VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2014. gada 11. decembrī

Chris van der Aat u.c.

pret

Eiropas Komisiju

“Apelācija — Civildienests — Ierēdņi — Atalgojums — Ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju ikgadējā korekcija — Korekcijas koeficients ierēdņiem un darbiniekiem, kas norīkoti darbā uz Varēzi — Civildienesta noteikumu 64.‑65.a pants — Civildienesta noteikumu IX pielikums — Regula (ES) Nr. 1239/2010 — Pienākums norādīt pamatojumu — Piekļuve dokumentiem — Regula (EK) Nr. 1049/2001 — Acīmredzama kļūda vērtējumā”

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 21. marta spriedumu van der Aat u.c./Komisija (F‑111/11, Krājums‑CDL, EU:F:2013:42), kurā lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums

Apelācijas sūdzību noraidīt. Chris van der Aat un citi Eiropas Komisijas ierēdņi un darbinieki, kuru uzvārdi ir norādīti pielikumā, sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā tiesu instancē. Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus šajā tiesu instancē pati.

Kopsavilkums

1. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Ierēdņa pieteikums par piekļuvi datiem, kas izmantoti, aprēķinot korekcijas koeficientus – Pienākums iesniegt administrācijai pieteikumu par piekļuvi atbilstoši Regulai – Tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpums – Neesamība

   (Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)

2. Tiesvedība – Procesa organizatoriskie pasākumi – Lūgums iesniegt dokumentus – Lūguma iesniedzēja pienākumi – Lūguma noraidīšana neizpildes gadījumā – Tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpums – Neesamība

   (Civildienesta tiesas Reglamenta 54. pants)

3. Ierēdņi – Atalgojums – Korekcijas koeficienti – Noteikšana – Iestāžu novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

   (Civildienesta noteikumu 64. un 65. pants un XI pielikums)

1.  Atbilstoši Regulai Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ierēdnim, kurš vēlas piekļūt datiem, pamatojoties uz kuriem ir veikti statistikas aprēķini, uz kuriem balstīti korekcijas koeficienti, kas piemērojami ierēdņu atalgojumam, ir jāiesniedz pieteikums par piekļuvi saskaņā ar minēto regulu. Šāda pieteikuma nepieciešamība pilnībā atbilst tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību, tāpat ar to nav pārkāpta lietderīgā iedarbība, kāda ir atalgojumu tehniskās grupas izveidei korekcijas koeficienta noteikšanas procedūrā, jo tiesības piekļūt dokumentiem ir paredzētas pašos Regulas Nr. 1049/2001 noteikumos ar tajā izvirzītajiem nosacījumiem, un nekāda izņēmuma procedūra nav piemērojama tādēļ vien, ka pieteikuma iesniedzējs ir Savienības ierēdnis.

   (skat. 58. punktu)

   Atsauces

   Vispārējā tiesa: spriedumi, 2000. gada 8. novembris, Bareyt u.c./Komisija, T‑175/97, Recueil FP, EU:T:2000:259, 85. punkts; un 2003. gada 25. jūnijs, Pyres/Komisija, T‑72/01, Recueil FP, EU:T:2003:176, 62. punkts.

2.  Civildienesta tiesai nevar pārmest, ka tā nebūtu ievērojusi prasītāja tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, noraidīdama viņa lūgumu iesniegt atbildētājas iestādes rīcībā esošos dokumentus, ja minētais prasītājs nesniedz nekādus paskaidrojumus par dokumentu, ko attiecīgā iestāde atsakās viņam darīt zināmus, nozīmi lietas atrisināšanā. Ja pastāv iespējamība, ka tiesa ir bijusi iesaistīta pierādījumu meklēšanā par labu prasītājam, tiesai tajā jābūt iesaistītai tikai izņēmuma gadījumos, kad prasītājam savu argumentu pamatošanai ir nepieciešama atsevišķa informācija, kas ir atbildētāja rīcībā, un kad tas saskaras ar grūtībām šo informāciju iegūt vai pat ar atbildētāja atteikumu to sniegt. Turklāt, lai panāktu tiesas tiešu iesaistīšanos pierādījumu meklēšanā, ir jāsniedz pietiekami precīzas, objektīvas un saskaņotas norādes, kas var apstiprināt norādīto faktu patiesīgumu vai ticamību, ko meklētie pierādījumi palīdzēs pierādīt.

