Lieta C‑223/14

Tecom Mican SL

un

José Arias Domínguez

(Juzgado de Primera Instancia no 7 de Las Palmas de Gran Canaria lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšana un paziņošana — Jēdziens “ārpustiesas dokuments” — Privāttiesisks dokuments — Pārrobežu ietekme — Iekšējā tirgus darbība”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 11. novembra spriedums

1. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšana un paziņošana — Regula Nr. 1393/2007 — Ārpustiesas dokuments — Jēdziens — Autonoma interpretācija

   (Eiropas Parlamenta un padomes Regulas Nr. 1393/2007 16. pants)

2. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšana un paziņošana — Regula Nr. 1393/2007 — Ārpustiesas dokuments — Jēdziens — Privāttiesisks dokuments, kas oficiāli jāpārsūta adresātam, kurš dzīvo ārvalstīs, lai īstenotu, pierādītu vai aizsargātu tiesības vai juridisku prasījumu civillietā vai komerclietā — Iekļaušana

   (Eiropas Parlamenta un padomes Regulas Nr. 1393/2007 16. pants)

3. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšana un paziņošana — Regula Nr. 1393/2007 — Ārpustiesas dokumenta izsniegšana vai paziņošana atbilstoši regulā paredzētajiem noteikumiem pēc šī dokumenta pirmās izsniegšanas vai paziņošanas — Pieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un padomes Regula Nr. 1393/2007)

4. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšana un paziņošana — Regula Nr. 1393/2007 — Ārpustiesas dokuments — Šīs regulas 16. panta piemērošanas nosacījumu izpilde — Pienākums katrā atsevišķā gadījumā pārbaudīt, vai ārpustiesas dokumenta izsniegšanai vai paziņošanai ir pārrobežu ietekme un vai tā ir vajadzīga pareizai iekšējā tirgus darbībai — Neesamība

   (Eiropas Parlamenta un padomes Regulas Nr. 1393/2007 16. pants)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 32. punktu)

2.  Regulas Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs, un ar ko atceļ Regulu Nr. 1348/2000, 16. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā pantā minētais jēdziens “ārpustiesas dokuments” ietver ne tikai dokumentus, ko sagatavojusi vai apliecinājusi valsts iestāde vai valsts amatpersona, bet arī privāttiesiskos dokumentus, kuru oficiāla pārsūtīšana adresātam, kurš dzīvo ārvalstīs, ir nepieciešama, lai īstenotu, pierādītu vai aizsargātu tiesības vai juridisku prasījumu civillietā vai komerclietā.

   Tā kā pašā Regulas Nr. 1393/2007 16. panta formulējumā nav precizējumu, kas ļautu noteikt minētā jēdziena apjomu, ir jāņem vērā minētā 16. panta konteksts un šajā regulā izvirzītie mērķi, kā arī attiecīgā gadījumā – tās attīstība.

   Attiecībā uz kontekstu: ar Regulu Nr. 1393/2007, kas pieņemta, pamatojoties uz EKL 61. panta c) punktu, kā minēts tās preambulas 1. apsvērumā, ir izveidots tiesas un ārpustiesas dokumentu civillietās un komerclietās Kopienas iekšējās izsniegšanas un paziņošanas mehānisms, kura mērķis ir pakāpeniski ieviest brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

   Šajā skatījumā saskaņā ar šīs regulas preambulas 2. apsvērumu tās mērķis ir dalībvalstīm uzlabot un paātrināt tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu savstarpēju pārsūtīšanu, lai nostiprinātu pareizu iekšējā tirgus darbību.

   Ņemot vērā Regulas Nr. 1393/2007 likumdošanas priekšvēsturi un, precīzāk, tiesu iestāžu sadarbības civillietās kontekstu, kurā šī regula ietilpst, jēdziens “ārpustiesas dokuments” šīs regulas 16. panta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver gan dokumentus, ko sagatavojusi vai apliecinājusi valsts iestāde vai valsts amatpersona, gan privāttiesiskos dokumentus, kuru oficiāla pārsūtīšana adresātam, kurš dzīvo ārvalstīs, ir nepieciešama, lai īstenotu, pierādītu vai aizsargātu tiesības vai juridisku prasījumu civillietā vai komerclietā.

   Šādu privāttiesisku dokumentu pārrobežu pārsūtīšana, izmantojot ar Regulu Nr. 1393/2007 izveidoto izsniegšanas un paziņošanas mehānismu, sekmē arī sadarbības civillietās vai komerclietās nozares nostiprināšanos un pareizu iekšējā tirgus darbību un veicina pakāpenisku brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ieviešanu Eiropas Savienībā.

   (sal. ar 35.–38. un 44.–46. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.  Regula Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs, un ar ko atceļ Regulu Nr. 1348/2000, ir jāinterpretē tādējādi, ka ārpustiesas dokumenta izsniegšana vai paziņošana atbilstoši ar šo regulu paredzētajiem noteikumiem ir pieļaujama pat tad, ja prasītājs jau ir veicis šī dokumenta pirmo izsniegšanu vai pirmo paziņošanu, izmantojot tādu pārsūtīšanas veidu, kas nav paredzēts šajā regulā, vai izmantojot kādu citu no pārsūtīšanas veidiem, kuri ieviesti ar šo regulu.

