Lieta C‑73/14

Eiropas Savienības Padome

pret

Eiropas Komisiju

“Prasība atcelt tiesību aktu — Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija — Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls — Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja — Konsultatīva atzinuma procedūra — Eiropas Komisijas rakstveida ziņojuma iesniegšana Eiropas Savienības vārdā — Apstāklis, ka Eiropas Savienības Padome iepriekš nav apstiprinājusi šī ziņojuma saturu — LES 13. panta 2. punkts, 16. pants un 17. panta 1. punkts — LESD 218. panta 9. punkts un 335. pants — Eiropas Savienības pārstāvība — Kompetenču piešķiršanas un institucionālā līdzsvara principi — Lojālas sadarbības princips”

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2015. gada 6. oktobra spriedums

1. Eiropas Savienība — Pārstāvība starptautiskā tiesā — Komisijas rakstveida apsvērumi, kas Eiropas Savienības vārdā iesniegti Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā — Pieļaujamība — Padomes kompetences pārkāpums — Neesamība

   (LES 16. panta 1. punkts; LESD 216. panta 2. punkts, 218. panta 9. punkts un 335. pants)

2. Eiropas Savienības iestādes — Pienākumi — Lojāla sadarbība — Piemērojamība — Komisijas rakstveida apsvērumi, kas Eiropas Savienības vārdā iesniegti Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā — Pieļaujamība — Nosacījumi

   (LES 13. panta 2. punkts un 16. panta 1. punkts; LESD 218. panta 9. punkts)

1.  Lai gan LESD 335. pants saskaņā ar tā formulējumu attiecas tikai uz dalībvalstīm, tajā ietverts vispārīgs princips, ka Savienībai ir tiesībspēja un ka šajā nolūkā to pārstāv Komisija. No tā izriet, ka šī tiesību norma dod Komisijai pamatu Savienību pārstāvēt Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā.

   Šajā ziņā Savienības vārdā iesniedzot minētajā tribunālā rakstveida ziņojumu, kura saturs nav ticis apstiprināts Padomē, Komisija nav pārkāpusi pilnvaras, kas Padomei dotas saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu un LES 16. panta 1. punkta otro teikumu. Pirmkārt, runājot par LESD 218. panta 9. punktu, atsauce uz Savienības vārdā pieņemamo nostāju kādā “struktūrā”, kas ir izveidota ar starptautisku nolīgumu un kurai ir jāpieņem akti ar juridiskām sekām, šajā noteikumā nozīmē, ka šī noteikuma piemērošana attiecas uz Savienības vārdā pieņemamu nostāju gadījumos, kad Savienība ar savu iestāžu starpniecību vai, vajadzības gadījumā, ar dalībvalstu starpniecību, kuras rīkojas solidāri tās interesēs, piedalās šādu aktu pieņemšanā attiecīgajā starptautiskajā struktūrā. Taču Savienība ir aicināta izteikt nostāju starptautiskai “tiesai” kā lietas dalībniece, nevis tās “sastāvā”.

   Otrkārt, runājot par LES 16. panta 1. punkta otro teikumu, tāda rakstveida ziņojuma, kurā ir piedāvātas atbildes uz kādā lietā uzdotajiem jautājumiem, izklāstot veidu, kādā Savienība saprot noteiktu zvejas jomas starptautisko tiesību normu un attiecīgo Savienības tiesību normu interpretāciju un piemērošanu, mērķis nav vis definēt šīs jomas politiku minētā noteikuma izpratnē, bet gan iesniegt Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā juridisku apsvērumu kopumu, kas minētajai tiesai vajadzības gadījumā ļautu pieņemt pamatotu konsultatīvu atzinumu par tai uzdotajiem jautājumiem. Šajā sakarā ziņojumā ietvertie apsvērumi par minētā tribunāla kompetenci atbildēt uz konsultatīva atzinuma pieteikumu, kā arī par uzdoto jautājumu pieņemamību, tāpat kā apsvērumi par attiecīgo lietu būtības, ir raksturīgi dalībai tiesas procesā. Šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka tie atbilst politikas veidošanai LES 16. panta 1. punkta izpratnē.

   (sal. ar 58., 59., 62., 63. un 70.–73. punktu)

2.  Saskaņā ar LESD 13. panta 2. punktu Savienības iestādes īsteno pilnīgu savstarpēju lojālu sadarbību. Tomēr šī lojālā sadarbība īstenojas, ievērojot katrai iestādei Līgumos piešķirto pilnvaru robežas. Tātad no LESD 13. panta 2. punkta izrietošais pienākums nevar grozīt minētās pilnvaras. Tā kā Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā izskatāmajā lietā Savienības vārdā iesniegtā rakstveida ziņojuma satura izstrāde nav Padomes kompetencē saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu vai LES 16. panta 1. punkta otro teikumu, Komisijai nevar pārmest, ka tā nav ievērojusi pienākumu lojāli sadarboties, neuzņemoties iniciatīvu, kas ir paredzēta šajos divos noteikumos.

   Tajā pašā laikā saskaņā ar lojālas sadarbības principu Komisijai, kad tā iecerējusi Savienības vārdā paust nostāju starptautiskā tiesā, ir pienākums iepriekš apspriesties ar Padomi. Komisija šādu pienākumu izpilda, ja pirms rakstveida ziņojuma iesniegšanas Savienības vārdā Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā Komisija ir nosūtījusi Padomei darba dokumentu, kurā ir pausti Savienības apsvērumu galvenie elementi par attiecīgo lietu.

   (sal. ar 84.–87. punktu)