemērošanas pārkāpumu – Attiecīgās dalībvalsts iebildumi – Pierādīšanas pienākums – Sadale starp Komisiju un dalībvalsti

   (Padomes Regulas Nr. 1260/1999 38. panta 1. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 24. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 26. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 42.–44. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 51. un 52. punktu)

5.  Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) grāmatojumu noskaidrošanas jomā, ņemot vērā vadības un kontroles sistēmas, kas ieviesta Regulas Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem, 38. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru dalībvalstis pirmām kārtām uzņemas atbildību veikt ERAF palīdzības finanšu kontroli, struktūru, dalībvalstis patiesi ir visizdevīgākajā situācijā, lai saņemtu un pārbaudītu datus attiecībā uz šo palīdzību. Šajā ziņā Komisijai, lai pierādītu, ka piemērojamie noteikumi ir pārkāpti, ir nevis izsmeļoši jāpierāda, ka valsts iestādes nav veikušas pietiekami daudz pārbaužu vai ka tās ir sniegušas nepareizus datus, bet gan, ka tai ir nopietnas un pamatotas šaubas attiecībā uz šīm pārbaudēm vai šiem datiem.

   Attiecīgā dalībvalsts pati nevar apšaubīt konstatējumus, kas ir šāda pierādījuma pamatā Komisijas nopietnām un pamatotām šaubām, nepamatojot savus apalvojumus ar pierādījumiem par ticamas un operatīvas kontroles sistēmas pastāvēšanu. Tāpēc, ja tai neizdodas pierādīt, ka Komisijas konstatējumi ir neprecīzi, tad šie konstatējumi var būt par pamatu nopietnām šaubām par to, vai ir veikti atbilstoši un efektīvi pārraudzības un kontroles pasākumi. Līdz ar to attiecīgajai dalībvalstij ir jāiesniedz detalizētāki un pilnīgāki pierādījumi par tās pārbaužu vai aprēķinu patiesumu un, vajadzības gadījumā, par Komisijas apgalvojumu neprecizitāti.

   (sal. ar 63.–66. punktu)