   Attiecībā uz, pirmkārt, gadījumu, kurā prasītājs ir veicis pirmo izsniegšanu vai pirmo paziņošanu saskaņā ar noteikumiem, kādi nav paredzēti Regulā Nr. 1393/2007, tajā ir paredzēti tikai divi apstākļi, kad dokumenta izsniegšana un paziņošana starp dalībvalstīm ir izslēgta no tās piemērošanas jomas un nevar tikt veikta, izmantojot ar šo regulu ieviestos līdzekļus, proti, pirmkārt, ja adresāta dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta nav zināma un, otrkārt, ja adresāts ir iecēlis pilnvaroto pārstāvi tiesvedības valstī. Tādējādi šajā regulā nav paredzēts neviens cits izņēmums līdzekļu, kuri paredzēti ārpustiesas dokumenta pārsūtīšanai starp dalībvalstīm, izmantošanā, ja prasītājs iepriekš jau ir izsniedzis vai paziņojis šo pašu dokumentu, izmantojot citu, nevis šajā regulā paredzētu pārsūtīšanas veidu.

   Attiecībā uz, otrkārt, sekām, kas saistītas ar gadījumu, kurā prasītājs pirmo izsniegšanu vai pirmo paziņošanu ir veicis saskaņā ar Regulā Nr. 1393/2007 paredzētajiem noteikumiem, tajā ir izsmeļoši paredzēti dažādi pārsūtīšanas veidi, kuri attiecas uz ārpustiesas dokumentu izsniegšanu vai paziņošanu atbilstoši tās 16. pantam. Ar šo regulu tomēr nav izveidota ar to ieviesto dažādo pārsūtīšanas veidu hierarhija. Turklāt, lai garantētu, ka attiecīgo dokumentu pārrobežu pārsūtīšana tiek izpildīta ātri, šajā regulā nedz pārsūtītājām struktūrām, nedz saņēmējām struktūrām, nedz diplomātiskajiem vai konsulārajiem pārstāvjiem, nedz saņēmējas valsts amatpersonām, ierēdņiem vai citām kompetentajām personām nav uzticēts uzdevums pārbaudīt iemeslu, kuru dēļ prasītājs veic dokumenta izsniegšanu vai paziņošanu ar paredzētajiem pārsūtīšanas līdzekļiem, noderīgumu vai atbilstību. No tā izriet, ka ārpustiesas dokumenta izsniegšanas vai paziņošanas jomā prasītājam ir atļauts ne tikai izvēlēties vienu vai otru no Regulā Nr. 1393/2007 paredzētajiem pārsūtīšanas veidiem, bet arī vienlaicīgi vai secīgi izmantot divus vai vairākus veidus, ko tas, ņemot vērā lietas apstākļus, uzskata par noderīgākajiem vai piemērotākajiem.

   (sal. ar 49., 51., 52., 54., 57.–59. un 61. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

4.  Regulas Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs, un ar ko atceļ Regulu Nr. 1348/2000, 16. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja ir izpildīti tā piemērošanas nosacījumi, saskaņā ar šo pantu katrā atsevišķā gadījumā nav jāpārbauda, vai ārpustiesas dokumenta izsniegšanai vai paziņošanai ir pārrobežu ietekme un vai tā ir vajadzīga pareizai iekšējā tirgus darbībai.

   Attiecībā, pirmkārt, uz pārrobežu ietekmi, Regula Nr. 1393/2007 ir pasākums, kas atbilstoši EKL 61. panta c) punktam un EKL 65. pantam ietilpst tiesu iestāžu sadarbības civillietās jomā, kam ir tieši šāda ietekme.

   Tādējādi minētās regulas 1. panta 1. punktā ir skaidri paredzēts, ka, izņemot nozares, kas no tās ir izslēgtas, šo regulu piemēro civillietās un komerclietās, ja tiesas vai ārpustiesas dokuments ir jāpārsūta “no vienas dalībvalsts uz otru” izsniegšanai vai paziņošanai šajā valstī.

   Tādēļ, tā kā tiesas vai ārpustiesas dokumenta pārsūtīšanas pārrobežu ietekme ir objektīvs nosacījums Regulas Nr. 1393/2007 piemērojamībai, šis nosacījums ir jāuzskata par tādu, kas vienmēr jāizpilda, ja šāda dokumenta izsniegšana vai paziņošana ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, un tātad tā ir jāveic atbilstoši ar šo regulu izveidotajai sistēmai.

   Attiecībā uz, otrkārt, pareizu iekšējā tirgus darbību, tā – kā izriet no Regulas Nr. 1393/2007 preambulas 2. apsvēruma – ir šajā regulā paredzētā izsniegšanas vai paziņošanas mehānisma galvenais mērķis.

   Šajā saistībā, tā kā visi minētajā regulā paredzētie tiesas un ārpustiesas dokumentu pārsūtīšanas veidi ir ieviesti tieši minētā mērķa sasniegšanai, ir leģitīmi uzskatīt, ka, tiklīdz ir izpildīti šo veidu piemērošanas nosacījumi, šādu dokumentu izsniegšana vai paziņošana noteikti sekmē pareizu iekšējā tirgus darbību.

   (sal. ar 63.–67. un 69. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)