   (skat. 61. punktu)

   Atsauces

   Vispārējā tiesa: spriedums, 2008. gada 12. marts, Rossi Ferreras/Komisija, T‑107/07 P, Krājums‑CDL, EU:T:2008:71, 38. un 39. punkts un tajos minētā judikatūra.

3.  Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta un Civildienesta noteikumu XI pielikuma teksts, kā arī jautājuma sarežģītība paredz, ka iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz faktoriem un elementiem, kas jāņem vērā, koriģējot Savienības ierēdņu atalgojumu.

   Tāpēc Savienības tiesai, novērtējot to pamatdatu un statistikas metožu definīciju un izvēli, ko Eurostat izmanto, lai sagatavotu priekšlikumus par korekcijas koeficientiem, ir tikai jāpārbauda, vai ir ievēroti Civildienesta noteikumos paredzētie principi, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda, novērtējot faktus, kas ir korekcijas koeficientu noteikšanas pamatā, un vai nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana.

   Turklāt lietas dalībniekiem, kuri vēlas apstrīdēt datus un metodes, ko Komisija izmantojusi, lai noteiktu korekcijas koeficientus, ir jāpierāda, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda.

   (skat. 66.–68. punktu)

   Atsauces

   Vispārējā tiesa: spriedums, 2002. gada 25. septembris, Ajour u.c./Komisija, T‑201/00 un T‑384/00, Recueil FP, EU:T:2002:224, 47.–49. punkts un tajos minētā judikatūra.

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2014. gada 11. decembrī

Chris van der Aat u.c.

pret

Eiropas Komisiju

“Apelācija — Civildienests — Ierēdņi — Atalgojums — Ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju ikgadējā korekcija — Korekcijas koeficients ierēdņiem un darbiniekiem, kas norīkoti darbā uz Varēzi — Civildienesta noteikumu 64.‑65.a pants — Civildienesta noteikumu IX pielikums — Regula (ES) Nr. 1239/2010 — Pienākums norādīt pamatojumu — Piekļuve dokumentiem — Regula (EK) Nr. 1049/2001 — Acīmredzama kļūda vērtējumā”

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 21. marta spriedumu van der Aat u.c./Komisija (F‑111/11, Krājums‑CDL, EU:F:2013:42), kurā lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums

Apelācijas sūdzību noraidīt. Chris van der Aat un citi Eiropas Komisijas ierēdņi un darbinieki, kuru uzvārdi ir norādīti pielikumā, sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā tiesu instancē. Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus šajā tiesu instancē pati.

Kopsavilkums

1. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Ierēdņa pieteikums par piekļuvi datiem, kas izmantoti, aprēķinot korekcijas koeficientus – Pienākums iesniegt administrācijai pieteikumu par piekļuvi atbilstoši Regulai – Tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpums – Neesamība

   (Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)

2. Tiesvedība – Procesa organizatoriskie pasākumi – Lūgums iesniegt dokumentus – Lūguma iesniedzēja pienākumi – Lūguma noraidīšana neizpildes gadījumā – Tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpums – Neesamība

   (Civildienesta tiesas Reglamenta 54. pants)

3. Ierēdņi – Atalgojums – Korekcijas koeficienti – Noteikšana – Iestāžu novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

   (Civildienesta noteikumu 64. un 65. pants un XI pielikums)

