Lieta C‑144/14

Cabinet Medical Veterinar Dr. Tomoiagă Andrei

pret

Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice Cluj Napoca prin Administrația Județeană a Finanțelor Publice Maramureș

(Tribunalul Maramureș lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) — Direktīva 2006/112/EK — 273. un 287. pants — Nodokļa maksātāja pienākums pēc savas ierosmes reģistrēties kā PVN maksātājam — Veterinārijas pakalpojumu apliekamība ar nodokli — Tiesiskās noteiktības princips — Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips”

Kopsavilkums – Tiesas (septītā palāta) 2015. gada 9. jūlija spriedums

1. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Pakalpojumu sniegšana – Veterinārā aprūpe – Īpašs atbrīvojumu režīms – Atbrīvojuma no nodokļa sliekšņa pārsniegšana un aplikšana ar nodokli – Pienākums pēc savas ierosmes nodokļa maksātāju reģistrēt kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāju – Neesamība

   (Padomes Direktīvas 2006/112 213. panta 1. punkts, 214. panta 1. punkts, 250. panta 1. punkts, 273. un 287. pants)

2. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesiskā noteiktība – Piemērojamība

3. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Pakalpojumu sniegšana – No nodokļa atbrīvota veterinārā pakalpojuma darījuma pārkvalificēšana par darbību, par kuru ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis – Pieļaujamība, ņemot vērā tiesiskās noteiktības principu – Šī nodokļa sistemātiska nepiemērošana, ko ir pieļāvušas valsts iestādes – Pieļaujamība, ņemot vērā tiesiskās paļāvības aizsardzības principu – Valsts tiesas veikta pārbaude

   (Padomes Direktīvas 2006/112 273. un 287. pants)

4. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi – Iestādes sniegti konkrēti solījumi

1.  Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Direktīvu 2009/162, 273. panta pirmā daļa dalībvalstīm neuzliek pienākumu pēc savas ierosmes reģistrēt nodokļa maksātāju kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, pamatojoties tikai uz nodokļu deklarācijām, kas nav tās, kuras attiecas uz šo nodokli, lai gan tās ļāva konstatēt, ka šis nodokļa maksātājs ir pārkāpis atbrīvojuma no minētā nodokļa samaksas slieksni.

   Faktiski, ja dalībvalstīm ir jāpārbauda nodokļu maksātāju deklarācijas, to pārskati un citi attiecīgie dokumenti, kā arī jāaprēķina un jāiekasē maksājamais nodoklis, saskaņā ar šīs direktīvas 213. panta 1. punktu ieinteresētajai personai, pirmkārt, jāpaziņo par tās darbības kā nodokļa maksātāja uzsākšanu, izmaiņām un izbeigšanu. Turklāt dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība, veicot pasākumus, lai nodrošinātu nodokļa maksātāju reģistrāciju par pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem. Otrkārt, dalībvalstīm ir jānodrošina nodokļa maksātājiem noteikto pienākumu ievērošana, un šajā ziņā tām ir zināma rīcības brīvība, tostarp attiecībā uz to, kā ir izmantojami to rīcībā esošie līdzekļi.

   No iepriekš izklāstītā izriet, ka Direktīvā 2006/112 dalībvalstīm nav uzlikts pienākums veikt leģislatīvus un administratīvus pasākumus, kuri var nodrošināt, ka, izskatot nodokļu deklarācijas, kas nav tās, kuras attiecas uz pievienotās vērtības nodokli, vienlaikus tiek pārbaudīts, vai ir izpildīti nodokļa maksātāja pienākumi saistībā ar šo nodokli, lai gan šajās deklarācijās ne vienmēr ir ietverti visi dati, kas var tikt sniegti pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā saskaņā ar Direktīvas 2006/112 250. panta 1. punktu un kas ir vajadzīgi šī nodokļa noteikšanai.

   (sal. ar 26. un 28.–31. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 34. un 35. punktu)

3.  Tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi pieļauj, ka valsts nodokļu administrācija nolemj, ka veterinārajiem pakalpojumiem tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis pēc darījuma svītrošanas no to darījumu saraksta, kuri ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa, ja šis lēmums ir pamatots ar skaidrām normām un ja šīs administrācijas prakse nav bijusi tāda, kas saprātīgam un uzmanīgam uzņēmējam varētu radīt paļāvību, ka šis nodoklis šiem pakalpojumiem netiks piemērots, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

   Faktiski, pirmkārt, tas vien, ka nodokļu administrācija konkrētu darījumu noilguma termiņā pārkvalificē par saimniecisku darbību, kam ir piemērojams pievienotās vērtības nodoklis, nepastāvot citiem apstākļiem, nevar apdraudēt tiesiskās noteiktības principu.

   Otrkārt, runājot par tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, ar to, ka valsts nodokļu iestādes veterinārajiem pakalpojumiem sistemātiski neuzlika pievienotās vērtības nodokli pēc atsauces uz veterināro aprūpi svītrošanas no to darījumu saraksta, kas ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa, a priori, izņemot īpašus apstākļus, nevar pietikt, lai saprātīgam un uzmanīgam uzņēmējam radītu saprātīgu paļāvību, ka šis nodoklis šiem pakalpojumiem netiks piemērots, lai gan minētais nodoklis ir vispārpiemērojams un veterinārie pakalpojumi tika svītroti no to darījumu saraksta, kuri ir atbrīvoti no nodokļa.

   (sal. ar 41., 46. un 48. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 43. un 44. punktu)