1.  Atbilstoši Regulai Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ierēdnim, kurš vēlas piekļūt datiem, pamatojoties uz kuriem ir veikti statistikas aprēķini, uz kuriem balstīti korekcijas koeficienti, kas piemērojami ierēdņu atalgojumam, ir jāiesniedz pieteikums par piekļuvi saskaņā ar minēto regulu. Šāda pieteikuma nepieciešamība pilnībā atbilst tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību, tāpat ar to nav pārkāpta lietderīgā iedarbība, kāda ir atalgojumu tehniskās grupas izveidei korekcijas koeficienta noteikšanas procedūrā, jo tiesības piekļūt dokumentiem ir paredzētas pašos Regulas Nr. 1049/2001 noteikumos ar tajā izvirzītajiem nosacījumiem, un nekāda izņēmuma procedūra nav piemērojama tādēļ vien, ka pieteikuma iesniedzējs ir Savienības ierēdnis.

   (skat. 58. punktu)

   Atsauces

   Vispārējā tiesa: spriedumi, 2000. gada 8. novembris, Bareyt u.c./Komisija, T‑175/97, Recueil FP, EU:T:2000:259, 85. punkts; un 2003. gada 25. jūnijs, Pyres/Komisija, T‑72/01, Recueil FP, EU:T:2003:176, 62. punkts.

2.  Civildienesta tiesai nevar pārmest, ka tā nebūtu ievērojusi prasītāja tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, noraidīdama viņa lūgumu iesniegt atbildētājas iestādes rīcībā esošos dokumentus, ja minētais prasītājs nesniedz nekādus paskaidrojumus par dokumentu, ko attiecīgā iestāde atsakās viņam darīt zināmus, nozīmi lietas atrisināšanā. Ja pastāv iespējamība, ka tiesa ir bijusi iesaistīta pierādījumu meklēšanā par labu prasītājam, tiesai tajā jābūt iesaistītai tikai izņēmuma gadījumos, kad prasītājam savu argumentu pamatošanai ir nepieciešama atsevišķa informācija, kas ir atbildētāja rīcībā, un kad tas saskaras ar grūtībām šo informāciju iegūt vai pat ar atbildētāja atteikumu to sniegt. Turklāt, lai panāktu tiesas tiešu iesaistīšanos pierādījumu meklēšanā, ir jāsniedz pietiekami precīzas, objektīvas un saskaņotas norādes, kas var apstiprināt norādīto faktu patiesīgumu vai ticamību, ko meklētie pierādījumi palīdzēs pierādīt.

   (skat. 61. punktu)

   Atsauces

   Vispārējā tiesa: spriedums, 2008. gada 12. marts, Rossi Ferreras/Komisija, T‑107/07 P, Krājums‑CDL, EU:T:2008:71, 38. un 39. punkts un tajos minētā judikatūra.

3.  Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta un Civildienesta noteikumu XI pielikuma teksts, kā arī jautājuma sarežģītība paredz, ka iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz faktoriem un elementiem, kas jāņem vērā, koriģējot Savienības ierēdņu atalgojumu.

   Tāpēc Savienības tiesai, novērtējot to pamatdatu un statistikas metožu definīciju un izvēli, ko Eurostat izmanto, lai sagatavotu priekšlikumus par korekcijas koeficientiem, ir tikai jāpārbauda, vai ir ievēroti Civildienesta noteikumos paredzētie principi, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda, novērtējot faktus, kas ir korekcijas koeficientu noteikšanas pamatā, un vai nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana.

   Turklāt lietas dalībniekiem, kuri vēlas apstrīdēt datus un metodes, ko Komisija izmantojusi, lai noteiktu korekcijas koeficientus, ir jāpierāda, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda.

   (skat. 66.–68. punktu)

   Atsauces

   Vispārējā tiesa: spriedums, 2002. gada 25. septembris, Ajour u.c./Komisija, T‑201/00 un T‑384/00, Recueil FP, EU:T:2002:224, 47.–49. punkts un tajos minētā judikatūra.